Virtuālais kauna stabs jeb Vai no alimentu nemaksātāju saraksta publiskošanas būs liela jēga?

Ikviens interesents jau pāris nedēļu internetā var brīvi iepazīties ar alimentu nemaksātāju sarakstu. Sestdiena pēta, vai tas būs reāls instruments parādnieku ietekmēšanai vai drīzāk mierinājums vientuļajiem vecākiem.

FOTO: Shutterstock.com

Vai tie vecāki, kuri nav maksājuši alimentus, pēkšņi kļūs labāki? Diezin vai - šaubās speciālisti.

 

Sazīmēt alimentu nemaksātāju sarakstā publiskotos cilvēkus ir diezgan viegli. Ja vien parādnieku nesauc, piemēram, Jānis Bērziņš, un sociālajos tīklos viņš ir reģistrējies ar īsto vārdu, uzvārdu un norādījis arī savu dzimšanas gadu, tad pat sazināties ar viņiem ir elementāri. Apmēram piecpadsmit minūtes papētot Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) mājaslapā (www.ugf.gov.lv) publiskoto sarakstu, sociālajos tīklos ātri vien izdodas atrast piecus alimentu nemaksātājus. Uz manām vēstulēm atbild četri parādnieki, bet sarunai piekrīt viens — saraksta augšgalā publicēts vīrietis, kuram ir atvases no trim dažādām sievietēm.

 

Parādus dzēš naskāk 

Alimentu nemaksātāju saraksts Latvijā publiski ir pieejams kopš 1.jūlija. Kopumā valstij parādā par saviem bērniem nesamaksātajiem alimentiem ir gandrīz 30 000 cilvēku, taču sarakstā līdz šī žurnāla numura nodošanai bija publiskotas 1733 personas. Parādnieka vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu un personas koda otro pusi atklāj tikai tad, ja tam piekrišanu devis otrs bērna vecāks. Tātad pārējie līdz šim to nav vēlējušies vai paguvuši izdarīt. 

Alimentu nemaksātāju saraksts Latvijā publiski ir pieejams kopš 1.jūlija. Kopumā valstij parādā par saviem bērniem nesamaksātajiem alimentiem ir gandrīz 30 000 cilvēku.

UGF Juridiskās nodaļas vadītāja Linda Sparāne norāda, ka pirmie rezultāti bijuši redzami jau pirms saraksta publiskošanas. Bailēs no piekāršanas pie virtuālā kauna staba daļa nemaksātāju steigušies dzēst iekrājušos parādu. Kopējā šā gada pirmajos piecos mēnešos dzēstā parāda summa ir par 26 procentiem lielāka, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Tāpat jūnijā fondam no parādniekiem ir izdevies atgūt par 14 172 eiro vairāk nekā maijā. Alimentu nemaksātāju sarosīšanos UGF saista tieši ar jauno parādnieku sarakstu. «Pirmie rezultāti jau ir redzami,» norāda Sparāne. Savukārt citiem Sestdienas aptaujātajiem ekspertiem, kā arī vientuļajiem vecākiem un pašiem parādniekiem viedoklis par sarakstu un tā spēju sasniegt primāro mērķi — bērnu interešu aizstāvību — nav viennozīmīgs.

 

Jau kļuvis populārs 

Parādnieku saraksta augšgalā publicētais Kārlis (vārds mainīts) sarunai piekrīt ar noteikumu, ka rakstā netiks minēts viņa īstais vārds un uzvārds. Arī savu dzīvesvietu viņš patur noslēpumā. Atklāj tikai to, ka dzīvo laukos. Pa telefonu vīrietis runā atklāti, atsaucīgi, nedaudz pazemīgi: «Es jau esmu kļuvis populārs ar atrašanos tajā sarakstā. Ar mani mēģinājuši sazināties arī citi žurnālisti, bet jūs esat pirmā, kurai atsaucos. Cik tad ilgi slēpsies!»

Vīrietis apņēmies pieprasīt DNS testu, tiklīdz rocība to atļaus. Zvērināta advokāte Agne Upīte gan skaidro, ka tikai ar DNS testa rezultātiem nepietiktu, lai atbrīvotu no alimentu maksāšanas. 

