Sievu sit, strādāt neļauj, alimentus nemaksā. Kādas ir sievietes tiesības šādā situācijā

Vardarbība mājās, izmantojot vienas puses - biežāk sievietes, kas audzina bērnus, bezpalīdzību un likumu nezināšanu, joprojām ir ļoti izpaltīta prakse daudzviet Latvijā. Dažreiz pietiek ar uzmundrinājumu saņemties un rīkoties, bet citreiz ir svarīgi zināt, kā ir vispareizāk rīkoties, lai judiriski sevi pasargātu no varmākas. Uz jautājumiem par vardarbību mājās un sievietes iespējām atbild speciālistes, zvērinātes advokātes Dana Rone un Iveta Bumbiere. 

FOTO: Shutterstock.com

Ja vardarbība ir notikusi bērnu klātbūtnē, to var kvalificēt kā administratīvo pārkāpumu - emocionālu vardarbību pret bērnu –, jo bērni cieš no tā, ka tiek fiziski vai citādi pazemots viņiem mīļš un tuvs ģimenes loceklis.

Jautājums: Meita precējusies, bet viņas vīrs nepelna, neļauj arī meitai meklēt darbu. Viņa ar bērniem pārvācas dzīvot savas mātes. Znots nerūpējās par bērniem, alimentus nemaksā. Ierodas ciemos vēlu vakarā bez brīdinājuma. Ar bērniem  nerunājas, aizskar ar vārdiem bērnu māti. Piekāva sievasmāti tā, ka divas nedēļas bija zilas acis. Biju policija un slimnīcā. Bāriņtiesa liek bērniem tikties ar tēvu. Meitai bail par bērniem. Tagad iznāk, ka tēvam pienākumu nav, tikai tiesības? Vai nav nekādas iespējas cīnīties pret emocionālo vardarbību un tagad jau arī fizisko ģimene? Kam lai prasa palīdzību?


Atbild zvērināta advokāte Dana Rone "Uzdotais jautājums ir komplicēts, un tajā iespējama un nepieciešama vairāku līmeņu juridiskā palīdzība.

Pirmkārt, nekādā gadījumā nav pieļaujama fiziskā vardarbība. Ja vēstules autore ir cietusi no fiziskas vardarbības, tad nekavējoties ir jāizsauc policija, lūdzot palīdzību pret varmāku. Gadījumā, ja policija jebkādu iemeslu dēļ neierodas uz izsaukumu, ir nekavējoties jāraksta policijai iesniegums par notikušo, hronoloģiski un precīzi aprakstot notikumu un iesaistītās personas. Iesniegumu policijā var iesniegt gan klātienē, gan nosūtot pa pastu. Tāpat pēc fiziskas vardarbības gadījuma ir nepieciešams uzreiz doties uz ārstniecības iestādi, lai precīzi fiksētu nodarītos miesas bojājumus un iespējamo psiholoģiski – emocionālo satricinājumu. To fiksēšana var būt noderīga tālākajā lietas gaitā.

Otrkārt, ja vardarbība ir notikusi bērnu klātbūtnē, to var kvalificēt kā administratīvo pārkāpumu - emocionālu vardarbību pret bērnu –, jo bērni cieš no tā, ka tiek fiziski vai citādi pazemots viņiem mīļš un tuvs ģimenes loceklis. Attiecīgi arī par šo aspektu ir iespējams un nepieciešams nekavējoties rakstiski ziņot policijai.

Treškārt, iespējams tiesā iesniegt pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, lūdzot tiesu noteikt aizliegumu bērnu tēvam tuvoties bērniem vai bērnu mātei. Civilprocesa likumā ir noteikti vairāki pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi. Atbilstošāko līdzekli iespējams izvēlēties kopā ar personas advokātu, precīzi pārrunājot notikušos gadījumus un konstatējot, kas varētu būt labākā aizsardzība.

Tāpat arī tiesā ir iespējams sniegt prasības pieteikumu par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtības maiņu. Advokātam būtu jāiepazīstas ar iepriekšējo saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, lai varētu klientei ieteikt, kādu atšķirīgu kārtību būtu tiesā jālūdz noteikt.

