Šogad Latvijā piedzimuši 30 mazuļi mazāki par 1 kilogramu

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijā piedzimuši 30 mazuļi, kuru svars bijis mazāks par vienu kilogramu. Lai meklētu risinājumus priekšlaikus dzimušo veselības aprūpē pēc to izrakstīšanas no slimnīcas, vakar notika publiskā diskusija, kurā savu skatījumu par minēto jautājumu sniedza dažādi nozares speciālisti.

FOTO: Dana Romaņuka, http://www.photokidz.lv/

Plāno izstrādāt īpašu programmu priekšlaikus dzimušo bērnu veselības aprūpei pēc izrakstīšanās no slimnīcas.

 

Ap 1000 priekšlaikus dzimušo ik gadu

2012.gadā Latvijā priekšlaikus dzimuši 1155 bērni, no tiem 38 piedzimuši mazāki par 1000 gramiem jeb cukura paciņu. Šogad vien pirmajos sešos mēnešos piedzimuši jau 30 mazuļi, kuru svars mazāks par kilogramu.

 

Katru gadu pasaulē priekšlaikus piedzimst ap 15 000 000 bērnu, no tiem Eiropā - ap 500 000, bet Latvijā ap 1000 bērnu jeb 5,2-6,4% no kopējā bērnu skaita gadā. 

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Neonatoloģijasklīnikā katru gadu izaug ap 300 priekšlaikus dzimušie bērni, kuru vidējais ārstēšanas ilgums ir 90 dienas.

Par priekšlaikus dzimušu uzskata bērnu, kurš dzimis līdz pilnām 37 grūtniecības nedēļām vai 259 gestācijas dienām.

Viena priekšlaikus dzimuša bērniņa ārstēšana līdz tādam stāvoklim, lai viņu varētu izrakstīt no slimnīcas, izmaksā no 7000 - līdz pat 30 0000 latu, atkarībā no gestācijas nedēļas perioda.

Aprūpe uzlabojusies, bet problēmas pastāv

Speciālisti atzīst, ka nenoliedzami Latvijā pēdējo gadu laikā ir uzlabojusies jaundzimušo aprūpe, un ar katru gadu dzīvības tiek saglabātas arvien mazākiem un agrāk dzimušiem bērniņiem, tomēr ir būtiski jautājumi, kas nav sakārtoti - tā ir priekšlaikus dzimušo bērnu uzraudzība un aprūpe pēc slimnīcas nodaļas. 

 

Latvijā nav vienotas uzskaites, nav sistēmas, kas regulētu kad un pie kuriem speciālistiem priekšlaikus dzimušo bērnu vecākiem būtu jāved savs bērniņš, lai saglabātu viņa veselību un dzīvību, nav priekšlaikus dzimuša bērna vajadzībām atbilstoša rehabilitācijas sistēma.  

Latvijas Neonatologu biedrības valdes priekšsēdētāja daktere Amanda Smildzere uzskata, ka  ir nepieļaujama situācija, ka netiek izdarīts viss iespējamais, lai mazinātu riska faktorus un stresu, ar ko sastopas priekšlaikus dzimušo bērnu vecāki pēc izrakstīšanās no stacionāra. Šie bērni ir paši mazākie mūsu valsts pilsoņi, par kuru attīstību būtu īpaši jārūpējas tieši šajā periodā, lai viņi izaugot kļūtu par ekonomiski aktīviem cilvēkiem sabiedrībā.

Šie bērniņi, kuri ir pasteigušies piedzimt pirms laika, vēl nav pilnībā attīstījušies un ikviena orgānu sistēma turpina augt un attīstīties ārpus savas normālās vides – mātes organisma, līdz ar to arī pēc izrakstīšanās no jaundzimušo nodaļas saglabājas veselības problēmas un turpmākās attīstības riski. Tālab ļoti svarīga ir atbilstošas aprūpes un rehabilitācijas programmas izveide, kas ļautu atklāt, novērst vai mazināt attīstības problēmas. To pierāda tā dēvētās "follow up" programmas citur Eiropā, arī mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā.

Jaundzimušo mirstības risku un invaliditāti, kas var rasties priekšlaikus dzimušiem bērniem ir iespējams mazināt, nodrošinot savlaicīgu un bērna dzīvībai nepieciešamu palīdzību atbilstoši augstākajiem kvalitātes rādītājiem, kā arī kvalitatīvu un sistematizētu veselības aprūpi pirmajos dzīves gados.

Priekšlaikus dzimušo bērniņu veselības riski

BKUS Neonatoloģijas intensīvās nodaļas neonatologs Dace Tropa diskusijas laikā prezentēja slimnīcas apkopoto informāciju par 2011.gadā priekšlaikus dzimušiem bērniņiem (viņu bija 30), kuru dzimšanas svars bija zem 1000gr:

- 7 bērniem ir invaliditāte;

- 1 bērns mira 6 mēnešu vecumā;

- 14 bērnu vecāki (bērnam 2 gadi) ir apmierināti, taču rūpīga un vispusīga veselības apskate nav veikta, prognoze nav skaidra; -

- par 8 bērniem nav datu.

