Latviešu ģimene, kurā dēlus audzina pilnīgi citādāk, nekā to dara vairums vecāku

Laikā, kad daudz Latvijas bērnu piedzīvo attālinās mācības, piedāvājam iepazīties ar ģimeni, kura nolēmusi skolot savus bērnus pilnīgi citādākā veidā, nekā to dara vairums vecāku. Inese Zvingēvica-Gravāne savus trīs dēlus skolo mājmācībā. Tas nozīmē, ka bērni ikdienā neiet uz skolu, bet izglītojas mājās.

FOTO: no personīgā arhīva

No ekskluzīva bērnudārza līdz mājmācībai

Inese mājmācībā skolo visus savus trīs dēlus, kuriem ir trīs, astoņi un 11 gadi. "Mājmācībā mēs esam, kopš vecākajām dēlam bija seši gadi. Viņš ir dzimis oktobra beigās, tāpēc vecums, sākot skolu, varēja būt seši vai septiņi gadi. Sūtot ekskluzīvā privātā bērnudārzā, mans bērns sešos gados nepavisam nebija gatavs iet uz skolu, jo viņš nemācēja lasīt un arī matemātikā viņam bija daudz dažādu caurumu. Tajā brīdī man bija uzskats: ja es viņu laižu dārziņā, tad tur to visu vajadzētu iemācīt. Tā īsti nav un arī nebija.

 

Ļoti bieža bija slimošana, īpaši tad, kad arī otrs bērns aizgāja uz bērnudārzu. Bija tā, ka mēnesi pavadījām mājās, bet divas nedēļas bērnudārzā, pēc tam atkal mēnesi mājās. Tas bija nevis auklīšu vai skolotāju vainas dēļ, ka bērni būtu nepareizi saģērbti, bet tas bija citu vecāku bezatbildības dēļ, jo viņi pusslimus bērnus sūtīja uz dārziņu."

Tajā laikā Inesei nācās vairāk būt mājās ar bērniem, nekā strādāt.

Saprotot, ka vecākais dēls nav gatavs sākt mācības skolā, Inese nolēma viņu mācīt mājās pati. "Tā kā topošais pirmklasnieks bija mājās, vai tad es brāli vienu pašu vedīšu uz dārziņu? Nē, arī brāli paņēmām no dārziņa un mācījāmies mājās."

 

Tolaik bērnudārzs dažreiz traucēja ģimenei realizēt spontānas idejas. "Mēs nevarējām trešdienā visi aizbraukt uz laukiem, jo vajadzēja palīdzēt mammai."

Foto: no privātā arhīva


Inese paliek viena un maina savu profesiju

Šogad februārī Ineses vīrs devās mūžībā, bet laikā, kad dēli sāka mājmācību, abi vecāki strādāja no mājām. Vienkāršojot pāra nodarbošanos, var teikt, ka viņi veidoja interneta mājas lapas.

Tajā laikā vīrs bija galvenais ģimenes apgādnieks, bet patlaban Inese ir īstenojusi savu aicinājumu un kļuvusi par "life coach" - speciālisti, kas palīdz sievietēm-mammām apzināties sevi kā vērtību. "Lai būtu forša mamma, sievietei ar sevi ir jāstrādā un jāatrod laiks sev."

Foto: no privātā arhīva


Mammai liela plānošana

"Mums katra diena nav vienāda. Es ceļos no rīta pulksten piecos, jo tad man ir laiks sev. Sagatavojos dienai un pusotru stundu pastrādāju. Pēc brokastīm mēs kaut ko pamācamies. 80% gadījumu mums mācības sanāk pēc brokastīm." Inese cenšas organizēt dienu tā, lai bērnu mācības būtu rīta pusē, bet ne vienmēr tas izdodas.

Parasti rīta pusē ģimenei ir kopīgās mācības, bet, kad mammai ir jāstrādā ar klientiem, lielie dēli pilda dažādus uzdevumus, kas atrodami internetā vai mācību grāmatās, savukārt mazākais dēls dzīvojas pie netālu dzīvojošās vīra mammas. Lai visu pagūtu izdarīt, vajadzīga liela plānošana, piemēram, ik vakaru mamma cenšas sagatavot nākamajai dienai paredzētās aktivitātes.

