5 lietas, kas nepieciešamas pilnvērtīgai mazuļa aprūpei

Pirmā mazuļa vannošanas reize parasti ir ļoti īpaša un satraucoša. Vai mācēšu pareizi, vai mazulītim būs ērti, vai ūdens nebūs par karstu. Visbiežāk mazuļa pirmā vannošanās notiek, kad bērniņš jau ir pārvests mājās, līdz ar to ir sajūta, ka nav kam prasīt padomu, kā pareizi rīkoties. Tā vien gribas – vannošanos atlikt uz kādu citu dienu. Bet nevajag baidīties – ūdens mazajam bērniņam ir pazīstama vide, jo visu grūtniecības laiku mazulis taču ir pavadījis mammas puncī. Vakara peldes bērniņam ir ļoti vēlamas, jo ūdens atslābina, uzlabo muskuļu tonusu un veicina mazuļa attīstību.  Vanniņā  ielej ūdeni tik daudz, lai tas apņemtu bērna ķermeni, bet ne augstāk kā līdz nabiņai. Svarīgi, lai ūdens un gaisa temperatūra ir pareiza – no 36 līdz 38 grādiem pēc Celsija. Pirmo reizi mazuli ūdenī liec lēnām, jo viņam ūdens var nepatikt vai likties biedējošs. Ja bērniņam mazgāšanās neiepatīkas,  viņu pirms likšanas vannā var ietīt kādā mīkstā augumā vai dvielī un ar visu likt ūdenī. Mazulis vannā jāliek, vispirms saslapinot kājiņas, tikai pēc tam pārējo ķermeni. Ja bērniņš pirms vannošanas ir saspringts vai uztraucies, mīļi parunājies ar viņu. Tas noteikti palīdzēs!

Pret matu mazgāšanu bērniņi parasti sāk protestēt apmēram 4 mēnešu vecumā. Bet tas nenozīmē, ka līdz tam šim procesam nevajadzētu veltīt pienācīgu uzmanību. Ja līdz šim vecumam matu mazgāšana būs patīkams process, pastāv liela iespēja, ka arī pēc tam nebūs lielu problēmu, vai arī ar tām būs vieglāk tikt galā. Mazgājot matiņus, vecākiem jāraugās, lai ūdens neiekļūst acīs vai elpceļos. Lai actiņās neiekļūtu ūdens, bērna sejiņai var aizklāt dvieli. Jācenšas, lai matu mazgāšana nebūtu piespiedu pasākums, bet patīkama nodarbe. Mazuļiem mazgāšanās procesu parasti interesantu padara dažādas rotaļlietas ar ko spēlēties ūdenī. Viena no šādām vannas lietiņām var būt speciāla ķemmīte vai suka. Tā ne tikai izklaidēs bērnu, bet arī palīdzēs tikt galā ar piena kreveli un izmasēs galvas ādiņu.

Ap to pašu laiku, kad notiek pirmā vannošanās, ir laiks arī pirmo reizi apgriezt nagus. Nagu griešanai ieteicams izvēlēties speciālās šķērītes vai knaiblītes. Speciālajām nagu šķērītēm ir noapaļoti gali, lai nesavainotu bērniņu, tās var šķist pat neasas, tomēr tās spēj pildīt savu funkciju - nogriezt bērnam nadziņus. Bieži vien komplektā ar šķērītēm nāk arī nagu knaiblītes. Griežot nadziņus gan ar šķērītēm, gan ar knaiblītēm, jāpievērš uzmanība, lai nepaliktu asie nagu stūrīši, kas bērniņu varētu savainot. Tā kā mazuļiem roku nagi aug īpaši ātri, tos var nākties pat reizi nedēļā. Kājām nedaudz retāk -  aptuveni reizi divās nedēļās.

Kamēr mazais ķipars pats iemācīsies izšņaukt degunu, paies krietns laiks. Līdz tam, diemžēl, gan jau kādu reizi iesnas nāksies saķert. Ir dažādi veidi, kā cīnīties ar iesnām – sākot ar mammas piena pilināšanu degunā, beidzot ar nopietnāku medikamentu lietošanu. Lai atvieglotu mazuļa elpošanu ļoti nederīgs priekšmets ir īpašs atsūcējs, ar kuriem var izsūkt puņķus no mazuļa deguntiņa. Tomēr jārēķinās ar to, ka šī ir nepatīkama procedūra un bērniņš var raudāt un "spirināties" pretī. Svarīgi deguntiņu ir iztīrīt pirms ēšanas un gulētiešanas, lai mazulis var brīvi elpot. Deguntiņš jātīra arī tāpēc, lai labāk iedarbotos līdzekļi, kas uzlabo mazuļa pašsajūtu, lai būtu mazāka iespēja izdalījumiem nokļūt ausī un izraisīt vidusauss iekaisumu.


Zobu šķilšanās ir process, no kura baidās teju visi vecāki, jo ir maz bērnu, kuriem zobi būtu izšķīlušies mierīgi un bez problēmām. Vairumā gadījumu zobi nāk kopā ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru, sliktu miegu, pat caureju. Zobu šķilšanās procesā piedalās gan fizioloģiski, gan bioķīmiski procesi. Zobam ir jāveic garš ceļš no savas vietas žokļa kaulā – cauri kaulam, kaulplēvei un beigās jāizšķiļas caur smaganu. Laiks, kamēr zobs virzās pa kaulu, bērnam ir nemanāms, nesāpīgs, jo ieslēdzas speciāli mehānismi, kas zobu „bīda” ārā. Kad zobs šķiļas cauri kaulplēvei un smaganai, process bērnam kļūst nepatīkams. Bērnam „niez” smaganas – viss tiek bāzts mutē, grauzts, pastiprināti izdalās siekalas. Tā ir atbildes reakcija gan uz zobu šķilšanos (fizioloģiskā līmenī), gan arī viss, kas tiek grauzts, zelēts utt., kairina mutes dobumu un, kā atbildes reakcija, rodas vairāk siekalu. Nav vienas unikālas mantas, kas patiktu visiem bērniem. Tāpēc bērns pats izvēlēsies, kas ir labāks graužamais. Aptiekās plašā klāstā ir dzesējošie riņķīši – šajā mantā ir atvēsinoša viela, kas bērnam ļauj ne tikai grauzt un zelēt mantu, bet arī atvēsina sāpošo rajonu. Ļoti daudz mantu ir arī bērnu veikalos – grabuļi, kas domāti bērniem zobu šķilšanās laikā. Galvenais priekšnosacījums, lai bērnam to būtu viegli satvert rokā, tā būtu bērnam droša un viegli kopjama.  Sakritība, ka zobu šķilšanās laikā ir iesnas, skaidrojama ar to, ka tajā brīdī bērna imunitāte ir krietni ievainojamāka un tāpēc ir ļoti viegli saslimt, piemēram, ar iesnām, klepu. Nevajag baidīties lietot bērnam pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus – ja bērnam ir liels diskomforts un sāpes, tad mums ir šis stāvoklis jāatvieglo.

Ieskaties: www.nuk.com