Pētījums: līdzcilvēki ir dusmīgi uz tiem, kuri izlemj pavadīt dzīvi bez bērniem
Nesen veikts pētījums, kas tika publicēts žurnālā “Sex Roles” (“Dzimumu lomas”), atklāja, ka cilvēki ir dusmīgi, kad viņiem pilnīgi svešinieki izlemj savu dzīvi pavadīt bez bērniem.

FOTO: Shutterstock.com
Dzīve bez bērniem tiek uzskatīta ne tikai kā netipiska, bet arī nepareiza lieta.
Kopš 70-gadiem to jaunu sieviešu skaits, kuras izlemj nedzemdēt
bērnus, tikai palielinās. Interesanti, ka palielinās to pāru
skaits, kas izvēlas sev mazus sunīšus mazu cilvēciņu vietā. Un
tomēr, pētījumi rāda, ka sievietes un vīrieši, kas izvēlas savu
dzīvi pavadīt bez bērniem, ļoti bieži saskaras ar negatīvu
attieksmi no apkārtējiem. Indiānas Universitātes profesore Leslija
Ašburna-Nardo (Leslie Ashburn-Nardo) veica pētījumu, kāpēc šī
negatīvā attieksme joprojām pastāv, lai arī dzimstības līmenis
Amerikā aizvien samazinās.
Ašburna-Nardo un viņas komanda pētījumā iesaistīja 197 psiholoģijas
studentus. Viņiem tika teikts, ka eksperiments ir saistīts ar
cilvēku intuīciju un cik precīzi viņi spēj paredzēt nākotni.
Dalībniekiem tika stādītas priekšā četras dažādas anekdotes
versijas par precētu pāru lēmumiem par bērnu dzemdēšanu. Anekdotēs
tika mainīti cilvēku dzimumi un vai pāri ir ar vai bez bērniem.
Dalībnieki tad tika lūgti novērtēt, cik, viņuprāt, šie anekdotes
objekti ir psiholoģiski piepildīti. Dalībniekiem arī tika jautāts,
cik ļoti spēcīgi viņi izjūt dusmas, aizkaitinājumu un riebumu pret
anekdotes varoņiem.
Cilvēki savos prātos bērnu audzināšanu uztver kā morālu pienākumu, tāpēc tas arī izskaidro negatīvo attieksmi pret abortiem.
Dalībnieki ne tikai uzskatīja, ka stāsta varoņi bez bērniem dzīvo psiholoģiski daudz nepiepildītāku dzīvi nekā cilvēki ar diviem bērniem, bet arī izjuta lielas dusmas pret tiem anekdotes varoņiem, kas izvēlējās dzīvi bez bērniem. Šie atklājumi sniedz pierādījumus tam, ka bērnu dzemdēšana ir morāles jautājums. Citiem vārdiem, dzīve bez bērniem tiek uzskatīta ne tikai kā netipiska, bet arī nepareiza lieta.
Kad cilvēki izvēlas iet pret sabiedrībā pieņemtajām normām, tad
sekas var būt nopietnas. Nosodījums līdzcilvēku prātos tiek
attaisnots ar to, ka bezbērnu cilvēki šo attieksmi paši ir
izraisījuši, jo nav piepildījuši savu lomu, ko sabiedrība no viņiem
sagaida.
Ašburna-Nardo pievērš uzmanību tam, ka gan vīrieši, gan sievietes
saņem nosodījumu par vēlmi dzīvot bez bērniem - par spīti tam, ka
sarunas par sieviešu reproduktīvām tiesībām un sieviešu tiesībām
izvēlēties ir tik aktuālas. Pētniece pati esot bijusi pārsteigta
par to, ka arī vīrieši saņem šādu nosodījumu.
Ašburna-Nardo turpina: “Cilvēki savos prātos bērnu audzināšanu
uztver kā morālu pienākumu, tāpēc tas arī izskaidro negatīvo
attieksmi pret abortiem.”
Speciāliste vērtē, ka nosodījums diez vai tāpat vien izplēnēs. “Tas
ir kas tāds, pie kā mums ir jāstrādā, bet tas būs smags darbs,” tā
profesore, “jebkur, kur ir “pienākumi”, tur cilvēku izvēles brīvība
beidzas. Cilvēki tiek pārliecināti, ka “lietām ir jānotiek tieši
šādi”. Bet tieši tā arī daudzi sociālie stereotipi dzīvo, un to ir
ļoti grūti izmainīt. Mana pētījuma rezultāti daudz neatšķiras no
tiem, kas veikti 70-gados, 80-gados un 90-gados. Mans pētījums
tikai pētīja padziļināti aspektu par cilvēku dusmām. Tātad, par
spīti daudziem citiem progresiem, ko mūsu sabiedrība ir sasniegusi
laika gaitā, aizspriedumi pret bezbērnu pāriem joprojām ir
saglabājušies.”
LASI ARĪ: Man drīz 29, vēlos bērnu. Bet draugs negrib!
Mīļotais vairs negrib mūsu bērniņu...
Ļoti gribu bērniņu, bet draugs iebilst...
Avots: broadly.vice.com