Foto: no privātā arhīva


Visforšākās ir neplānotās dienas pidžamās

"Bet reizēm ir tā, ka no rīta vienkārši pamostamies un bērns uzdod kādu jautājumu. Es negribu palaist garām viņa intereses momentu, tāpēc mēs tam jautājumam ķeramies klāt. Stiepjam grāmatas un materiālus un skatāmies, ko varam atrast. Tad gadās, ka attopamies pulksten vienos ar neķemmētiem matiem un pidžamā. Bet toties mēs esam ar interesi pamācījušies kaut ko! Tās patiesībā ir visforšākās dienas!"

Inese ieskicē arī dažus bērnu jautājumus, kas izskanējuši pie brokastu galda un izraisījuši aizrautīgu pētīšanu: no kurienes rodas sviests, kāpēc snieg sniegs, kas ir atomi. Lai arī Inese audzina trīs dēlus, viņu jautājumi nav tikai par mašīnām.
 

Pusaudzim nav visu dienu jāmācās kopā ar mammu

Mamma daudz darbojas ar dēliem, taču atzīst - jo lielāki kļūst bērni, jo vairāk informācijas viņi var atrast paši. "Ja 11 gadus vecais puika kaut ko pajautā, es viņam atbildu, lai sameklē datorā, bet es pati pārskatu grāmatu plauktus. Mēs sadalām informācijas meklēšanas pienākumu. Kamēr bērni ir mazi, līdzdarbošanās ir lielāka.

Foto: no privātā arhīva

Bet jebkurā gadījumā bērni no mums mācās. Ja nav mūsu piemēra, ka mēs rakstam, sveram, mēram, tad arī viņiem tas liekas nesvarīgi. Bet, ja darbojas kopā ar vecāku, tad bērns jūt, ka ir svarīgāks par vecāku darbu. Tas veicina bērna pašapziņu. Tāpat bērni mācās darba kultūru, piemēram, veidot pierakstus." Ineses mājās gadu gaitā ir izveidojusies pamatīga izzinošu grāmatu kolekcija. Tāpat viņa priecājas, ka tagad mūsdienās dažādi mācību materiāli pieejami internetā.
 

Bērni zina, kad nedrīkst traucēt mammu

Kā paralēli bērnu mācīšanai Inesei izdodas arī strādāt? "Mums ir noruna, ka mani nedrīkst traucēt konkrētos brīžos. Man ir atsevišķa telpa, kurā varu ieiet strādāt. Protams, reizēm aizliegums tiek pārkāpts, un, jo mazāks bērns, jo vairāk pārkāpj. Ja kāds ienāk, es palūdzu iziet, jo esmu aizņemta. Taču, ja bērns raud, tad atvainojos klientei un paņemu bērnu klēpī - manas klientes ir mammas un ir saprotošas."

Kad jautāju, kā Inesei izdodas finansiāli nodrošināt ģimeni, ņemot vērā, ka kļuvusi par vienīgo apgādnieci, viņa ir vaļsirdīga: "Pagaidām neizdodas. Pateicoties ģimenes atbalstam, es sāku būvēt savu biznesu pavisam no jauna. Noteikti izdosies! Paprasiet man to pēc gada! Var jau teikt, ka kaut kam nav laika... Bet, jo vairāk daru, jo vairāk laika parādās. Cilvēks iemācās plānot un sakārtot savas prioritātes." Daudz enerģijas Inese velta sava zīmola "Themomscoach" attīstībai. 

Foto: no privātā arhīva
 

Neizpratne, kāpēc tas vispār vajadzīgs?

Kad ģimene nolēma savus bērnus skolot mājās, no apkārtējiem saņēma daudz neizpratnes pilnu jautājumu: "Bija ļoti liela neizpratne, kāpēc tas ir vajadzīgs, jo visi bērni iet skolā un arī tu gāji skolā. Es nevarētu teikt, ka bija liela sapratne un liels atbalsts. Bet, atklāti sakot, mani īsti neuztrauca, ko citi padomās. Es zinu to, ka tas lēmums tobrīd bija man, bērnam, ģimenei vislabākais. Pārējais jau nav svarīgs. Kā saka, suņi rej, bet karavāna iet tālāk."

Ļoti bieži Inese dzird jautājumu, kā mājmācības bērni socializējas. "Ir viens jautājums, ar ko es saskaros vienmēr, kad kādam pastāstu, ka mēs esam mājmācības ģimene: kā ar socializēšanos? Es nezinu, ko katrs cilvēks saprot ar vārdu socializēšanās, bet man šķiet, ka nekas nepadara bērnu antisociālāku kā tas, ja viņu iebāž vienā klasē ar 30 citiem vienaudžiem un pasaka: "Draudzējieties! Šie ir tavi draugi!" Sākumā man bija aizdomas, vai bērniem būs draugi, bet kopumā neesmu dzirdējusi, ka bērniem pietrūktu socializēšanās."

