Draugiem.lv+Es+Viņš=MĪLESTĪBA!!!!

Bija 2006. gada 21.decembris...
Vēls vakars, biju atgriezusies no savas maiņas darbā, padarījusi mājas darbiņus, likos gultā! Nezinu, kāds velniņš mani tai vakarā dīdīja, bet aizmigt nevarēju, ņēmu savu telefonu un, izmantojot iespēju atpūsties internetā, ņēmos rakstīt draugiem.lv!!! Biju pāris vēstules izlasījusi, kad palūkoju savu statistiku, mani bija skatījies kāds svešs puisis. Viņš manu uzmanību piesaistīja pastiprināti, jo viņa profils liecināja par to, ka viņam nepieciešama pavadone līdzi uz darba ballīti!
Tā kā esmu impulsīvs cilvēks daudz nedomājot uzrakstīju viņam: "Ja tu līdz 28.decembrim nevienu neatrod, atraksti, aizbraukšu tev līdzi!" Meitiņa bija prom pie manas vecmāmmiņas Kurzemes pusē, tā kā svētki tāpat jau bija salīdzinoši garlaicīgi! Jau tai pat naktī saņēmu ziņu no viņa ka, ja viņam nebrauks līdzi kāds cits, tad viņš par manis rakstīto padomāšot! Tā nu sakās mūsu sarakste portālā Draugiem.lv.

Satikšanās ballē
Nosvinēju Ziemassvētkus kopā ar saviem tuvākajiem, mammu un māsu, un turpināju saraksti ar savu virtuālo paziņu, bet jau tai pat laikā sapratu, ka tas viss nebeigsies tikai ar saraksti vien! Drīz uzrakstīju viņam arī savu telefona numuru un sakām arī sazvanīties! 28.decembra rītā saņēmu sms: "Es ņemu tevi līdzi uz balli, vai tev rītvakar nav nekas ieplānots?" Kas mani aiz mēles raustīja, atbildēju: "Jā, labi, cikos pēc manis iebrauksi!?"
Tā nākamajā vakarā jau 19.00 viņš piebrauca pie manas kāpņu telpas, un es iekāpu auto!
Balli pavadījām, sēžot pie galda un tuvāk iepazīstoties, no rīta viņš mani aizveda majās un pajautāja, vai man esot draugs,es atbildēju, ka nē! Jau paris stundas pēc viņa aizbraukšanas man atnāca sms ar naivu tekstu: "Vai vēlies būt mana draudzene?'', teicu, ka vēlos apdomāties, bet jau 31. decembra vakarā devu viņam pozitīvu atbildi!

Nu jau esam četri!
Sākas ilgas nakts sarunas pa telefonu, sms sūtīšana, sarakste draugos un ciemošanās vienam pie otra! Jau 2007.gada 10 februārī aizgājām uz baznīcu pieteikties laulību noslēgšanai un tā paša gada 7.jūlijā aprecējāmies! Mūsu kāzas bija mazas bet ļoti skaistas un sirsnīgas un tajās piedalījās vēl divi mani svarīgākie cilvēciņi dzīvē - mana meitiņa kurai toreiz jau bija četri gadi, un dēliņš kuru vēl nēsāju zem sirds, bet mēs visi trīs viņu ļoti gaidījām!

Tāpēc varu teikt tikai vienu, katram dzīvē ir cits ceļš ejams, lai atrastu savu MĪLESTĪBU, man šis ceļš veda caur Daugiem.lv! Un es priecājos par to!!!!!!

Iesūtījusi Madara Smallkā, stāstu konkursa Mēs iepazināmies draugiem.lv dalībniece

VISUS KONKURSA STĀSTUS LASI UN VĒRTĒ ŠEIT!