Pētījums: bērnībā seksuāli izmantota katra trešā sieviete

Raksta saturs nav piemērots auditorijai, kas jaunāka par 18 gadu vecumu. 

Daudzas to neatceras. Pat pie labākās gribas. Tomēr sekas izlien. Dzemdējot vai pie ārsta, vai vienkārši kā slimības. Psihologi uzskata, ka katra trešā sieviete bērnībā ir seksuāli izmantota, savā studiju darbā izpētījusi topošā vecmāte Linda Vītuma, raksta portāls www.kasjauns.lv.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Daudzas sievietes to pat neatceras, taču sekas parādās - ļoti bieži - dzemdībās... Ilustrācijai izmantots fragments no Gitas Šmites gleznas.

 

Pētījumā atklātā statistika šokē un liek aizdomāties. Vai tu esi no laimīgajām pirmajām divām vai tā trešā, kura neatceras? Tā, kuras apziņā šīm atmiņām ieeja ir aizliegta? Bet ķermenis un zemapziņa atceras it visu. Kamēr netiek dziedināts. Atceras līdz sirmam vecumam, lai gan šķiet, ka atmiņas pilnībā izdzēsusi skleroze vai demence. 

 

Apziņa aizmirst, ķermenis atceras 

„Mēs kateterizējām kādu vecu, aklu sievieti. Viņa varēja būt apmēram 90 gadu veca. Vajadzēja četras māsiņas, lai veiktu šo procedūru, no kurām trīs turēja veco dāmu. Un bija tikai viens teikums, ko šī sieviete atkārtoja: “Lūdzu, nedari to, tēti, lūdzu, nedari to, tēti!” Mēs visas klusējām. Mēs nekad par to vairs nerunājām, neviens pat neuzdrīkstējās to pieminēt,” Lindas Vītumas darbā citēta Šeilas Kicingeres grāmata “Birth Crisis”. 

Līdzīgas atmiņas vai tikai to emocionālās ēnas ne lūgtas, ne aicinātas var uzpeldēt dzemdībās, ginekoloģisko apskašu laikā. Bieži vien pretenzijas un tiesas darbi sakarā ar dzemdību palīdzību sakņojas šajās pagātnes emocionālajās ēnās. Sievietei emocionāli ļoti nepatīkamajā pieredzē, kuru viņa „pieraksta” dzemdību palīdzības sniedzējiem, ārstiem. Apziņā atsaukt patieso sāpju vaininieku ir par smagu, tāpēc trāpa tam, kas „pamodinājis” sajūtas, pat paniku. Un, ja vēl dakteris ir vīrietis… 

 

Izvēlas ķeizargriezienus 

Smagi „trāpa” ne vien mediķiem. Protams, sievietes intīmās attiecības ar savu vīrieti ir ļoti personīga darīšana, attiecības ar savu ķermeni ir vēl personīgāka. Nereti šajā dialogā ķermeņa kliedzieni skan kā pirmsmenstruālais sindroms, hroniskas iegurņa sāpes, aizcietējumi vai vaginālas infekcijas, sāpes dzimumakta laikā un ēšanas traucējumi. Var tikt novērotas ieraduma aborta iezīmes vai priekšlaicīgu dzemdību draudi. Sieviete var būt izteikti saspringta vaginālo izmeklējumu, krūšu izmeklējumu un pat asins analīžu paņemšanas laikā. Un šo sarakstu var turpināt. 

„Mūsdienās vērojams straujš ķeizargriezienu skaita pieaugums. Iemesli ir dažādi un seksuālās vardarbības pieredze varētu būt viens no iespējamiem iemesliem,” uzskata psiholoģe Vita Kalniņa, kursa “Psiholoģija grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību aprūpē” pasniedzēja. 

Mūsdienās vērojams straujš ķeizargriezienu skaita pieaugums. Iemesli ir dažādi un seksuālās vardarbības pieredze varētu būt viens no iespējamiem iemesliem.

