Esmu zaudējusi 2 neiznēsātus sapnīšus

 

"...Neesmu ne mamma, ne sieva. Esmu zaudējusi divus neiznēsātus sapnīšus, bet esmu cerību pilna, jo mani pavada mans sapnis par mazo laimīti," raksta Rita, Māmiņdienas stāstu konkursa“Par ko sapņo sievietes” dalībniece.

...Zinu, ka atgriezīsimies Latvijā, esmu cerību pilna par mazo laimīti...

FOTO: Edijs Pālens, http://www.edijsfoto.lv/

...Zinu, ka atgriezīsimies Latvijā, esmu cerību pilna par mazo laimīti...

 

Sapnis par mazo laimīti

"Mani ir 36 gadi. Neesmu ne mamma, ne sieva. Jau gandrīz 8 gadus esmu prom no mājām, no saviem radiem un tuvākajiem draugiem. Dodoties prom no dzimtenes, mani pavadīja rožaini sapņ par spožo nākotni, neskatoties uz to, ka atstāju savus tuvākos.

Pagāja pāris gadi, lai manas rožainās brilles nokristu un es saprastu, ko īsti esmu vēlējusies no dzīves - savu stūrīti, savu otro pusīti un varbūt arī savu ģimeni. Vēl pēc dažiem gadiem, man esot prom no mājām, no dzīves aizgāja mani vecāki - paliku gandrīz viena un arvien skaudrāk es apzinājos, pēc kā tik ļoti ilgojas mana sirds, kāpēc es tik vieglprātīgi atstāju savas mājas, savu Latviju...

 

Taču man kā zibens iespēra doma -ak Dievs, cik laimīgas ir tās sievietes, kurām ir lemts tapt par māmiņu.

 

Kādu dienu, esot svešumā, atgriežoties no sporta zāles, iegriezos tuvākajā leilveikalā un neko īpašu nemeklējot veikala plauktos, iegrimusi savās domās virzījos starp plauktu rindām. Pēkšņi, kā no zila gaisa, man pretim skrēja mazs puisēns, varbūt kādus 2,5 gadus vecs, ar ieplestām rociņām un ar tikai bērnam piemītošu, neviltotu smaidu. Viņš skrēja tieši man pretim, saukdams - mammī, mammī... Es apstājos un sastingu kā sālsstabs, nevarēdams izdvest ne zilbi. Man likās ,ka sirds man izskrien no sirds līdz papēžiem jeb otraadi. Puisēns laikam bija pazaudējis mammu un pārskatījies...Taču man kā zibens iespēra doma -ak Dievs, cik laimīgas ir tās sievietes, kurām ir lemts tapt par māmiņu. Cik prātu neaptverošas sajūtas viņas var izjust, kad tām pretim skrien mazais ķipars, lai tās apķertu ar mazjām rociņām un pateiktu -mammīt, es Tevi miilu. 

 

Tas bija brīdis, kad es skaidri aptvēru -šis ir mans sapnis par laimi, par manu mazo laimīti!

 

Reklāma
Reklāma

Jau pāris gadus esmu ar savu otro pusīti, kurš ir viens no manu sapņu piepildījumiem, kuram gan pašam ir savi bērni. Zinu, ka reiz atgriezīsimies mājās, Latvijā un neskatoties uz to, ka esmu zaudējusi 2 neiznēsātus sapnīšus, esmu cerību pilna, jo mani pavada mans sapnis par mazo laimīti!".

 

Iesūtīja: Rita, Māmiņdienas stāstu konkursa “Par ko sapņo sievietes” dalībniece

 

Piedalies Māmiņdienas stāstu konkursā "Par ko sapņo sievietes?" arī Tu!

Māmiņdienas stāstu konkursa balvās:

dāvanu kartes Ls 20 vērtībā suši restorānā "Sushi & Wok "