Es dzīvoju Daugavpilī, bet viņš — Rīgā

...2008.gada ziemā  ielogojos draugiem.lv un mani sagaida vēstulīte no puiša, kura profilu vakar biju aplūkojusi ar domu – "mmm, šis man patīk!’" :) Satraukumā veru vēstuli vaļā. Nu, ja — vēlas iepazīties. YES!

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Foto no Ilzes personīgā arhīva

Sirsniņa sāk pukstēt straujāk un man neticās... Vakar aplūkoju šo cilvēku ar domu, ka forši būtu iepazīties ar viņu un re — uzrakstīja man! :-) ( Kā vēlāk noskaidrojās — tas nav viņa stilā tā iepazīties, bet tai vakarā — vienkārši kāds viņu tirdīja, tāpēc saņēmās un uzrakstīja man...) Kā jau sieviešu stilā — viss sākās ar to, ka "varam jau tāpat parunāties" un nepieejamās tēlošanu.  Visas vēstules arī bija — vienkārša parunāšanās ap un par dzīvi. Katra diena sākās ar draugiem.lv un biedzās ar draugiem.lv. Biju kā vēl nekad atkarīga no šī portāla, kamēr notika sarakste ar šo puisi — Mārtiņu! Drīz apmainījāmies arī ar telefona numuriem, līdz ar to mūsu sarunas varēja norisināties arī ārpus  draugiem, bet vienalga vakari abiem tika pavadīti sarakstoties slavenajā portālā. Mīlīt, kāds telefona rēķins viņam nāca pēc sarunām ar mani! Bet tas viss šķita sīkums, jo burtiski — gan mani, gan Mārtiņu vienkārši vilka rakstīt, zvanīt vienam otram. Bija pa vidu tam visam arī tāda lieta kā attālums. Tas mūs šķīra — es biju Daugavpilī, viņš — Rīgā. Bet — tas likās nieks, jo — ar katru dienu arvien vairāk es sapratu — šis cilvēks man paliek dārgs...

Katru nedēļas nogali tikāmies – vai nu Mārtiņš brauca pie manis uz Daugavpili, vai nu es pie viņa 200 km mēroju vilcienā uz Rīgu.

 

Reklāma
Reklāma

Tāpēc bija laiks norunāt randiņu: norunājām randiņu Rīgā. Satikāmies. Tad vēl un vēl... Starp to laiku, ko nācās pavadīt šķirtiem, sazinājāmies telefoniski un iekš draugiem.lv. Reiz — kartējā tikšanās reizē sapratām – viss, esam iekrituši viens uz otru, pamatīgi! Jo — viens bez otra vairāk nevarējām! Un oficiāli kļuvām par pāri. Katru nedēļas nogali tikāmies – vai nu Mārtiņš brauca pie manis uz Daugavpili, vai nu es pie viņa 200 km mēroju vilcienā uz Rīgu. Neviens neticēja, ka mums izdosies attiecības, jo visam pa vidu bija attālums. Bet — mīlošām sirdīm nav nekas par grūtu! Man bija vienalga, ka 3h jākratās vilcienā, man bija vienalga tie 200 km, man vajadzēja VIŅU — kā zemi, kā ūdeni, kā gaisu... Galu galā 21.gs. — mūsu saziņā kalpoja telefons, draugiem.lv...Vēl pēc laika nolēmām dzīvot kopā... Kopdzīvē nonācām pie lēmuma, ka gribam bērniņu. Drīz mazulīte pieteicās! Nu jau 9.mēnesi mēs esam vecāki burvīgai meitiņai!:) Un — tik ļoooti milzīgu, lielu PALDIES gribas teikt draugiem.lv! :* Tieši ar portāla  un likteņa) svētību man ir pasaulē burvīgākais vīrietis un pasaulē mīļākā meitiņa!:)

Iesūtījusi Ilze Gudre, stāstu konkursa Mēs iepazināmies draugiem.lv dalībniece

VISUS KONKURSA STĀSTUS LASI UN VĒRTĒ ŠEIT!