Kārlim alimentu parāds par trim bērniem veidojies vairāku gadu garumā. Katram bērnam ir sava māte. Pirmais piedzimis, kad Kārlim bija nedaudz pāri 20. Tagad viņam ir 38 gadi. «Diviem jaunākajiem vēl centos kaut ko maksāt, bet pirmajam vispār neko. Biju jauns un domāju tikai par savām vajadzībām,» atzīst Kārlis. Kontaktus viņš uztur tikai ar vidējo atvasi. Trešais bērns esot radies pēc vienas nakts sakara. Kārlim nav pārliecības, ka viņš patiešām ir šā bērna tēvs. Tādēļ vīrietis apņēmies pieprasīt DNS testu, tiklīdz rocība to atļaus. Zvērināta advokāte Agne Upīte gan skaidro, ka tikai ar DNS testa rezultātiem nepietiktu, lai atbrīvotu no alimentu maksāšanas. Lai valstij būtu pamats apturēt uzturlīdzekļu piedziņu, nepieciešams tiesas spriedums. Taču, tā kā, bērnam piedzimstot, vīrietis sevi ir atzinis par tēvu (ārlaulībā dzimušam bērnam tēvu nav iespējams piereģistrēt bez viņa paša piekrišanas), tādējādi uzņemoties atbildību, un kopš tā brīža ir pagājis labs laiks, tad viņa izredzes tiesā nebūtu lielas. 

 

Sabojāju dzīvi trim sievietēm 

Kārlis ilgu laiku nav strādājis veselības problēmu dēļ, tagad dabūjis darbu kokapstrādē. Kad no algas valsts atskaita parādu par trīs bērnu alimentiem, uz rokas viņam paliek nedaudz vairāk par 100 eiro. (Valsts noteiktais minimums, kas alimentu nemaksātājiem jāatstāj iztikai pēc parāda atvilkšanas, ir puse no minimālās algas (pašlaik minimālā alga ir 360 eiro uz papīra) neatkarīgi no cilvēka ienākumiem. Vērā tiek ņemts arī neapliekamais minimumus par apgādībā esošam personām, ja parādniekam tādas ir.) «Ja vēl papildus skaitītu kārtējos alimentus, tad pat maizīti nevarētu nopirkt. Laukos, protams, izaudzējam kādu kartupelīti, bet ar to vien nevar iztikt,» stāsta vīrietis. 

Kārlis nepieļauj domu, ka nākotnē viņam varētu būt vēl kāds bērns.  Arī par jaunām attiecībām vīrietis vairs nedomā. Esot apņemies turpmāko dzīvi pavadīt kā vientuļnieks: «Tāds ir mans lēmums. Trim sievietēm dzīvi jau esmu sabojājis; pietiek.» Ar savām bijušajām Kārlis kontaktējas tikai pa telefonu. Par viņa nokļūšanu alimentu nemaksātāju publiskajā sarakstā pirmā esot paziņojusi vecākā bērna māte. Vaicāts, vai šis saraksts ietekmēs alimentu nemaksātājus, Kārlis spriež, ka lielākoties tam nebūs nozīmes: «Cilvēku ar to neizmainīs. Kam ir prāts, tam ir.» Trīs bērnu tēvs tagad nožēlo gandrīz visu savu iepriekšējo dzīvi. Ja varētu pagriezt laiku atpakaļ, būtu rīkojies citādi. 

 

Kurš ir sliktais?

Pusaugu dvīņu mamma Jolanta (vārds manīts) ar bērnu tēvu izšķīrās, kad viņiem bija nepilns gads. Kamēr vēl bija dzīva bijušā vīra māte, viņš mēdzis finansiāli palīdzēt savām atvasēm. Taču pēc viņas nāves uzturlīdzekļus nācās piedzīt ar tiesas palīdzību. Jau ilgus gadus dvīņu tēvs dzīvo Lielbritānijā un par bērniem faktiski neliekas ne zinis. Arī alimentus viņš nav maksājis sen, iekrājis parādu kopš 2005.gada. Pagaidām tas vēl nav publiski zināms, jo Jolantai nav bijis laika iesniegt piekrišanu par bijušā vīra vārda publiskošanu parādnieku sarakstā, taču tuvākajā laikā viņa to grasās darīt. Sieviete necer, ka bērnu tēvs tādēļ sāks maksāt alimentus, taču viņa vēlas panākt, lai šis fakts būtu publiski zināms. «Lai citi zina, ka viņš ir negodīgs. Šobrīd viņš mūsu paziņām stāsta, cik es esmu slikta sieviete un neļauju bērniem braukt ciemos pie viņa uz Lielbritāniju. Bērni paši to nemaz negrib, jo viņš gadiem nav licies ne zinis. Tagad visi varēs redzēt, kurš ir sliktais.»

