Priekšlaikus dzimušajiem bērniem pareizs uzturs īpaši svarīgs, skaidro zinātnieki
Katru otro sekundi pasaulē kāds bērns piedzimst priekšlaikus. Baltijas valstīs ik gadu priekšlaikus dzimst aptuveni 3500 agro bērniņu, savukārt Latvijā vairāk nekā 1000 jeb aptuveni 6% bērnu pasaulē nāk pirms laika. Salīdzinot ar laikā dzimušajiem mazuļiem, vismazākie ir ne vien pakļauti lielākam riskam neizdzīvot, bet arī saskarties ar dažādām veselības problēmām vēlāk dzīvē.

FOTO: Mammamuntetiem.lv
Uzturs nodrošina pamatu smadzeņu augšanai un nobriešanai
Lai gan medicīnas attīstība sniedz agrajiem bērniņiem daudz
lielākas palīdzības un aprūpes iespējas nekā pirms aptuveni 20
gadiem, zinātnieki, mātes piena pētnieki un neonatalogi uzsver –
izdzīvošanai un turpmākās dzīves kvalitātei pats svarīgākais ir
piemērots uzturs, kuru priekšlaikus dzimušie bērni saņem savas
dzīves sākumposmā.
Uzturam agrīnajā dzīves posmā un mātes piena pētījumiem būtu
jāpievērš daudz lielāka uzmanība, ir pārliecināts Nutricia
Research agrīnā dzīves posma uztura izpētes programmas galvenais
medicīniskais direktors Rūrds van Elburgs (Ruurd van Elburg), kurš
ir arī agrīnā dzīves posma uztura profesors Amsterdamas
Universitātē, daudzu zinātnisko publikāciju autors un starptautisku
pediatrijas pētniecības nozaru organizāciju biedrs.
Ja agrie bērniņi tiks medicīniski aprūpēti, taču ar uzturu nesaņems visu nepieciešamo, viņi neizdzīvos, tāpēc dažkārt nepieciešams pienu stiprināt
“Kādreiz uzmanība galvenokārt tika pievērsta “tehniskām” veselības
problēmām, ar kurām saskaras priekšlaikus dzimušie bērni, piemēram,
elpošanas traucējumiem. Šodien speciālisti ir pārliecināti par
pareiza uztura izšķiroši svarīgo lomu. Lai izdzīvotu, zīdainim
vajag augt. Salīdzinot ar zīdaiņiem, kuri turpina augt tiem
vispiemērotākajā vidē – māmiņas vēderā, priekšlaikus dzimušo bērnu
attīstības ātrums ir lēnāks ārējo apstākļu ietekmes dēļ.
Priekšlaikus dzimušo bērnu uztura prasības ir lielākas, piemēram,
viņiem nepieciešams daudz augstāks proteīnu daudzums, jo viņi
patērē vairāk enerģijas. Turklāt uzturs nodrošina pamatu smadzeņu
augšanai un nobriešanai. Šeit rodas paradokss – katra piena lāse ir
no svara, taču zīdaiņa kuņģis nespēj uzņemt tādu daudzumu mātes
piena, cik tam nepieciešams. Ja agrie bērniņi tiks medicīniski
aprūpēti, taču ar uzturu nesaņems visu nepieciešamo, viņi
neizdzīvos, tāpēc dažkārt nepieciešams pienu stiprināt,” nesen
notikušās Baltijas valstu mediju vizītes laikā zinātnes un
pētniecības centrā Nutricia Research Nīderlandē stāstīja
pieredzējušais profesors, bijušais nenoatologs Rūrds van
Elburgs.
Pirms nākšanas pasaulē zīdainis atrodas aizsargātā vidē. Uzreiz pēc
dzimšanas viņa gremošanas sistēmā nokļūst milzīgs daudzums
baktēriju, ar kurām zīdaiņa gremošanas traktam jātiek galā. Paiet
vismaz trīs gadi, kamēr bērna gremošanas sistēmā izveidojas un
nostiprinās stabila ekosistēma. Šo ekosistēmu varētu salīdzināt ar
džungļiem un mātes piens palīdz tajā ielikt pareizos pamatus,
atbalstot bērna imūnās sistēmas turpmāko attīstību.
