7 svarīgi jautājumi par zīdaiņa ādu. Atbild dermatoloģe

No atopiskās ekzēmas jeb niezošas, sausas un iekaisušas ādas cieš apmēram 20 % bērnu, teic dermatoloģe Dr. med. Māra Rone-Kupfere. Tie tie ir bērni, kas ir ar īpaši jutīgu ādu un kuru ādai ir nepieciešamas speciālas rūpes. Par to, kāpēc zīdaiņi mēdz būt ar jutīgu ādu un kādu atbalstu sniegt šādai ādai, stāsta speciāliste.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Zīdaiņa āda ir ievērojami plānāka par pieaugušo ādu – tās virsējais slānis ir par 20-30% plānāks nekā šis ādas slānis pieaugušajiem.

 

Māra Rone-Kupfere uzsver, ka par savu bērnu parasti mammas un tēti jūt un zina vislabāk – kas mazajam ir nepieciešams un kas patīk vislabāk. Tieši personalizēta pieeja ir atslēga uz veiksmīgu mazuļa aprūpi. Piemēram, to, kāds ķermeņa kopšanas līzeklis mazajam vislabāk derēs, noteikts vecāki, tomēr ir dažas iezīmes attiecībā uz ādu, kas visiem zīdaiņiem mēdz būt līdzīgas.

 

1. Kā var zināt, ka jaundzimušajam ir jutīga āda?

Visu jaundzimušo bērnu āda ir ļoti plāna, bet bērns ar jutīgu ādu reaģē uz visu – āda kļūst sarkana un ir ar sausiem pleķiem dažādās situācijās – pēc vannošanas, pēc ģērbšanas, pēc losjona uzklāšanas, pēc saskares ar vecākiem.

 

2. Kāpēc zīdaiņa āda ir jutīgāka par pieauguša cilvēka ādu?

Zīdaiņa āda ir ievērojami plānāka par pieaugušo ādu – tās virsējais slānis ir par 20-30% plānāks nekā šis ādas slānis pieaugušajiem. Tas ir tikai 1-2 milimetru biezs, kamēr pieaugušajiem tas ir ap 2-4 milimetru biezs. Zīdaiņu ādai ir arī mazāks lipīdu apjoms un mazāks zemādas tauku slānis. Mazuļa ādas citas struktūras vēl nav nobriedušas.

 

Zīdainim pirmo 2-4 nedēļu vecumā var parādīties arī marmora āda – zilgans tīklojums uz ādas, kas norāda, ka notiek fizioloģiska reakcija uz temperatūras maiņu

 

3. Kāda ir ādas virsējā slāņa loma?

Ādas virskārta, kas veidojas no ļoti daudzām šūnām, kalpo par barjerslāni un veic aizsargfunkciju. Vecāku rūpes par jaundzimušā ādu jāvērš tieši uz šo ādas virskārtu jeb barjerslāni. Zīdaiņa ādas īpatnība ir, ka tā pati par sevi satur daudz ūdeni, bet daudz arī to laiž cauri. Tā dēļ, ka zīdaiņa ādai nav vēl nostiprinājusies šī barjeras funkcija un tai nav augsta aizsarg spēja, mazulis caur ādu zaudē daudz ūdens. 
Mazuļa ādas virsējais slānis ir kā frontes līnija, kā ķieģeļu siena, kas vēl līdz galam nav uzmūrēta, tā ir ar caurumiņiem, līdz ar to ūdens caur mazuļa ādu ļoti ātri iztvaiko. Īpaši jutīgiem bērniem šī ādas vājā aizsarg spēja saglabājas visu dzīvi. 

 

4. Kā tas ietekmē bērnu?

Visi šie faktori ietekmē to, ka zīdaiņa āda nespēj tik labi veikt barjerfunkciju. Mazuļu ādai ir lielāka tendence uz ādas virsējā slāņa ūdens zudumu un nespēju pilnīgi nodrošināt termoregulāciju.