Sieviete necer, ka bērnu tēvs tādēļ sāks maksāt alimentus, taču viņa vēlas panākt, lai šis fakts būtu publiski zināms.

Par iztikšanu Jolanta nesūdzas. Par abiem dvīņiem no UGF ik mēnesi viņa saņem 140 eiro; audzināt bērnus palīdz arī sievietes brālis un dzīvesbiedrs. «Dzīvošanai mums pietiek. Galu galā bērnus es nedzemdēju naudas dēļ.» Jolantas motivācija publiskot bijušā vīra vārdu nav finansiāla. Sieviete ir apsvērusi arī domu par vecāku tiesību atņemšanu bijušajam vīram. «Taču tas būtu sarežģīti, jo uzturlīdzekļu nemaksāšanu neuzskata par pietiekamu pamatu tiesību atņemšanai.  Bet galvenais, lai bērniem nebūtu jāmaksā uzturlīdzekļi savam tēvam, kad viņš būs vecs.» Jolantas pieredze skaidri parāda, ka zem daudzām parādnieku saraksta ailītēm slēpjas skarbs stāsts par šķirteņu ķildām, kur vienmēr pa vidu ir bērni. 

 

1150 eiro mēnesī

Reklāma
Reklāma

Rūdolfa mamma Anita (vārds mainīts), kura dēlu audzina bez viņa tēva klātbūtnes, ir pieredzējusi medaļas abas puses. Viņas dēla tēvs bērnu «tad gribēja, tad negribēja», audzināšanā neiesaistījās un alimentus nemaksāja, tādēļ uzturlīdzekļus viņa saņem no UGF. Arī sievietes tagadējam dzīvesbiedram Vilnim (vārds mainīts) iepriekšējās attiecībās ir radušies bērni, kas aug pie viņu mātes Vācijā. Tā kā bērni nākuši pasaulē Vācijā un arī turpina tur dzīvot, viņu uzturlīdzekļu apmērs tiek aprēķināts atbilstoši šīs valsts dzīves līmenim.  Vilnim uz Vāciju katru mēnesi jāsūta 1150 eiro.  

Šī summa atstāj iespaidu ne tikai uz Viļņa pašreizējās ģimenes budžetu — lai neiedzīvotos parādos, vīrietis strādā uz naftas platformas ārzemēs un mājās pie Anitas parādās tikai uz dažām dienām mēnesī. «Kad visu nomaksā, iztikšanai uz mēnesi viņam paliek 150 eiro. Latvijā par 1150 eiro varētu dzīvot bez strādāšanas, man nekad nav bijusi tik liela alga. Protams, bērni ir jāuztur. Uzskatu — ja esi devis vaļu savam krāniņam, pēc tam jābūt atbildīgam. Bet ir jautājums, cik adekvāti tas notiek,» spriež Anita. Šī pieredze viņai likusi saprotošāk izturēties arī pret sava bērna tēvu. Dusmas esot pārgājušas, un publiskot viņa vārdu alimentu nemaksātāju sarakstā tagad pat neesot ienācis prātā: «Lai kāds arī viņš bija, bet dēls taču man ir superīgs!» 

 

It kā būtu miris 

Citos gadījumos vientuļie vecāki atturas iznest šādas problēmas uz āru, jo apzinās, ka tas var pavērsties pret viņiem pašiem un rezultātā kļūt par iemeslu bērna apcelšanai vienaudžu vidū. Agnese (vārds mainīts) ir sabiedrībā zināma, materiāli nodrošināta sieviete, kura audzina dēlu viena. Viņas vīrs, pazīstams uzņēmējs, pirms nepilniem desmit gadiem aizgāja no mājām, par pusaugu dēlu īpaši neliekoties zinis. «It kā viņš būtu miris,» tā brīža sajūtas atceras Agnese. Līdz tam dalītās rūpes par māju un bērnu vienā dienā pilnībā gūlās uz viņas pleciem.  «Sākumā bija sajūta, ka viņš tādā veidā ir paņirgājies par mani: nu, paskatīsimies, kā tagad tu bez manis iztiksi. Es pat nezināju, kā ir jāmaksā rēķini. Kamēr dzīvojām kopā, viņš visu bija sakārtojis tā, lai man par to nebūtu jādomā. Pat teica, lai vispār nestrādāju un mājās audzinu bērnu. Toreiz nepaklausīju viņu, un labi, ka tā.»