Mātes piens ir vispārsteidzošākais un noslēpumainākais šķidrums pasaulē
“Daudz vieglāk ir lietus mežā iestādīt pareizos kokus, nevis
mēģināt iestādīt egli tur, kur tā nevar ieaugt. Mātes pienā ļoti
daudz prebiotisko oligosaharīdu, kas veicina labvēlīgo baktēriju
izveidošanos zīdaiņa zarnu traktā – ap gremošanas sistēmu
koncentrējas līdz pat 70% no visām cilvēka imūnšūnām. Ja bērna
ekosistēma ir izveidojusies pareizi, pat nelielas novirzes,
piemēram, īslaicīga antibiotiku lietošana, nenodarīs lielu
kaitējumu,” mātes piena lomu bērna dzīves pirmajos brīžos skaidro
Bernds Štāls (Bernd Stahl), Mātes piena pētniecības nozares
direktors Nutricia Research zinātnes centrā. Ar mātes piena
pētījumiem viņš strādā jau vairāk nekā 20 gadus un ir autors vairāk
nekā 100 zinātniskām publikācijām par mātes pienu. “Pētot mātes
pienu, mēs katru dienu par to atklājam kaut ko jaunu, piemēram,
pagājušajā gadā tika atklāti 600 jauni proteīni, kas atrodas mātes
pienā. Tajā pašā laikā, lai arī ārsti jau sen bija pamanījuši, ka
vislabāk attīstās zīdaiņi, kas baroti ar mātes pienu, bifido
baktēriju klātbūtne mātes pienā tika atklāta pavisam nesen –
pēdējās desmitgadēs. Tā sarežģītās ķīmiskās formulas dēļ mātes
piens ir vispārsteidzošākais un noslēpumainākais šķidrums pasaulē,”
piebilst zinātnieks.
Mātes piena būtiskās priekšrocības priekšlaikus dzimušo mazuļu
attīstībā apliecina arī Latvijas neonatologu biedrības valdes
priekšsēdētāja un Bērnu Klīniskās Universitātes slimnīcas
neonatoloģijas klīnikas ārste Amanda Smildzere: “Ārsti ik dienas
dara visu iespējamo, lai priekšlaikus dzimušie bērni būtu veseli un
labi justos, taču uzturam viņu attīstībā ir izšķiroša nozīme.
Diemžēl ne vienmēr māmiņām, ja mazulis piedzimst pirms laika,
pietiek sava piena – tādā gadījumā svarīgu lomu spēlē donoru piena
pieejamība, sniedzot jaundzimušajam mātes pienā esošās vērtīgās
uzturvielas arī tad, ja māmiņai pašai piena nav.”
Arī Bernds Štāls ir pārliecināts: “Lai gan katras mammas piens ir
unikāls arī tad, ja viņām ir līdzīgi ēšanas paradumi un
dzīvesstils, ja pašai mammai piena nav, donores piens ir liela
vērtība.”
Savukārt, runājot par donoru pienu, ārste – neonatoloģe Amanda
Smildzere piebilst, ka visās Eiropas valstīs, izņemot Rumāniju un
Latviju, jau ir izveidotas mātes piena bankas, kuru mērķis ir
nodrošināt donoru mammu pienu tiem mazuļiem, kam tas ir
izdzīvošanas jautājums. Arī Latvijā drīzumā tiks sākts projekts
pirmās mātes piena bankas izveidei.
Fakti par Nutricia Research
Ar 40 gadu pieredzi, pētot mātes pienu, Nutricia Research ir
pasaules līderis mātes piena un agrīnā uztura izpētē. Sadarbojoties
ar ārstiem un slimnīcām, zinātniekiem un universitātēm, kā arī
nozares viedokļu līderiem un politikas veidotājiem, uzņēmums veic
starpdisciplinārus pētījumus, lai veicinātu sabiedrības izpratni
par veselīga uztura nozīmi. Pārstāvot 35 dažādu tautību
zinātniekus, ar pētniecības institūtiem Eiropā, Ziemeļamerikā,
Āzijā un Latīņamerikā uzņēmuma mērķis ir atrast risinājumus īpašām
uztura vajadzībām. 2016. gadā Nutricia Research bijušas 76
publikācijas zinātnes izdevumos, kā arī 123 prezentācijas dažādos
medicīnas kongresos.