Arī Latvijā ir aktuāli

„Seksuāla vardarbība, ko nākas pārciest meitenēm un pusaudzēm, ir tiešām daudz biežāka, nekā spēj iztēloties tie, kam profesionāli ar šiem pieredžu stāstiem nenākas saskarties. Savā divpadsmit gadu psiholoģes praksē esmu tādus dzirdējusi daudzkārt,” atklāj psiholoģe. Arī daudzi starptautiski zinātniskie pētījumi apliecina, ka seksuālā vardarbība nav tik reta, kā par to pieņemts ikdienā runāt. Piemēram, Vācijas pētnieki uzskata, ka atkarībā no definīcijas no seksuālas vardarbības cieš no 7 līdz 36% meiteņu. Vardarbīgi veiktu klasisko dzimumaktu gan bērnībā pārcietušas mazāk sieviešu, bet pieskaitot tās, kas piedzīvojušas piespiedu orālo seksu, neķītrus pieskārienus meitenes dzimumorgāniem un likšanu pieskarties saviem dzimumorgāniem, tad šis skaitlis tiešām sasniedz tik šokējošo – vidēji katra trešā sieviete. 

 

Ģimenes dēļ noklusē 

„Nereti šie stāsti glabājas pie sievietēm gadu desmitiem nevienam neatklāti, bieži arī pašas “aizmirsti” un neapzināti līdz kādam notikumam, kas ir emocionāli ļoti intensīvs un iespējams ar kaut ko līdzīgs,” skaidro Vita Kalniņa. Statistika dažādu iemeslu dēļ šajā jautājumā nevar būt pārak precīza, jo sievietes par pārdzīvoto nestāsta – gan tāpēc, ka pašas vēlas to ātrāk aizmirst, gan tāpēc, ka ģimenēs tie tiek rūpīgi slēpti – trešdaļā gadījumu seksuālais varmāka ir meitenes tuvinieks – patēvs, tēvs, vectēvs, brālis vai krusttēvs. 

Tieši aspekts, ka 90% gadījumu sievietes ir cietušas no kāda vīrieša, ļoti apgrūtina viņām šo pārdzīvojumu atklāt vīrietim, lai arī tas būtu ārsts vai psihologs. 

 

Reklāma
Reklāma

Ārsts: „Tā ir grūtnieču baidīšana” 

Cik bieži Latvijā ir gadījumi, kad dzemdībās aktualizējas senā vardarbības pieredze, portāls Kasjauns.lv jautā vienam no Latvijas vispieredzējušākajiem dzemdību speciālistiem ginekologam Jurim Kociņam, kurš dzemdību palīdzību sievietēm sniedzis jau kopš 1987. gada - gan strādājot Limbažu slimnīcas dzemdību ginekoloģijas nodaļā par ārstu, gan nodaļas vadītāju. 

„Manuprāt, tie ir murgi un pilnīgi bezatbildīga runāšana!” asi komentē dakteris Kociņš. Ja visu šo gadu laikā viņam bijušas dažas pacientes, kas minējušas, ka bērnībā bijušas izmantotas, tad tas pat nav pat procenta daļas. Arī ar izpausmēm, kas varētu liecināt, ka sieviete bijusi izmantota, nav nācies saskarties. 