Citos gadījumos vientuļie vecāki atturas iznest šādas problēmas uz āru, jo apzinās, ka tas var pavērsties pret viņiem pašiem un rezultātā kļūt par iemeslu bērna apcelšanai vienaudžu vidū.

Palikusi viena, Agnese centās darīt visu, lai pusaugu dēls no šīs situācijas ciestu pēc iespējas mazāk. Viņai šķita būtiski turpināt dēlam nodrošināt ierasto ikdienu un mācības labā privātskolā. «Bērnam jau tā ir trauma, kad pusaudžu vecumā tēvs aiziet no mājām un vairs neliekas par viņu ne zinis. Es negribēju, lai bez visa tā viņam vēl ir jāmaina vide.» Tam aizgājusi lielākā daļa viņas ienākumu, jo bijušais vīrs naudu dēla audzināšanai deva neregulāri.  Kad Agnese draudēja ar tiesu darbiem, viņš atbildējis: «Lūdzu! Man būs maksātnespēja.»

«Zinot viņa pazīšanos, tā arī būtu bijis. Labi zināms, kādi mūsdienās ir uzņēmēji — visu pārraksta, un oficiāli viņam tiešām nekas vairs nepieder un nav nekādu ienākumu.» Līdz tiesai lieta tomēr nenonāca, jo bijušais vīrs uzzinājis, ka Agnese konsultējas ar kādu ļoti spēcīgu un pazīstamu advokātu, un sācis pārskaitīt aptuveni 100 eiro mēnesī. 

Agneses dēls tagad jau ir pilngadīgs, tādēļ šovasar ieviestais alimentu nemaksātāju saraksts viņas gadījumā vairs nav aktuāls. Taču, ja arī aktualitāte nebūtu zudusi, viņa nepiekristu tajā publiskot bijušā vīra uzvārdu. «Ar savu uzvārdu es pati vienkārši tiktu izvazāta pa dzelteno presi,» Agnese nosaka. Sievietēm, kuras līdzīgu situāciju piedzīvo šobrīd, Agnese, vadoties pēc pašas pieredzētā, iesaka nevilkt laiku: «Nevajag gaidīt un domāt, ka viņš nākts pie prāta. Ir jārīkojas uzreiz, jo vīrieši visu spēj nogriezt kā ar nazi. To vispār nevar aptvert. Esat dzīvojuši kopā, ir bijusi ģimene, bet vienā dienā tā visa pēkšņi vairs nav.»

 

Pieradina pie bezatbildības 

Pēkšņa saišu saraušana ar bērniem, šķiroties no sievas, ir izplatīta, norāda ģimenes psihoterapeite Aina Poiša. «Ir izņēmumi, kad šķiroties bērnus spēj nodalīt no pāra emocijām, taču bieži vīrietis viņus uztver kā sievietes piedevu. Ja notiek šķiršanās, vīrietis pamet šo vienību, it kā iziet no sistēmas. Un sieviete, to redzot, ir šokā: kā viņš var tā mainīties? Bet šķiršanās cilvēku ļoti maina. It sevišķi, ja viņš redz potenciālu jaunās attiecībās,» skaidro Poiša. Psihoterapeite norāda, ka daļā attiecību sievietes pašas nepazināti veicina šādu attieksmi no vīriešu puses: «Vīrietis attiecībās nav pieradināts pie atbildības uzņemšanās. Sieviete pati uzņemas ļoti daudz, vīrietis to uzskata par pašsaprotamu un pēc tam sāk meklēt kaut ko jaunu.»

Poiša pagaidām atturas prognozēt, cik spēcīgs ietekmēšanas instruments būs alimentu nemaksātāju saraksts. «Publiskošana cilvēkam ir pazemojums. Kad siena krīt un šīs lietas iziet ārējā struktūrā, cilvēka dosjē ir sabojāts. Taču pagaidām vēl ir grūti spriest, kādus rezultātus tas nesīs.» Vienlaikus psihoterapeite uzskata, ka parādnieku saraksta ieviešana ir solis pārskatāmākas sabiedrības virzienā. 

Cilvēkiem ļoti patīk kaunināt. Pastāv uzskats, ka cilvēki rīkojas slikti tikai tāpēc, ka pārējie to nezina. Vajag tikai pazemot, un tad viņš noteikti labosies.

