Bērnam bail no eksāmeniem un pārbaudes darbiem. Kā palīdzēt?

Kā saprast, ka bērnam tiešām bail no pārbaudījumiem?

Protams, tas atkarīgs no bērna vecuma. Jaunāki skolas bērni visdrīzāk vecākiem atklās, ka viņiem ir bail, turpretī lielākiem bērniem savas bailes atzīt nereti ir krietni vien grūtāk. Tomēr lielākoties visās vecuma grupās par stresu un bailēm liecinās sekojošas pazīmes: bērns kļūst nervozs un viegli aizkaitināms. Rodas izmaiņas apetītē – gribas ēst neloģiski daudz vai, gluži pretēji, apetītes nav vispār. Ļoti daudzos gadījumos rodas arī problēmas ar miegu. Jāpievērš arī uzmanība tam, kā bērns kontaktējas ar vienaudžiem. Ja ierasti komunikablais skolēns ir pēkšņi ļoti ierāvies sevī, tas visdrīzāk liecina par kādām nopietnām problēmām. Tāpat arī der izvērtēt, kā bērnam iepriekš ir gājis pārbaudes darbos. Ja bērns, kam vienmēr ir bijušas labas sekmes un kurš ir nopietni gatavojies, saņem sliktu vērtējumu, ļoti iespējams, ka stresa un baiļu dēļ viņš gluži vienkārši nav spējis koncentrēties, nevis vienkārši nav apguvis nepieciešamo vielu.

Kā palīdzēt bērnam nebaidīties?

Protams, ka jūtīgākam bērnam satraukums vienmēr būs lielāks, bet arī šajos gadījumos jāmēģina runāt. Skaidrs, ka eksāmeni un pārbaudījumi ir ļoti svarīga lieta, tomēr tas nav pats svarīgākais notikums bērna dzīvē. Jāstāsta, ka pasaule neaizies bojā, ja kādā no pārbaudes darbiem vērtējums nebūs tik augsts, kā cerēts. Jāmēģina radīt bērnā pārliecība – maksimāli dari, ko vari, un tad jau viss būs kārtībā. Lieciet saprast, ka jūs esat tepat blakus, atbalstīsiet un sapratīsiet, lai kas arī notiktu.

• Nesāciet draudēt ar soda mēriem. Teksts: “Ja tu pārbaudījumu nokārtosi zemāk par 7, telefons būs nost uz nedēļu” nekam neder. Tas radīs tikai vēl lielāku stresu, kas savukārt traucēs maksimāli koncentrēties pārbaudījumiem. Protams, ja bērns vispār nav mācījies un tā vietā dienām ilgi spēlējis spēlītes telefonā, tā ir cita runa, un tas vecākiem būtu bijis jānovērš jau iepriekš.
• Nevajadzētu arī aizrauties ar pārlieku iespaidīgām motivācijas sistēmām. Piemēram: ‘’ja visus eksāmenus nokārtosi ne zemāk par B, lidosim visi uz Tenerifi un vēl tavu draugu paņemsim līdzi''. Protams, daudzi bērni dēļ šādas balvas būtu gatavi darīt ļoti daudz ko, tomēr šīs cerības var radīt arī pastiprinātas bailes, jo – ja nu nesanāk? Ja nu es sabojāju visas brīvdienas?
• Nevajag mājās radīt ilgstošu spriedzes sajūtu. Piemēram, nemitīgi tiek runāts par pārbaudes darbiem – pie brokastu un vakariņu galda, pēc pamošanās un pirms gulētiešanas. Protams, par šīm lietām ir jārunā, tomēr nevajag radīt bērnam sajūtu, ka visā pasaulē vissvarīgākais notikums tagad ir pārbaudes darbi. Protams, ka vecāki satraucas par to, kā viņu atvasei veiksies, taču nevajadzētu šo savu satraukumu par visām varītēm mēģināt “pielipināt” arī bērnam. Drīzāk būtu svarīgi likt skolēnam saprast, ka, lai kā tur arī būtu, vecāki ir drošā osta, kas uzmundrinās, nomierinās un nepieciešamības gadījumā arī palīdzēs.
• Ja ir redzams, ka bērns ir pamatīgi satraucies pirms gaidāmā pārbaudījuma, ir vērts bērnu vakarā pirms tā aizvest kādā mierīgā pastaigā vai vienkārši visiem kopā pasēdēt picērijā. Tas ļaus bērnam nomierināties un līdz ar to arī labāk koncentrēties. Pārbaudījuma rītā pagatavo bērnam viņa mīļākās brokastis un vienkārši novēli foršu dienu. Neprasi atkal un atkal – vai esi sagatavojies? Kā pašam liekas – kā būs? Un tamlīdzīgi.
• Ja redzi, ka nelīdz nekas, bērna stresa un baiļu līmenis tikai aug augumā, noteikti ir nepieciešams par to parunāt ar savu ģimenes ārstu. Ja situācija ir tiešām nopietna, ārsts var izrakstīt kādus vieglus nomierinošus medikamentus vai arī ieteikt speciālistu, pie kā vērsties pēc palīdzības.