Kad jāsameklē jauna dzīvesvieta, tad sanāk: 3 bērni - tas ir slikti...

"Sveicināti, mīļie vecāki! Gribas pastāstīt savu pieredzi un varbūt izkratīt sirdi sakarā ar situāciju, kuru piespēlējusi dzīve," savu stāstu portālā mammamuntetiem.lv iesāk kāda māmiņa, kuras ģimene jaunas dzīvesvietas meklējumos saskārusies ar negaidītiem "ierobežojumiem".

Kāda gan ir atšķirība, vai man ģimenē ir viens vai trīs bērni? Galu galā es ar viņiem vēlos kaut kur dzīvot un esmu gatava par to maksāt.

FOTO: Shutterstock.com

Kāda gan ir atšķirība, vai man ģimenē ir viens vai trīs bērni? Galu galā es ar viņiem vēlos kaut kur dzīvot un esmu gatava par to maksāt.

 

"Ar vīru kopā sagājām, kad mums jau bija katram bērniņš no iepriekšējās laulības. Tā kā finansiāli un arī garīgi vairāk vai mazāk varējām atļauties mazuli, tad garumā nevilkām un nu mums ir dažus mēnešus vecs bērniņš. Esam ģimene, laimīga, ka esam viens otram. Diemžēl dzīve nav lutinājusi ar turīgiem vecākiem, tāpēc sitamies un cīnāmies, kā nu mākam. 7 gadus īrējām dzīvoklīti un plānā bija vēl 3 gadi, taču, saimnieks dzīvokli izlēma pārdot. Tā nu 30 dienu laikā ir jāizvācas. Varētu jau kārtot bankā kredītu, bet kas Tev dos, ja ģimenē apgādātājs ir viens... Tātad variants atkrita, tā nu sākām meklēt īres variantus. 

 

Vairāk vai mazāk esam maksātspējīga ģimene, bet ak, vai - mums ir 3 bērni. Kādā portālā ielikām sludinājumu, ka mēs - ģimene - meklējam 3 istabu dzīvokli īrei ilgtermiņā. Atsaucās cilvēki, un viss bija kārtībā līdz brīdim, kad potenciālie izīrētāji uzzināja, ka mums ir 3 bērniņi. Nedēļas laikā esam apskatījuši 3 dzīvokļus un vidēji kādus 5 apzvanījuši, visur atbilde - nē. Es pilnībā saprotu šādu lēmumu, bet kāda gan ir atšķirība, vai man ģimenē ir viens vai trīs bērni? Galu galā es ar viņiem vēlos kaut kur dzīvot un esmu gatava par to maksāt. Redzu tik daudz tukšu dzīvokļu, kuros tiešām neviens nedzīvo, bet lai dotu uz īri? 

Šobrīd rakstu un nesaprotu savas emocijas, krūtīs ir smagums, un kaklā kamols, gribas būt stipriem un neļauties vājumam, bet tāda ņirgāšanās.

Protams, var jau mānīties un noklusēt, ka ir bērni un cik tie ir, bet kur tad paliek godīgums un godprātība? Meli nekad ne pie kā laba nenoved. 

 

Reklāma
Reklāma

Šobrīd rakstu un nesaprotu savas emocijas, krūtīs ir smagums, un kaklā kamols, gribas būt stipriem un neļauties vājumam, bet tāda ņirgāšanās.

 
Sēžam un abi ar vīru domājam, kā gan dzīvo tās ģimenes, ik gadu kaut kur pārvācas, kur paliek māju un ģimenes siltums? Kā psiholoģiski šādu nepastāvību uztver bērni? Kā uz to raugās paši vecāki? 
Un galu galā galvenais jautājums: kas tur tik slikts, ja man ir tie 3 bērni? 

 

Es šeit nerakstu ar mērķi dīkt pēc dzīvesvietas, mūsējā atnāks pati, jo dzīvē viss notiek tieši tā, kā notiek. Rakstu ar mērķi tikt galā ar jautājumiem, kas neļauj naktī mierīgi gulēt, rast atbildes uz jautājumiem, kas nomoka prātu un sirdi."