Visi jaundzimušie ir ar jutīgāku ādu un tikai vēlāk, ādai nobriestot, atklājas tās īpatnības, kādas būs bērna ādai turpmākajos gados. Jaundzimušā ādas struktūru nobriešanai vajadzīgs laiks. Apmēram mazuļa pirmā dzīves gada laikā āda nobriest un tā sāk līdzināties pieauguša cilvēka ādai. Jaundzimušā ādas pilnveidošanās ir dinamisks process, kas sākas dzemdību brīdī un beidzas pirmajā dzīves gadā. Priekšlaikus dzimušajiem bērniņiem ādas nobriešanas process sākas 2-3 nedēļas pēc piedzimšanas. 
Termoregulācijas trūkuma dēļ zīdainis ātri zaudē siltumu – mazajam var būt ātrāka salšana (uz to norāda zilganas pēdas, pirksti, plaukstas). Zīdainim pirmo 2-4 nedēļu vecumā var parādīties arī marmora āda – zilgans tīklojums uz ādas, kas norāda, ka notiek kā fizioloģiska reakcija uz temperatūras maiņu. Šīs pazīmes pazūd, līdzko zīdainim kļūst silti.

 

Lielākā daļa ādas problēmu maziem bērniem ir fizioloģiskas – bērni no tā izaug un šīs problēmas pāriet.

 

5. Kas veicina jutīgas ādas veidošanos?

Jutīgas ādas veidošanos ietekmē gan ģenētiskie faktori – ir bērni, kam ir nosliece uz šādu ādu, gan arī vides faktori. Ir pierādīts, ka vides ietekme var mainīt ādas kvalitāti un reaģēšanas spēju, tāpēc reizēm gadās, ka cilvēkiem tikai pieaugušā vecumā parādās kādas alerģiskas izpausmes.

 

6. Vai bērnam ādas jutība saglabāsies uz mūžu?

Lielākā daļa ādas problēmu maziem bērniem ir fizioloģiskas – bērni no tā izaug un šīs problēmas pāriet. Tomēr būs bērni, kuriem ādas jutība saglabāsies arī viņiem pieaugot. 

 

7. Kāda ir labākā kopšana jutīgai bērna ādai?

  • pakāpeniska ūdens rituālu ieviešana jaundzimuša bērna dzīvē. Ūdens procedūras zīdaiņiem nevajadzētu piedāvāt jau pašās pirmajās dienās, īpaši jānogaida būtu ar priekšlaikus dzimušo bērnu peldināšanu – šādiem mazuļiem to vajadzētu sākt ne ātrāk kā 4. dzīves dienā, vēlams priekšlaikus dzimušu mazuli peldināt ietītu autiņā. Katru dienu vannot mazuli nebūtu ieteicams;
  • mazgāšanas līdzekļa izvēle ir gaumes lieta, taču galvenais ir to sastāvs, tāpēc vēlams izvēlēties līdzekļus, kas piemēroti mazuļu ādai. Jāskatās, lai līdzekļa sastāvs nav pārāk garš un lai tas nesatur tādas lietas, kas ir nevēlamas, piemēram – nātrija laurilsulfāts, kas spēcīgi kairina barjeras slāni. Mazgāšanas līdzekli nav vēlams lietot katru dienu;
  • bērniem ar īpaši jutīgu ādu regulāri ieteicams lietot ādas mitrinātājus (krēmu, losjonu), īpaši pēc ūdens rituāliem. Tas palīdzēs samazināt ādas jutību un alerģisku izpausmju risku;
  • autiņu zonai izvēlēties citus kopšanas līdzekļus nekā pārējam ķermenim. Ieteicami ir līdzekļi, kas satur cinku. Ja mazulim ir nosliece uz izsitumiem autiņu zonā, autiņi jāmaina pietiekami bieži;
  • pirms jaunu drēbju lietošanas tās vispirms ir jāizmazgā. Drēbju mazgāšanai ir jāizvēlas tādi mazgāšanas līdzekļi, kas piemēroti īpaši jutīgai ādai. Ieteicams aplūkot mazgāšanas līdzekļa sastāvu un izvairīties no līdzekļiem, kuru sastāvs ir ļoti garš vai kuru sastāvā ir smaržvielas;
  • jāpārskata pārtikas grozs, ko mazulis saņem caur mātes pienu vai kā piebarojumu.

 

Vairāk par jaundzimuša bērna un zīdaiņa ādas kopšanu skaties vebinārā, ko atbalsta veļas mazgājamo līdzekļu un mīkstinātāju zīmols "Lovela".