Pieskārienu badā - jau gadu. 40 gadu vecā Nina: "Labi, ka ir suns. Bet citiem tā nav..."

Cilvēki ir sociālas būtnes un katram nepieciešams saņemt pieskārienu, kā arī to sniegt. Pandēmijas laikā, kad jau gandrīz gadu ir ierobežotas iespējas socializēties, tieši vientuļie cilvēki saskārušies ar lieliem izaicinājumiem, vēsta The Guardian.

FOTO: Pexels.com

Pandēmijas laikā cietuši tieši vientuļie cilvēki un tie, kas dzīvo vieni.

Lai arī sociālā distancēšanās ietekmē visus cilvēkus, cilvēki, kuri dzīvo vieni, to izjūt daudz saasinātāk tieši tāpēc, ka sarukusi iespēja saņemt pieskārienus.


Labi, ka ir suns

Cilvēki ir sociālas būtnes un katram nepieciešams saņemt pieskārienu, kā arī tos kādam sniegt. Tieši tāpēc pandēmijas laikā cietuši tieši vientuļie cilvēki un tie, kas dzīvo vieni.  

 

Ninas stāsts: ”Man ir 40 gadi un es dzīvoju viena Londonā. Un esmu priecīga, ka man ir suns, jo bieži vien nedēļām viņš ir mans vienīgais kompanjons. 2018.gadā pārcietu mugurkaula operāciju, un pēc tam ilgu laika posmu pavadīju gultā. Pie manis nāca draugi, taču vienalga biju izolēta, jo mēnešiem neizgāju no mājas. Kad sākās pirmais Covid-19 vilnis, sociālā distancēšanās man atgādināja atgūšanos pēc traumas. Tikai šoreiz es varēju iziet ārā un sapratu, cik vērtīgas ir pastaigas.

Es pieturējos pie noteikta pastaigu režīma, taču pēc kādām trim nedēļām man arvien vairāk sāka pietrūkt pieskārienu. Es domāju, ka tieši fiziskā kontakta trūkums mani radīja panīkumu un nomāktību. Es ilgojos pēc draugu smiekliem, krustdēla smaržas un kārtīga apskāviena... Domāju, ka tieši tie cilvēki, kuri dzīvo vieni, no sociālās distancēšanās cieta visvairāk. Par laimi, man ir suns, taču citiem tā nav,” atklāj Nina.
 

Pieskāriens uzmundrina

Kad mēs pieaugam, mēs nenovērtējam pieskāriena nozīmi pat tad, kad tas pazūd. "Mēs varētu sākt aizdomāties, ka dzīvē kaut kā trūkst, bet mēs ne vienmēr sapratīsim, ka tas ir pieskāriens," saka Liverpūles Džona Mauras universitātes neirozinātnieks un profesors Frensiss Makglone. "Bet, kad mēs runājam par vientulības problēmu, mēs bieži ignorējam acīmredzamo – tas, ko vientuļi cilvēki nesaņem, ir pieskāriens." Pieskārienam ir milzīga ietekme uz mūsu psiholoģisko un fizisko labsajūtu, saka Oksfordas universitātes psihologs Robins Dunbārs.

 

Turpinoties pandēmijai, daudzi no mums būs spiesti tikt galā ar stresu bez pieskāriena komforta. 

 

Reklāma
Reklāma

"Ar saviem tuvajiem draugiem un ģimeni mēs viens otram pieskaramies biežāk, nekā to apzināmies," viņš saka. Dunbāra pētījums ir atklājis, ka mums ir vidēji piecu draugu pamatsastāvs, uz kura pleca varam izraudāties. “Primātu uzvedībā var novērot tieši to pašu," viņš saka. “Arī primātu vidū indivīdam ir piecu labāko draugu grupa, kas atbalsta, uzmundrina, iedrošina ar pieskārienu.” Tāpēc nav pārsteidzoši, ka no 40 000 cilvēkiem no 112 valstīm, kas piedalījās 2020. gada BBC un Wellcome Collection aptaujā, trīs visbiežāk lietotie vārdi, kas raksturoti pieskārienam, bija – “mierinājums”, “silts” un “mīlestība”.


Pieskārienu badā

Turpinoties pandēmijai, daudzi no mums būs spiesti tikt galā ar stresu bez pieskāriena komforta. Mums visiem ir dažādas vajadzības un robežas, ir cilvēki, kuriem pieskārieni ir vajadzīgi daudz mazāk nekā citiem. Taču dzīvot pilnīgi bez tiem ir pretēji cilvēka dabai. Jau laikā, kad bijām mammas vēderā, mēs izjutām saikni ar viņu, jutām pieskārienus un glāstus, kad piedzimām. Tuva cilvēka glāsts mums palīdz rast mierinājumu, iedrošina un palīdz remdēt skumjas.

“Ar pieskāriena palīdzību var mazināt fiziskā un emocionālā stresa un sāpju sekas. Mēs savos pētījumos esam redzējuši, ka pieskārienu trūkums ir saistīts ar lielāku trauksmi, ”saka pētnieks. "Augsta stresa laikā - piemēram, darba zaudēšanas vai sērās, ja citi mums pieskaras, mēs varam labāk tikt galā, jo tas mazina stresa hormona kortizola iedarbību." Pat ja mēs esam pieraduši, ka mums daudz nepieskaras, pēc kāda laika vajadzība var šķist ļoti fiziska - dažreiz to raksturo kā “ādas izsalkumu” vai “pieskāriena badu”. 

 

 

Meklēt iespējas

Tas nozīmē, ka tie, kas šobrīd dzīvo vieni, var saskarties ar daudz lielāku vientulības sajūtu, nekā cilvēki, kas dzīvo ar ģimenes locekļiem. Speciālisti iesaka vientuļiem cilvēkiem apskaut pašiem sevi. Ja tas šķiet pārlieku jocīgi, iesākumā var iesākt ar ķermeņa krēma uzklāšanu, lēnu un apzinātu slaucīšanos ar dvieli vai pašmasāžu. Tāpat lieliski palīdz arī citas ķermeniskas baudas - silta vanna, aromātisks skrubis, rīvēšanās ar dvieli. “Tas, kā mēs sev varam palīdzēt, ir dot ķermenim to, kas tam ir vajadzīgs - mīlošus un maigus pieskārienus,” māca speciālisti.