Likums pret realitāti: Sievietei grūti pierādīt bērna tēva varmācību

Iebilstot pret Stambulas konvencijas ieviešanu, publiskajā telpā viens galvenajiem argumentiem bijis, ka no vardarbības cietušos jau pašlaik sargā likums. Tomēr kādas sievietes pieredze, tiesājoties ar varmāku, novedusi strupceļā un rada priekšstatu, ka bērna tēvam - bijušajam Militārās policijas dižkareivim - ir vairāk tiesību nekā upurim. 

No vardarbības cietušas sievietes joprojām jūtas neaizsargātas.

FOTO: Shutterstock.com

No vardarbības cietušas sievietes joprojām jūtas neaizsargātas.

Vēršoties "Panorāmā", sieviete, kuras vārds bērna interesēs netiek minēts, norāda, ka ir apstājusies strupceļā un vairs nezina, kam lūgt palīdzību. Attiecības ar bērna tēvu beigušās vardarbības dēļ. Pirmā nopietnākā vardarbības epizode piedzīvota neilgi pēc tam, kad sieviete uzzinājusi par grūtniecību.

"Viņš man izrāva krūzi, ielēja karsto tēju sejā un izšķaidīja pret galvu," stāsta sieviete.

 

Viņš man izrāva krūzi, ielēja karsto tēju sejā un izšķaidīja pret galvu.

 

Izraksts no slimnīcas apliecina grūtniecības sākumposmā gūtu galvas traumu, pakausī uzliktās šuves, kā arī krampjveida sāpes vēderā.

Savukārt pēc citas vardarbības epizodes krīzes centra speciālisti izdarījuši secinājumus, ka sieviete ir cietusi gan no fiziskas, gan emocionālas vardarbības, gan saņēmusi nāves draudus, un tas ir noticis viņas vecākā bērna klātbūtnē.

Lēmumu pamest dzīvesbiedru sieviete pieņēmusi, kad kopīgajam bērnam bijuši divarpus mēneši, taču vardarbības epizodes piedzīvotas arī vēlāk - apciemojumu laikā.

 

"Zīdaini viņš neaiztika fiziski. Bet tajā brīdī, kad es baroju, viņš sita un neskatījās, ka es saķeru aiz kājām mazo, lai es viņu noķertu, kad viņš viņu ir izsitis no rokām," stāsta sieviete.

Kopš tiesas uzliktā aizlieguma tuvoties un citādi sazināties sieviete vairs necieš no fiziskas vardarbības. Tomēr sarežģītās attiecības ar bērna tēvu turpina ietekmēt gan sievietes materiālo stāvokli, gan emocionāli atgriež pagātnes notikumos.

Reklāma
Reklāma

Alimentu piedziņa notiek procedūrā, kurā regulāri jāiesaista tiesu izpildītājs, un šie līdzekļi neienāk regulāri. Piemēram, pašlaik bērna tēvs aizkavē līdzekļu izmaksu, apgalvojot, ka bērna māte nenodrošina viņam iespēju tikties ar bērnu. 

 

Lēmumu pamest dzīvesbiedru sieviete pieņēmusi, kad kopīgajam bērnam bijuši divarpus mēneši, taču vardarbības epizodes piedzīvotas arī vēlāk - apciemojumu laikā.

 

Pirms gada Kurzemes rajona tiesā puses panāca izlīgumu. Tiesas lēmumā rakstīts, ka tēvs trešo personu klātbūtnē drīkst satikt bērnu. Viens no izlīguma punktiem paredz, ka "tēvs apņemas viena gada laikā iziet psihologa konsultācijas ar mērķi atbrīvoties no vardarbības un pastiprinātas kontroles elementiem savā uzvedībā un rīcībā, un pabeigt bērna emocionālās audzināšanas kursus". Vīrietis atzīst, ka kursus nav apmeklējis, taču tas nemainot sievietes pārkāpumu, neatvedot bērnu uz satikšanos. 

Tiesā norāda, ka neiešanai uz kursiem nav nekādu seku, jo vīrieti nevarot piespiest turp doties. Lēmumā tā neesot uzrādīta kā obligāta prasība.
              
Bāriņtiesā norāda, ka izprot mātes vēlmi pasargāt bērnu no tēva, kurš nav apmeklējis speciālistus. Taču atbilstoši tiesā panāktajam izlīgumam, tēvs drīkst satikties ar bērnu. Lai šo situāciju mainītu, tiesā jāceļ prasība un lēmums jāmaina.

Tikmēr no vardarbības cietusī sieviete ir tuvu izmisumam.

 

Avots: LSM.lv