„Kur ir pierādījumi? Cik ticami ir tie?” dakteris strikti jautā un atzīst, ka kļūst dusmīgs, kad kārtējo reizi nepamatoti tiek baidītas topošās māmiņas. Viņaprāt, bezatbildīgi ir baidīt grūtnieces ar iespējamiem sarežģījumiem, jo daudzas problēmas rada tieši iztēle. „Visslimākie cilvēki pasaulē ir otrā kursa medicīnas studenti, jo visas mācību grāmatas kaites viņi sajūt sevī. Trešajā kursā tas pāriet,” vārdu un iedomu slimību mehānismu skaidro dakteris. Mūsdienās topošām māmiņām jatrogēnija (veselības problēmas, ko rada neuzmanīgi ārsta izteikumi) vairāk rodas no specializētajām interneta vietnēm, žurnāliem, nekā mediķu izteikumiem. Ikdienā daudz biežāk dakterim Kociņam nākas mierināt satrauktās sievietes, kas ar bažām gaida sarežģījumus, un aicināt uzticēties ārsta pieredzei. „Es esmu tik riebīgs, ka savām pacientēm iesaku šos rakstus nelasīt un, ka, iespējams, šo rakstu dēļ mēs varam arī nesaprasties. Ja ļoti gaidi, ka būs slikti, tad, visticamāk, tā arī būs,” par pašiedvesmas spēku komentē dakteris. „Deviņus mēnešus topošā māmiņa tiek zombēta par iespējamajiem sarežģījumiem dzemdībās. Cilvēks redz, ko viņam iesaka redzēt. Kam šī baidīšana ir izdevīga?” pukojas ārsts. 

„Rezultātā cilvēkiem bailes ir izkoptas tik lielas, ka visbīstamākais dzemdību veids - ķeizargrieziens, viņiem šķiet visdrošākais.” 

Seksuālā vardarbība nav tēma, par kuru mums būtu jādomā katru dienu un kuras izpausmes būtu jāmeklē katrā grūtniecē, bet tā ir tēma, kuru nedrīkst ignorēt nedz jauno vecāku sagatavošanas skolās, nedz grūtnieču aprūpē.

Nedrīkst ignorēt 

„Ir daudz dažādu virzienu, kuros mēs varam doties brīdī, kad ir aktualizēta seksuālās vardarbības un dzemdību tēma – mēs varam par to nerunāt, mēs varam nosodīt tos, kuri runā, mēs varam runāt par sieviešu un aprūpes sniedzēju pašapziņu un izglītotību,” portālam Kasjauns.lv pauž Linda Vītuma. „Tomēr iejūtīgums, konstruktivitāte un patiesi centieni izzināt faktus ir tas, kā mēs varētu mēģināt mainīt vidi, kurā sieviete laiž pasaulē bērnu, padarot to humānāku un drošāku sievietei, bērnam un dzemdību palīdzības sniedzējiem,” atzīst topošā vecmāte. 

„Seksuālā vardarbība nav tēma, par kuru mums būtu jādomā katru dienu un kuras izpausmes būtu jāmeklē katrā grūtniecē, bet tā ir tēma, kuru nedrīkst ignorēt nedz jauno vecāku sagatavošanas skolās, nedz grūtnieču aprūpē, nedz dzemdībās un pēcdzemdību periodā,” uzskata psiholoģe Vita Kalniņa. 

 

Tuvojamies Eiropas pieredzei 

Lielā daļā Eiropas valstu vecmātes psiholoģijas kursā apgūst specifiskas zināšanas par to, kā palīdzēt dzemdībās sievietei, kas iepriekš pārcietusi seksuālu vardarbību, jo tieši zināšanu trūkums nereti spiež dzemdību speciālistu rīkoties tā, ka sieviete kļūst savā veidā par atkārtotas vardarbības upuri, atklāj Kalniņa. 

Ne vienā vien Eiropas dzemdību klīnikā jau uzņemšanas nodaļā ir plakāti, kas vēsta - laikus informējot savu vecmāti par savulaik piedzīvotu vardarbību, sievietei ir iespēja saņemt piemērotāku palīdzību un atbalstu dabiskām dzemdībām. 

„Savās nodarbībās dažkārt dzirdu piemērus arī no Latvijas vecmāšu prakses,” atzīst psiholoģe un priecājas, ka vecmātes vēlas zināt par šo vairāk, lai sniegtu piemērotāku aprūpi, un ir reāli gadījumi, kad tas izdodas. 

 

IZLASI ARĪ: Seksuālā vardarbība un dzemdības - sarežģīti, neērti un aktuāli

 

Autore: Anda Leiškalne, www.kasjauns.lv