Bērnudārznieks pieķēris vecākus intīmā brīdī un par to izstāstījis visiem pēc kārtas. Kā rīkoties?

Nav nekāds noslēpums, ka mazi bērni glabāt noslēpumus īsti neprot. Ja tētis vakar vakarā salauzis krēslu, par to, visticamāk, nākamajā rītā uzzinās visa bērnudārza grupa. Ja mamma piededzinās pankūkas un pateiks kādu nesmuku vārdu, arī tas agri vai vēlu visdrīzāk kļūs par publiski zināmu faktu. Bet ko darīt, ja bērnudārznieks nejauši pieķēris vecākus intīmā brīdī un pēc tam ar vislielāko sajūsmu par piedzīvoto pastāsta audzinātājai, vecvecākiem vai pat visiem rotaļu biedriem?
Bērns pieķēris vecākus seksa laikā

FOTO: Shutterstock.com

Bērns pieķēris vecākus seksa laikā

Lai arī vecākiem šāda situācija var likt nosarkt līdz matu galiņiem un radīt vēlmi uz laiku pārcelties uz citu pilsētu, valsti vai pat planētu, bērnu psihologi aicina tomēr nekrist panikā.  Būtiski atcerēties, ka pirmsskolas vecuma bērns vēl neizprot pieaugušo tuvības nozīmi. Viņš redzēto uztver bez aizspriedumiem un stāsta par to tikpat dabiski, kā par jaunu velosipēdu vai izbraucienu iz zooloģisko dārzu. Tieši tāpēc svarīgākā šādā situācijā ir vecāku reakcija. Ja bērns uzdod jautājumus, nav nepieciešams izlikties, ka nekas nav noticis, vai steigšus izdomāt neticamus skaidrojumus. Daudz vērtīgāk ir mierīgi paskaidrot, ka viņš redzējis ļoti privātu brīdi starp mammu un tēti, kuri viens otru mīl. Tikpat svarīgi ir bērnam pateikt, ka viņš nav izdarījis neko sliktu – viņš vienkārši nejauši ienāca brīdī, kad vecāki vēlējās pabūt divatā.

 

Nav vērts kaunināt

Ja mazais par redzēto jau paspējis izstāstīt citiem, arī tad nav pamata viņu kaunināt. Šādā vecumā bērni vēl tikai mācās saprast robežu starp to, kas ir publisks, un to, kam labāk būtu palikt ģimenes lokā. Mierīgā sarunā var paskaidrot, ka ir lietas, kuras pieder tikai ģimenei un par kurām nav nepieciešams stāstīt visiem apkārtējiem. Tas palīdz bērnam pakāpeniski veidot izpratni par privātumu, nevis rada vainas sajūtu.

 

Reklāma
Reklāma

Iespēja pārrunāt privātuma nozīmi

Speciālisti uzsver, ka šādās situācijās daudz lielāku apmulsumu parasti izjūt paši vecāki, nevis bērns. Mazajiem tas bieži vien ir tikai viens no daudzajiem dienas notikumiem. Savukārt pieaugušajiem tā var kļūt par labu iespēju ne tikai pārrunāt privātuma nozīmi, bet arī iemācīt bērnam cieņu pret citu cilvēku personīgo telpu. Un, iespējams, turpmāk atcerēties arī pašiem – aizslēgt guļamistabas durvis reizēm nenāk par ļaunu.

Saistītie raksti