Mamma neļauj man dzīvot atsevišķi

“Esmu 20 gadu veca meitene, ar draugu kopā esam jau 2 gadus. Pirms pusgada atbraucām strādāt uz Lielbritāniju, mamma šeit jau bija, arī mazā māsa – 4 gadi. Kad ieminos, ka mēs vēlētos izvākties un sākt savu dzīvi, mamma sāk raudāt un nevēlas, lai to daru,” ģimenes portālā mammam.lv/tetiem.lv raksta kāda lasītāja.

FOTO: Rūta Ķiploka, fotohromija@inbox.lv

"Man negribas sāpināt mammu, nevaru taču tā – paņemt savas mantas un pateikt – aizeju."

 

 

„Mamma saka, ka negrib palikt viena. Bet viņai taču ir mazā māsa, un ir draugs, tomēr nedzīvo kopā (šis draugs ir tik interesants, ka neticu, ka viņi kādreiz dzīvos kopā). Man negribas sāpināt mammu, nevaru taču tā – paņemt savas mantas un pateikt – aizeju. Kā viņa jutīsies! Bet kā šo situāciju ievirzīt pareizajās sliedēs? Paldies jau iepriekš.” 

 

Atbild: Sarmīte Šmite, personīgās meistarības trenere, www.manaipersonibai.lv 

Labdien! Nesaprašanās ģimenē var sākties, ja neizrunājamies, nepasakām savas vēlmes. Tagad minēt, ko domā mamma un kāpēc negrib jūs palaist dzīvot atsevišķi, būtu nelietderīgi, jo neko neatrisinātu. Tātad vispirms pašai jāizdomā, vai patiešām gribat doties projām? Ja tas tā ir, tad par to ar mammu būtu jāparunā. Iespējams, ka viņai tiešām ir bail palikt vienai ar mazo māsu. Un tomēr - vai visu mūžu jums būs jādzīvo kopā? Mamma var izvēlēties dzīvot kopā ar savu draugu vai nē, bet jūs esat jau pieaugusi, lai varētu izdarīt savu izvēli. Ar žēlošanu lietas nekārtosies, bet pati kļūsiet arvien neapmierinātākā ar savu dzīvi. Jums jau ir radies savs dzīves mērķis – veidot nopietnas attiecības. Ja tas tā nav, tad, iespējams, mamma redz vairāk, nekā jūs pati. Bet tas ir tikai minējums. 

Mamma ir vistuvākais cilvēks, un arī viņa ir pelnījusi, lai tiktu līdz galam uzklausīta un lai ļautu saviem bērniem dzīvot savu dzīvi.

Varbūt mammai darba laikā nav kas pieskata mazo māsu? Arī to var sarunāt, ja jūs izvēlaties dzīvot ne pārāk tālu no viņas, lai, ja tas būtu nepieciešams, varētu izpalīdzēt. Dažreiz vecāki manipulē ar saviem bērniem, sakot, ka ļoti slikti jutīsies, ja paliks vieni. Tas dod vairāk uzmanības viņiem... Tāpat kā mazi bērni gražojoties prasa savu devu uzmanības. 

Reklāma
Reklāma

 

Ja tomēr vēlaties sākt savu dzīvi, tad par to būtu savai mammai jāpasaka, jāizrunājas – bez liekām emocijām. Sarunai vajadzētu sagatavoties, jo jūs jau zināt viņas reakciju, lai neuzķertos uz „āķa”. Mamma ir vistuvākais cilvēks, un arī viņa ir pelnījusi, lai tiktu līdz galam uzklausīta un lai ļautu saviem bērniem dzīvot savu dzīvi. Iziet caur savām kļūdām, caur savu pieredzi iegūt dzīves gudrību! Lai jums daudz mīlestības, izrunājoties ar savu mammīti! 

 

 

Savu jautājumu speciālistam uzdod sadaļā Jautā speciālistam!