Savukārt attiecībā uz uzturlīdzekļiem šobrīd ir iespējams iesniegt pieteikumu par uzturlīdzekļu piedziņu gan tiesā, gan arī Uzturlīdzekļu garantiju fondā. Šī fonda interneta portālā ir pieejama plaša un noderīga informācija par to, kā vienkāršotā procedūrā saņemt uzturlīdzekļus par labu bērniem: http://www.ugf.gov.lv/lat/uzturlidzekli/

Un nobeigumā vēl jāpiebilst, ka Latvijas Republikā vīram nav nekādu tiesību sievai norādīt, vai viņai vajadzētu, vai nevajadzētu strādāt. Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Tādējādi sievietes var pilnīgi brīvi lemt par to, vai strādāt un gūt ienākumus algotā darbā, vai arī to nedarīt. Laulības noslēgšanas fakts sievietes tiesības nekādā veidā nemazina.

Reklāma
Reklāma

 

Jautājums: Mums ar vīru ir kopīgs pusotru gadu vecs dēliņš.  Ļoti bieži ar vīru strīdamies. Strīds noved tik tālu, ka vīrs fiziski iespaido mani, sit ar kulakiem, sper, velk aiz matiem, lamā rupjos vārdos. Viss notiek, kad bērns ir blakus vai man uz rokām. Kā vīrs sāk bļaut, tā bērns sāk raudāt un nāk pie manis, piespiežas klāt vai prasās opā.  Tad nu reizi izsaucu policiju, atbrauca, izstāstīju kas un kā, pierakstīja mūsu personas datus, bet beigās iesniegumu neuzrakstīju. Es gribu aiziet no viņa kopā ar bērnu. Viņš man draud ka bērnu atņems, ar bērnu varēšu tikties tikai tad kad viņš ļaus. Es vēlos aiziet no viņa. Ja es to izdaru tad kad viņš ir darbā, tā teikt pa kluso vai viņš var iet uz policiju, sūdzēties par mani? Vai man pēc tam būs tā teikt kādas nepatikšanas. Jo nekas mierīgi nenotiek. Bet vairs nevaru paciest šo pazemojumu.

Atbild zvērināta advokāte Iveta Bumbiere: "Cienījamā rakstītāja, aizejot no vīra, Jūs pasargāsiet gan savu, gan bērna veselību. Nevienu piespiest dzīvot ar kādu kopā nevar, neskatoties uz to, ka viņš ir laulātais un bērna tēvs.
Jūs varat pieņemt lēmumu aiziet no vīra, bet tas, visticamāk, nemainīs viņa attieksmi pret Jums. Labāk ieteiktu izmantot likumā paredzētas tiesības.

Efektīvs ir pagaidu aizsardzības piemērošanas līdzeklis pret vardarbību. Šajā gadījumā Jums mājoklis nav jāatstāj, bet to būs spiests atstāt laulātais, neskatoties uz to, ka tas pieder viņam. Tiesa to piemēro vienas darba dienas laikā pēc prasības celšanas. Jārēķinās ar to, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.43 pantu Jums gada laikā būs jāceļ prasība tiesā.
 

Lasi arī: Katra trešā sieviete cietusi no vardarbības ģimenē. Zvans pie durvīm var apstādināt varmāku 

Civilprocesa likuma 250.47 pantā ir uzskaitīti visi pagaidu aizsardzības līdzekļi, kurus Jūs tiesai varat lūgt piemērot. Tiesas lēmums Jūs pasargās no pazemojumiem un vardarbības vismaz uz vienu gadu un, ja ir tiesvedība, tad vēl ilgāk. Ja laulātais nepildīs nolēmumu par aizsardzību pret vardarbību, tad saskaņā ar Krimināllikuma 168.1 pantu, viņu var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Izvēle ir Jūsu ziņā, un ceru, ka mans padoms noderēja."

 

Par ģimenes tiesībām var uzdot jautājumus mūsu ekspertiem - Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas advokātiem.