Ja meitene nebrauc prom, būs tava sieva! Iepazīšanās stāsts

Turklāt, izpētot puiša profilu, secināju, ka strādājam vienā sfērā. Nospriedusi, ka varbūt varam būt noderīgi viens otram, draudzību apstiprināju.
Otrdienas rīts. Draugos.lv mani gaidīja draudzīga vēstulīte no Jura – puiša, ar kuru vakar apstiprināju draudzību. Viņu nepazinu, bet brīvi varējām sarakstīties par jebko – apspriedām gan darba lietas, gan privātās. Jāpiebilst, ka tobrīd manas domas un sirds bija aizņemta. No jauniegūtā drauga to neslēpu. Sarakste ar Juri ik pa brīdim pārtrūka, bet pēc laika atkal atjaunojās. Juris vēlējās uzzināt manu tālruņa numuru. To arī pēc nelielas stīvēšanās atklāju. Zvanu tā arī nesagaidīju. Pagaidām. Pie sevis pukojos, ka gan jau tik jaukam, interesantam un simpātiskam puisim ir gana daudz meiteņu, kam zvanīt. Turklāt tobrīd dzīvojām diezgan tālu viens no otra – viņš Ogrē, es – Ventspilī.
Pēc apmēram gada manas attiecības bija pajukušas. Jutos apjukusi un vakaros diezgan vientuļa savā dzīvoklītī.

Te pēkšņi – Draugos vēstulīte no Jura! Hehē! Tiešām priecājos. Jau biju nospriedusi, ka Juris mani sen aizmirsis, jo tad, kad viņš izrādīja interesi par mani, tad biju aizņemtas meitenes statusā.

Nomainīju arī darbu. No Jura jau labu laiku nebija nekādu ziņu. Draugiem.lv atvēru itin bieži cerībā, ka spēšu kliedēt savas skumjas un justies kādam vajadzīga. Lai arī pati biju līdzšinējo attiecību pārtraukšanas iniciatore, tik un tā sajūta nebija no jaukajām. Te pēkšņi – Draugos vēstulīte no Jura! Hehē! Tiešām priecājos. Jau biju nospriedusi, ka Juris mani sen aizmirsis, jo tad, kad viņš izrādīja interesi par mani, tad biju aizņemtas meitenes statusā. Bet tomēr tā nebija. Sarunājām beidzot satikties pēc mēneša, jo man tik ilgs laiks bija jāpavada prom no mājām un Latvijas jaunā darba dēļ.
Mēnesis vilkās bezgala ilgi. Ik brīvu brīdi ielūkojos telefonā, vai nav saņemta kāda SMS. Nu protams, ziņas no Jura tika gaidītas visvairāk. Un tās arī saņēmu. Mana sirds gavilēja. Pēc mēneša beidzot biju Ventspilī.

Vakaru pavadījām, tērzējot un dzerot vīnu. Tas bija tik jauki, ka par prom braukšanu pat domāt negribējās. Jutos kā mājās.

Un turpmākās divas nedēļas man brīvas. Sēdos autobusā un braucu uz Ogri pie jauniegūtā drauga! Juris mani sagaidīja stacijā. Gara auguma, slaids, tumšiem matiem, zilām acīm, kuras tobrīd bija noslēptas aiz saulesbrillēm. Vienīgi Jura deguns tobrīd man likās paliels. :) Juris mani izvadāja pa Ogri, jo nekad tur nebiju bijusi. Vakaru pavadījām, tērzējot un dzerot vīnu. Tas bija tik jauki, ka par prom braukšanu pat domāt negribējās. Jutos kā mājās. Saldi iemigu Jura azotē. Un prom vairs nebraucu. 2 nedēļas. Un nekad vairs. Jura deguns tagad šķiet simpātisks un mīļš. Mūsu dēlēns tagad jau sparīgi rāpo, un decembrī nosvinējām kāzu gada jubileju. Esam pateicīgi liktenim un draugiem.lv, ka satikāmies, ka atradām viens otru. Juris saka, ka neticētu, ka tā var būt, ja ar viņu pašu tā nebūtu noticis. Ja atbrauc meitene un prom vairs nebrauc, tad tas nozīmē, ka ir atbraukusi tava sieva. :)

Iesūtījusi Zane, stāstu konkursa Mēs iepazināmies draugiem.lv dalībniece

VISUS KONKURSA STĀSTUS LASI UN VĒRTĒ ŠEIT!