Arī mājmācības bērni dodas uz dažādiem pulciņiem un pasākumiem, kur satiek draugus.

Nerodas caurumi zināšanās

Reklāma
Reklāma

Kopumā mājmācībai Inese saskata vairākus ieguvumus. Piemēram, visi ģimenes locekļi ir mierīgāki. "Ir bez stresa rīti, kur nav jāvelk bērni ārā no gultas, jāsēdina pie putras bļodas un jāvelk uz skolu vai dārziņu." Tāpat bērni mazāk slimo.

Foto: no privātā arhīva

 

Kā lielāko mājmācības ieguvumu Inese uzskata to, ka bērniem nerodas zināšanu caurumi, kādi bija bērnudārzā, kad mazie daudz slimoja un neapguva mācību vielu. "Kad bērns bieži slimo, viņš nav klāt un īsti nesaprot kādu tēmu. Kontroldarbā par to ir viens jautājums, bērns kļūdās, bet beigās sanāk septiņas balles. Ir labi. Bet tā viela jau nav apgūta un vēlāk var sagādāt grūtības."
 

Piedzemdēt bērnu un atdot citiem audzināšanā

Vēl Inese priecājas, ka tagad viņa var ar bērniem pavadīt vairāk laika kopā. "Mani dzina stresā tas, ka es aizvedu bērnu uz dārziņu pulksten 8 un saņēmu 18, kad mēs braucām mājās, taisījām ēst un gājām gulēt. Likās, ka bērns no manis neko nesaņem. Es viņu piedzemdēju, bet atdevu audzināšanā citiem cilvēkiem."

Vēl labi, ka mājmācībā bērni iemācās rūpēties par savu apkārtējo vidi, piemēram, sagatavot maltīti un novākt pēc tam galdu. Viņi labāk saprot loģisko ķēdi, ka nekas nerodas tāpat vien.

Foto: no privātā arhīva
 

Tāpat nenotiek bērnu laušana, uzspiežot viņam konkrētu izglītības programmā paredzētu aktivitāti, kaut arī bērns tajā brīdī to nevēlas. Mājmācībā bērni arī nav pakļauti citu bērnu emocionālai un fiziskai vardarbībai, līdz ar to viņi ir atvērtāki pret vienaudžiem un arī pieaugušajiem. Skolā pastāv uzskats, ka pieaugušie ir augstāki, taču Inese cenšas saviem dēliem iemācīt, ka gan pret pieaugušo, gan bērnu jāizturas ar vienādu cieņu.

Foto: no privātā arhīva


Mammai daudz jāstrādā ar sevi

Mājmācībai ir arī citas priekšrocības, taču Inese ir gatava runāt arī par grūtībām. "Diena ir jāizplāno. Tāpat nenotiek nekas. Sākumā ir ļoti grūti, jo pašam pieaugušajam ir ļoti daudz jāstrādā ar sevi. Darbā esam pieraduši, ka atrodamies vienā telpā ar pieaugušajiem un visi saprātīgi zina, kad jāsavācas, kad jāpietaisa mute ciet un kad var runāt. Zina: ja priekšnieks ir ārā no redzes loka, var ķiķināt, bet, kad priekšnieks ienāk, ir jāklusē. Mājās tā nenotiek.

Man bija ļoti liels darbs ar sevi, lai saprastu, kāpēc mani kaitina tas, ka bērni neklausās un parādās dažādi ikdienas sīkumi. Tas ir grūtums, bet tajā pašā laikā arī ļoti liels ieguvums.

Pateicoties mājmācībai, ne tikai bērni ir izglītoti, bet arī es pati esmu izmainījusies.

Esmu kļuvusi mierīgāka, saprotu savas emocijas un esmu apguvusi skolas laikā izlaistās lietas."
 

Mājmācības medusmēnesis nav mūžīgs

Inese atklāj, ka arī mājmācībā ir tāds kā medusmēnesis, kad viss liekas skaisti un labi. Taču otrajā un trešajā gadā var rasties lielākas grūtības un likties, ka mājmācība ģimenei nav piemērota. Arī Inesei bija brīži, kad likās: nervi neizturēs. Tad viņi izrunājās, nomierinājās un vienojās, ka bērni turpinās neiet uz skolu.

