Viedi padomi vecākiem, lai viņu bērni izaugtu laimīgi

Portāls Happify, aptaujājot un pētot bērnus, kuru emocionālais līmenis novērtēts kā labvēlīgs un pozitīvs, pievērsta uzmanību apstākļiem, kas laimīgajiem bērniem ir bijuši kopīgi.

Bērniem ir jābūt laikam, ko viņi var pavadīt pēc saviem ieskatiem - apciemot draugus, pavadīt laiku viens mājās, apmeklēt kādu interešu izglītības pulciņu, ko bērns pats izvēlējies.

FOTO: Shutterstock.com

Bērniem ir jābūt laikam, ko viņi var pavadīt pēc saviem ieskatiem - apciemot draugus, pavadīt laiku viens mājās, apmeklēt kādu interešu izglītības pulciņu, ko bērns pats izvēlējies.


Bērniem, kuriem gādīgas un emocionāli nosvērtas mammas, ir par 10% lielāks hipotalāms jeb, vienkāršiem vārdiem runājot, smadzeņu daļa, kas atbild par spēju tikt galā ar stresu un atmiņas kapacitāti, nekā tiem bērniem, kuriem ar emocionālajām grūtībām pirmajos dzīves gados jātiek galā pašiem.  

 

Bērni, kas aug bez vecāku mīlestības, ir emocionāli nestabilāki un agresīvāki pret apkārtējo pasauli. Nozīmīgs laimes sajūtu ietekmējošs faktors ir vecāku savstarpējā mīlestība un harmonija. Tikai mammas mīlestība pret bērnu nespēj nodrošināt tik labus emocionālās labsajūtas apstākļus. Toties ir lietas, kas labāk izdodas tētim. 

 

Vīrieša klātbūtne ģimenē ievieš skaidrākus noteikumus, iemāca ievērot robežas, vajadzīgajā brīdī tēvs ļauj bērnam riskēt un apgūt pasauli caur sāpīgo, bet tik vajadzīgo personīgo pieredzi. Nelaimīgi un depresīvi vecāki nespēj izaudzināt laimīgu bērnu. Īpaši svarīga ir mammas apmierinātība ar dzīvi. Faktori, kas ietekmē sievietes laimes sajūtu, ir izglītība, ko viņa ir ieguvusi un ar kuru ir apmierināta, stabila materiālā bāze, iespēja strādāt, iespēja atpūties arī bez bērna, proti, veltot laiku tikai sev un realizējot savus hobijus un intereses.    

 

To, kā reaģēt uz problēmām, bērns iemācās, skatoties uz vecāku piemēru. Ja vecāki grūtību priekšā krīt izmisumā un nolaiž rokas, vaimanā "Ko nu tagad darīsim!", bērns iemācīsies rīkoties tāpat. Glāze ir pustukša vai daļēji pilna – to iemāca mamma un tētis, kas kopš mazotnes bērnam demonstrē, kurām lietām pievērst uzmanību un kā uztvert pasauli. Protams, temperamentu izmanīt nevar. Pētījumos apstiprinājies, ka 10 – 12 gadus vecie tīņi retāk piedzīvoja depresīvu dvēseles stāvokli, ja pozitīvās domāšanas metodes viņiem tika mācītas kopš mazotnes.

 

Aptauja pierādījusi, ka daudz svarīgāk bērnus ir slavēt par panākumiem, nevis viņus pašus. "Redzu, ka esi daudz darījis, lai izpildītu šo mājasdarbu" ir labāka par ierasto "tu esi tik gudrs". Ja vērtē bērnu panākumus, atvases ir vairāk motivētas censties un attīstīt savas spējas. 

Reklāma
Reklāma

 

Bērni ir daudz uzņēmīgāki pret dažādām neplānotām situācijām, arī nepatīkamām, piemēram, vecāku šķiršanos. Aptauja liecina, ka lielākā daļa bērnu spēj veiksmīgi pārdzīvot vecāju šķiršanos, ja vien vecāki par to ar bērniem kvalitatīvi komunicē. Tas nozīmē - necenšas nomelnot otru vecāku, pavada laiku kopā ar bērnu, godīgi stāsta par savām sajūtām.

 

Lai bērni izaugtu laimīgi, vecākiem jādomā par īpašu laiku bērniem, proti, bērniem ir jābūt laikam, ko viņi var pavadīt pēc saviem ieskatiem - apciemot draugus, pavadīt laiku viens mājās, apmeklēt kādu interešu izglītības pulciņu, ko bērns pats izvēlējies. 

 

Parādīt bērnam dzīves daudzveidību, kā arī mācēt tajās rīkoties un reaģēt, ir viens no labu vecāku uzdevumiem. Bērniem visas dzīves laikā noderēs prasmes mierināt kādu bēdās, izteikt komplimentu, pavadīt laiku kopā ar atšķirīga vacuma un dzimuma cilvēkiem, parūpēties par kādu mājdzīvnieku. 

 

Lai bērni izaugtu laimīgi, viņa ikdienā jābūt vairākiem vienlīdz būtiskiem aspektiem. Un tie ir: kvalitatīvs laiks kopā ar ģimeni, iespēja būt kopā ar draugiem, iespēja vienkārši rotaļāties un spēlēties ar rotaļlietām, iespēja nodarboties ar sportiskām aktivitātēm.

 

Avots: www.happify.com