Es bez savas vīramātes vairs nevaru dzīvot!

"Sākumā manas un vīramātes attiecības nebija spožas, bet tad viss mainījās..." konkursam "Sirdsstāsti par mammām" raksta mammamuntetiem.lv lasītāja.

FOTO: Evita Knospiņa, http://www.lotart.lv

Paldies, vīramāte, ka Tu man esi!

 

Gribētos Jums pastāstīt par savu vīramāti. Parasti saka - vīramāte-vellamāte, bet šis nebūs tas gadījums.
Es viņu pazīstu četrus gadus. Sākumā mūsu attiecības nebija tik labas, kā tagad, īpaši labi nesapratāmies, bet tagad... Tāda sajūta, ka viena bez otras nevaram dzīvot! :)


Ar viņu ir viegli runāt, viņa māk sniegt padomus un palīdz jebkurā dzīves situācijā, dažbrīd liekas, ka viņa man ir kā otra mamma. Ar savu mammu man nekad nav bijušas tik tuvas attiecības, cik ar vīramāti.
Arī tagad, kad man vīrs (viņas dēls) ir aizbraucis strādāt uz ārzemēm, vīramāte man palīdz un atbalsta.

Es vienmēr viņu biju atgrūdusi un nepieņēmusi, vīramātes variantus vienmēr ignorēju, bet tagad, laikam ejot uz priekšu, sāku novērtēt to, kas man ir dots...

Reklāma
Reklāma

Es vienmēr viņu biju atgrūdusi un nepieņēmusi, vīramātes variantus vienmēr ignorēju, bet tagad, laikam ejot uz priekšu, sāku novērtēt to, kas man ir, nevis to, kā man nav.. Dažbrīd gan liekas, ka ir jau par vēlu...

Vīramāte mani saprot, cenšas sniegt pēc iespējas vairāk ieteikumu, kā darīt, kā rīkoties.

Vienkārši gribas viņai pateikt - paldies, ka Tu man esi!