Mazuļiem pastāv:

Reklāma
Reklāma

- Liels mirstības risks.

- Veselības problēmas ir dziļi specifiskas, jo rodas uz nepilnīgi attīstītu orgānu fona.

- Agrīnā vecuma bērnu saslimstības lielākais risks.

- Liels risks veselības traucējumiem pieaugušo vecumā.

Arī daktere D.Tropa atzina, ka Latvijā priekšlaikus dzimuša bērna
īpašā aprūpe beidzas aiz slimnīcas durvīm, un ģimenes ārstiem pietrūkst informācijas un ir maza pieredze darbā ar priekšlaikus dzimušu bērniem. Tāpat nav vienotas sistēmas - palīdzības apjoms atkarīgs no vecāku un mediķu entuazisma un izpratnes.

Joprojām ir ierobežotas iespējas piekļuvei pie speciālistiem, kas ar katru gadu pieaug, kā arī ierobežotas iespējas saņemt fizioterapeita palīdzību. Dakteres ieskatā arī īsais vizītes laiks neļauj pilnībā novērtēt neirofizioloģisko attīstību, sevišķi 2.pusgadā un pēc 1 gada vecuma.

 

Latvijā nepieciešama vienota priekšlaikus dzimuša bērna aprūpes un uzraudzības programma pēc izrakstīšanās no slimnīcas.

 

ASV pieredze


Diskusijā piedalījās arī kādas privātas ASV klīnikas pediatre Zaiga Alksne Philipss, kura dalījās pieredzē par priekšlaikus dzimušo bērnu aprūpi aiz okeāna. ASV ir skaidri noteikta sistēma, kādā vecumā priekšlaikus dzimušam bērnam ir jāveic veselības pārbaude pie konkrētā speciālista. Vizītes parasti ilgst vismaz stundu, pusotru, kuras laikā pediatram jāspēj izanalizēt mazuļa veselības stāvoklis un nepieciešamības gadījumā nozīmēt vizīti pie konkrēta daktera.

Tāpat ASV ir ļoti stnigri noteikts, kādā stāvoklī mazulis var atstāt slimnīcu un doties mājās. Visnteresantākais fakts likās par to, kā slimnīcas mediķi pat nogaida un vēro bērnu, kad tas pirms došanās mājās tiek iesēdināts autosēdeklītī. Ja mazulis tajā bez elpošanas grūtībām var atrasties 9 minūtes, tātad laimīgie vecāki mazo var vest mājās. Tāpat vecākiem obligāti jāaizpilda dažādas veidlapu formas, par to, cik mazulis mājās apēd, cik izčurā un cik daudz fekāliju tam bijis.

 

Priekšlaikus dzimuša mazuļa mammas stāsts

Diskusijā par īpašas programmas nepieciešamību vakar runāja arī priekšlaikus dzimušas meitiņas mamma Līga Vītoliņa, kura ir arī  Sirds siltuma darbnīcas dibinātāja. 

Jaunā māmiņa, kuras vadītā darbnīcā strādā ap 70 brīvprātīgo rokdarbnieču, kas ada un tamborē apģērbu priekšlaikus dzimušiem bērniņiem, savu runu sāka ar asarām acīs, jo pati pēc savas pieredzes zina, kādas problēmas pastāv šādu mazuļu aprūpē pēc atbraukšanas mājās.

L.Vītoliņai meitiņa dzimusi ap 1200 gramu, bijušas ļoti lielas ēšanas problēmas, bet nu mazajai jau 2 gadi. Mazule līdz 7 mēnešu vecumam barota caur zondi, bet mamma nolēmusi vairs nemocīt bērnu, neklausīt ārstu padomiem un pārtraukusi barošanu caur zondi, darot to ar špricīti, ko turpina vēl joprojām. Mediķi Latvijā tā arī nav spējuši vecākiem skaidri pateikt bērna diagnozi, taču mamma sazinājusies ar speciālistiem Austrijā, kas izskaidrojuši meitiņas slimību - visticamāk, mazule nekad nejutīšot slāpes un vēlmi pēc ēdiena. Tādēļ, lai uzturētu organismu pie dzīvības, meitenei visu mūžu būs stingri jāseko, lai viņa uzņemtu pietiekami daudz ēdiena un šķidruma. 

Mamma atzina, ka nu jau viņi ir samierinājušies un tikuši ar visu galā, bet uzsvēra, cik svarīgs ir ne tikai mediķu atbalsts bērna aprūpē, bet arī atbalsta sniegšana vecākiem. Viņa norādīja, ka šāda bērna kopšanā jautājumu rodas daudz, bet nav pie kā vērsties pēc palīdzības. Mamma uzskata, ka priekšlaikus dzimušo bērniņu vecākiem līdz mazulis sasniedzis 2 gadu vecumu būtu jābūt pieejamam psihologam. Tāpat būtu jāizstrādā īpaša programma katram bērniņam, lai vecākiem un pediatram būtu skaidrs, kādā vecumā bērnam jāveic kādas manipulācijas.