Dzemdību stāsts. Dēliņš beidzot bija klāt!
Manam dēliņam vajadzēja nākt pasaulē 12. janvārī. Vecmāte atļāva pārstaigāt vienu nedēļu. Ja nekā nebūs līdz 20. janvārim, tad jādodas ar visam mantām uz slimnīcu.
FOTO: Viktorija Kuprijanova, http://www.bernufoto.lv/
Nu tad beidzot pienāca 20. janvāris, un es devos uz slimnīcu. Bet mazais nemaz netaisījās līst ārā. Vecmāte nolēma, ja līdz 25. janvārim nekā nebūs, tad man stimulēs. 24. janvāra naktī jutu pirmās spēcīgās kontrakcijas, nevarēju pagulēt. Ap pulksten četriem no rīta sākās vēl spēcīgākas kontrakcijas, es gribēju, lai viss ātrāk beigtos. Runājos ar mazo, lai tikai piedzimst dienā un lai mammītei ļauj pagulēt, ka man ļoti sāp. Nākamajā dienā (25. janvārī) vēl satiku bērna tēvu, pasēdējām, bet sāpes vēl nebija nomierinājušās. Tas bija ik pēc 5 minūtēm. Gāju pie vecmātes. Pulksten 13:00 mani veda uz dzemdību zāli, uzkāpu uz galda un pārdūra ūdeņus. Vecmāte man lika nokāpt no galda un vēl mani pamocīja. Lūdzos, ka vairs nevaru, gribēju, lai viss ātrāk beigtos. Teicu, ka man vajag uz tualeti, bet vecmāte teica, ka man tik tā liekas. Nu tad man lika kāpt atkal uz galda, un tad pienāca tas mirklis – 14:58 piedzima ilgi gaidītais dēliņš. Viņš bija 57cm garš un 4.406kg smags. Mīlu ļoti savu eņģelīti!
Lasītākais
CITUS DZEMDĪBU STĀSTUS LASI ŠEIT!
