Sieviešu nāve dzemdībās: diemžēl riska grupas grūtnieces neviens nemeklē

2015.gads sākās ar ziņu, ka grūtniecības vai dzemdību laikā Latvijā mirušas trīs sievietes, tādējādi jau gada pirmajā mēnesī sasniedzot „mātes mirstības” gada statistiku. „Jā, pagājušais gads aizsākās ar trim gadījumiem uzreiz, bet jāsaka, ka viens no viņiem bija diezgan ilgi pēc dzemdībām, paciente nomira mājas apstākļos. Bet tā kā mātes mirstībā mēs ieskaitām visus gadījumus 42 dienu laikā pēc dzemdībām, tad ieskaitījām arī šo, lai gan patiesībā ar dzemdību palīdzību saiknes nebija nekādas,” stāsta Rīgas Dzemdību nama galvenā ginekoloģe un VM galvenā speciāliste dzemdniecībā un ginekoloģijā Dace Rezeberga.
 

2015. gada kopējos statistikas datus vēl precizē, bet pēc provizoriskiem aprēķiniem lēš, ka kopā pagājušajā gadā mirušas 11 sievietes. 
 

Kas svarīgi - tās nevar saukt par nelabvēlīgām ģimenēm, iespējamais iemesls, kādēļ sieviete neiet pie ārsta, var būt arī bezdarbs — citiem pie ārsta jāmēro tāls ceļš, kam naudas nepietiek. Tās drīzāk ir riska ģimenes.

Kādi ir tiešie nāves cēloņi, stāsta Dace Rezeberga: “Mātes mirstības pamatā ir divas lielas grupas – komplikācijas saistītas ar grūtniecību un dzemdībām kā tādām, otra liela grupa ir slimības vai stāvokļi, kas nav saistīti ar grūtniecību, bet grūtniecības laikā ir kaut kāda slimības pastiprināšanās vai slimība, kas uzliek papildu slogu, vai tā tiek diagnosticēta grūtniecības laikā un tai slimībai ir nelabvēlīga norise.”
 

Kā atklāj arī „Mātes mirstības audita sistēma” (mātes mirstības konfidenciālās analīzes sistēma, kuru pārrauga īpaša darba grupa, kas analizē katru grūtnieces nāves gadījumu, meklējot tā cēloņus un iespējas novērst līdzīgus gadījumus nākotnē), lielāko "lomu spēlē” sociālie faktori. “Kādēļ pacienti neapmeklē ārstu, vēlīni griežas pie ārsta vai vispār negriežas pie ārsta un grūtniecība ir nevēlama, un tas viss notiek mājās, neviens neesot zinājis un bijis klāt,” piebilst Rezenberga. Līdzīgi kā citviet pasaulē, biežākais dzemdētāju nāves iemesls ir asiņošana un trombu komplikācijas. 
 

Kas svarīgi - tās nevar saukt par nelabvēlīgām ģimenēm, iespējamais iemesls, kādēļ sieviete neiet pie ārsta, var būt arī bezdarbs — citiem pie ārsta jāmēro tāls ceļš, kam naudas nepietiek. Tās drīzāk ir riska ģimenes.

Viena no šādām nāvēm bija Gulbenes novada Daukstu pagastā. Sieviete nav bijusi sociālo dienestu redzeslokā un nav stājusies ārstu uzskaitē. „Jā, un arī šo informāciju mēs saņēmām no tiesībsargājošām iestādēm,” atklāj Gulbenes sociālā dienesta sociālā pakalpojuma nodaļas vadītāja Evija Maļiņina un norāda, ka sieviete grūtniecību esot slēpusi: „Ja mums ir informācija par klientu, kurš ir bērniņa gaidībās, ja ar šo klientu runājam, tad, protams, interesējamies vai klients ir stājies uzskaitē vai nav. Bet tā ir cilvēka brīva izvēle – teikt vai neteikt, stāties vai nestāties. Mēs sniedzam informāciju, no savas puses organizējam topošo vecāku skolu, kur uzaicinām uz nodarbībām. Tā ir viņa brīva izvēle – nākt vai nenākt.“

Kā norāda Rezeberga, Veselības ministrija mēģināja kaut ko uzlabot, tomēr tas radījis jaunas problēmas. Lai grūtnieču aprūpē iesaistītos vairāk ārstu, palielināja valsts samaksu par šo pakalpojumu. Motivējošais atalgojums nostrādāja — ārsti no privātpraksēm iesaistījās, tomēr pārējiem — tiem, kas strādā stacionāros, algas nepalielināja.

Veselības ministrs Guntis Belēvičš šo bēdīgo statistiku komentēt atteicās. 

Avots: LSM.lv