Patīk kaunināt 

Savukārt sociālantropologs Klāvs Sedlenieks norāda, ka atklātība nav zāles pret visām kaitēm. Alimentu nemaksātāju saraksta jēga būs atkarīga no tā, cik lielā mērā sabiedrība to ņems vērā, izdarot spriedumus par kādu cilvēku. Sociālantropologs pieļauj, ka ieviestais saraksts paliks tikai kā soda veids, nevis pragmatisks solis problēmas risināšanai. «Cilvēkiem ļoti patīk kaunināt. Pastāv uzskats, ka cilvēki rīkojas slikti tikai tāpēc, ka pārējie to nezina. Vajag tikai pazemot, un tad viņš noteikti labosies. Bet arī līdz šim daudzos gadījumos kaimiņi un paziņas tāpat zināja par alimentu nemaksāšanu.»

Arī ģimenes lietu zvērināta advokāte Agne Upīte nav pārliecināta, ka parādnieku saraksta publiskošana veicinās bērna interešu aizstāvību.  «Ja persona bez pamatota iemesla nesniedz līdzekļus sava bērna uzturam, tad arī vārda, uzvārda un dzimšanas gada publiskošana nebūs pamats, lai šis tētis vai mamma mainītu vērtību sistēmu un izvērtētu savu primāro pienākumu — bērna apgādāšanu,» uzskata Upīte. 

 

Bērnu nedrīkst izmantot kā ieroci 

Ģimenes portāla mammamuntetiem.lv veidotāja Inga Akmentiņa–Smildziņa ir nobažījusies, ka diskusijā par alimentu nemaksātājiem ir aizmirsti bērni. «Maksātāju, nemaksātāju skaitam un tam, vai sarakstam ir bijusi jēga, varēsim izsekot līdzi. Bet kurš izsekos līdzi bērnu emocijām un pārdzīvojumiem, kas šādam sarakstam var sekot? Kā jūtas bērns, kad viņa vecāks publiski ir pasludināts par «slikto»? Sak, bērniņ, re, no kāda nejēdzīga tēva vai mātes esi radies.»

Maksātāju, nemaksātāju skaitam un tam, vai sarakstam ir bijusi jēga, varēsim izsekot līdzi. Bet kurš izsekos līdzi bērnu emocijām un pārdzīvojumiem, kas šādam sarakstam var sekot? 

Tāpat Akmentiņa–Smildziņa norāda, ka publiskotais saraksts neatspoguļo realitāti, ar ko mammamuntetiem.lv komanda saskaras ikdienā, veidojot portālu: «Visi tur minētie nav «sliktie», kā arī visi «sliktie» tajā pat nav iekļauti.» Piemēram, sarakstā ir salīdzoši maz sieviešu, taču realitātē šādu parādnieču varētu būt krietni vairāk. «Arvien vairāk ir tētu, kas bērnus audzina vieni, taču viņi mātēm alimentus neprasa — tas esot zem viņu goda,» stāsta portāla veidotāja. Tāpat ir mammas, kuras no tēviem saņem alimentus, taču aizliedz viņiem tikties ar bērniem. «Arī šīm sievietēm būtu nepieciešama izglītojoša informācija par to, ko viņas var nodarīt savam bērnam, ja attiecībās ar vīrieti izmanto viņu kā ieroci... Lai kādas tētim vai mammai būtu attiecības ar otru vecāku, bērnu nedrīkst noskaņot pret,» uzsver Akmentiņa–Smildziņa.

 

Vidējais parādnieks 

  • •    70% ir vecumā līdz 45 gadiem 
  • •    52% valstij ir parādā līdz 5000 eiro
  • •    70% nemaksā alimentus vienam bērnam 
  • •    23% ir deklarēti Rīgā 
  • •    8–9% parādnieku ir sievietes 
  • •    Līdz 13.jūlijam uzturlīdzekļu nemaksātāju sarakstā bija publiskotas 1733 personas. Kopumā valstij parādā ir 29 561 alimentu nemaksātājs 
  • •    Kopš 2004.gada kopējā alimentos nesamaksātā summa Latvijā ir 133 825 547 eiro 
  • •    Lielākais alimentu nemaksātājs valstij ir parādā 48 000 eiro. Viņa parāds krājies kopš 2004.gada

 

Autore: Elīna Zalāne, žurnāls "Sestdiena"