Mammai mājmācība ir liela slodze un dažkārt ir grūti atrast laiku savām nodarbēm, taču arī šajā jautājumā ļoti svarīga ir plānošana. "Tas ir plānošanas un uztveres jautājums: vai tu taisi traģēdiju un ņaudi vai arī paņaudi, saņemies un ej tālāk. Jāpadomā, kāpēc to visu vispār dari."

Dažreiz gadās, ka vairākas dienas mājās mētājas netīrās veļas kaudzes un vakariņās ir nevis veselīga pašgatavota maltīte, bet gan pasūtīta pica, bet tā jau notiek visās ģimenēs - ne tikai mājmācības saimēs.

Ja gribi kļūt par "jūtuberi", tad mācies!

Arī bērnu motivācijā Inese iegulda daudz laika. "Ja bērnam nepatīk kāda tēma, tad palīdz liela izskaidrošana un runāšana. Ja nepatīk reizināšana vai dalīšana, skaidroju, ka to mācās visi bērni. Arī man ir lietas, ko man nepatīk darīt. Man nepatīk kārtot grāmatvedību, bet tas jādara, ja gribu veidot savu uzņēmumu."

 

Bērni redz, ka dažkārt arī vecāki dara nepatīkamas, bet vajadzīgas lietas, nevis tikai "sēž mājās un kūko".  

Dažkārt bērniem palīdz vizualizācija, piemēram, desmit gadus vecs zēns vēlas "Lamborghini". "Kas tev ir jādara, lai to iegūtu 20 gados? Ja tu nepabeigsi skolu, vai varēsi nopirkt "Lamborghini"? Droši vien, ka nē. Ja pabeigsi skolu, ir lielāka iespēja nopirkt šo auto."

Ja bērns labi zina, ko vēlas darīt nākotnē, piemēram, kļūt par "jūtuberi", Inese aicina izveidot domu karti, kas jādara un jāapgūst, lai kļūtu par "jūtūberi". "Mums sanāca gandrīz visi svarīgie priekšmeti. Ir vajadzīga matemātika, valodas, uzstāšanās māka, izteikšanās prasmes.

Ir daudz jāmācās, lai kļūtu par "jūtūberi"!"

Šausmu stāsti par attālinātajām mācībām

Inese uzsver, ka mājmācība nav tas pats, kas attālinātās mācības, ar ko Covid-19 pandēmijas laikā saskaras daudz skolēnu vecāki. Viņai pašai nav pieredzes ar attālinātajām mācībām, taču ir dzirdēti dažādi šausmu stāsti par tām, kā vecāki cenšas apvienot strādāšanu un bērnu mācīšanu.

Attālinātajās mācībās saskatāmi arī pozitīvi aspekti, īpaši vecākiem skolēniem, taču Inese uzskata, ka nevajadzētu kopējas tiešsaistes nodarbības konkrētā laikā. Drīzāk attālinātās mācības vajadzētu uztvert kā iespēju pietuvināt nodarbības konkrētās ģimenes vajadzībām un ikdienas prasībām.

Attālināto mācību laikā vecākiem ir iespēja palīdzēt bērna mācībās atbilstoši viņa interesēm. Skolā bieži vien tiek pārtraukta bērnu interese par mācībām un aizrautīgu darbošanos, jo ik pēc 40 minūtēm jāpārslēdzas uz cita priekšmeta apguvi. "Ja regulāri pārtrauc bērna interesi un aizrautību, kā pēc pieciem gadiem var jautāt: "Kāpēc tev neinteresē mācības?" Kad mājmācībā bērni mācās to, kas viņus interesē, tad tas paliek daudz dziļākā un spilgtākā atmiņā, nekā tad, ja to vienkārši iekaļ tāpēc, ka vajag."

Attālināto mācību laikā ģimenēm ir iespēja gūt priekšstatu par mājmācību, bet vienlaikus daudzus var atbaidīt sarežģītā darba un bērnu mācīšanas apvienošana.

Foto: no privātā arhīva


Laba sadarbība ar skolu un citām mājmācības ģimenēm

Runājot par sadarbību ar skolu, Inese saka atzinīgus vārdus par mūzikas un mākslas pamatskolu "Universum", kas atrodas Valmierā un jau ilgāku laiku sadarbojas ar mājmācības ģimenēm. Skola organizē vecāku atbalsta grupas, kopējus svētkus un izbraukumus, kā arī tiešsaistes nodarbības.

Viņa arī priecājas, ka mājmācības ģimenes ir apvienojušās dažādās organizācijās, tā palīdzot cita citai. Jau ilgāku laiku darbojas Ģimeņu skolu apvienība, bet nesen dibināta arī Latvijas Mājmācības ģimeņu asociācija.