Ar manu bērnu kaut kas nav kārtībā! Sarkanās lampiņas, kas vecākiem signalizē, ka vajadzīga palīdzība

Vismaz 10 tūkstošiem Latvijas skolēnu ir vajadzīgs papildu atbalsts, lai viņiem labāk veiktos skolā un lai viņi priekšlaikus nepārtrauktu mācības. Lai mazinātu to skolēnu skaitu, kas pārtrauc mācības, Latvijā darbojas projekts "PuMPuRs". Tā vecākā eksperte Kristīne Liepiņa intervijā portālam Jauns.lv norādīja, ka pēc skolotāju un speciālistu vērojumiem palīdzība būtu vajadzīga vēl lielākam bērnu skaitam.

FOTO: no personīgā arhīva

Kristīne Liepiņa

Vispirms Liepiņa pastāstīja, ka "PuMPuRs" sniedz atbalstu skolēniem un skolotājiem jau no 2017.gada marta, un ir iecerēts, ka tas turpināsies līdz 2023.gada decembrim.

Līdz šim atbalstu varēja saņemt 5.-12.klašu skolēni un 1.-4.kursa studenti profesionālajās izglītības iestādēs. Bet no nākamā mācību gada tas būs pieejams arī 1.-4.klašu skolēniem. Secināts, ka Covid-19 pandēmijas un citu iemeslu dēļ atbalsts mācībās ir vajadzīgs arī jaunāko klašu skolēniem. Novērots - ja skolēniem pirmajās klasēs rodas zināšanu robi vai citas problēmas, tas atstāj negatīvu ietekmi arī uz mācībām vecākajās klasēs.

 

"Kad strādājām ar bērniem tikai no 5.klases, tad ļoti daudz skolu teica: jau 5.klasē redzams, ka pa pirmajiem četriem mācību gadiem ļoti daudz lietu ir ielaists. Ja būtu bijusi iespēja strādāt agrīnāk, tad tas būtu bijis daudz veiksmīgāk." Bērniem ar dažādām grūtībām, piemēram, veselības sarežģījumiem vai sliktu ģimenes situāciju, problēmas ar mācībām var sākties jau pirmajās klasēs.

 

Nav paēdis, nevar pamācīties

Atbalstu projektā var saņemt bērni, kuriem ir risks priekšlaicīgi pārtraukt mācības. Iemesli šādām situācijām var būt daudz un dažādi, bet speciālisti tos iedala četrās lielās grupās. Pirmie riski ir saistīti ar mācību darbu un skolas vidi, piemēram, bērns ir nesekmīgs vairākos priekšmetos vai viņam ir nesaskaņas ar klasesbiedriem.

Tāpat bērni var pārtraukt mācības saistībā ar sociālo vidi un veselības problēmām, piemēram, viņiem ir kādas īpašas vajadzības saistībā ar veselību. Arī ekonomisku iemeslu dēļ skolēniem var ienākt prātā pamest mācības - ja bērns nav paēdis un adekvāti apģērbts, viņam negribas doties uz skolu. Ceturtajā grupā ir riski, kas ir saistīti ar ģimeni, piemēram, vecāki ir vardarbīgi.

 

Visbiežāk bērniem ir grūtības tieši ar mācību darbu un skolas vidi. Otra biežākā riska grupa ir saistīta ar ekonomiskām grūtībām.


Doma pamest skolu briest ilgāku laiku

"Tie visi ir iemesli,  kādēļ bērns, iespējams, var pārtraukt mācības. Mēs strādājam ar tiem bērniem, kas vēl ir skolā, bet ir cits atsevišķs projekts, kas mēģina noķert tos bērnus, kas vairs nav skolā.

Mēs strādājam ne tikai ar ļoti kritiskām situācijām, bet ļoti cenšamies un aicinām skolas strādāt arī preventīvi, proti, jau savlaicīgi pamanīt riskus un savlaicīgi sniegt bērnam atbalstu, lai viņš nenonāktu līdz lēmumam pamest skolu.

 

Pētījumi rāda, ka īstenībā lēmums pamest skolu lielākoties nav spontāns, un riskus varam pamanīt 1-3 gadus pirms reāli bērns pamet skolu. Skolas vidē tas ir pietiekami ilgs laiks, lai preventīvi strādātu un bērnu noturētu skolā.

Mēs cenšamies likt lielāku uzsvaru uz preventīvo darbu.  Jo problēma samilzt, jo atbalsts vajadzīgs plašāks, lielāks, laikietilpīgāks, dārgāks. Jāiegulda smagāks darbs, tādēļ, jo agrīnāk sākam nodrošināt atbalstu, jo labāk," Liepiņa skaidroja.
 

Sarkanās lampiņas, kas pieaugušajiem jāpamana

Vecākiem un skolotājiem vajadzētu sākt aizdomāties, ka ar bērnu kaut kas nav kārtībā un, iespējas, viņam vajadzīgs papildus atbalsts, ja bērnam pasliktinās sekmes: "Viņš kļūst mazāk sekmīgs, viņam neveicas kādā mācību priekšmetā."

Noteikti jāvēro arī vienaudžu savstarpējās attiecības - kāds ir klases mikroklimats, kādas ir attiecības ģimenē. "Bieži vien sarežģītākās situācijās ģimenē, tostarp vecāku šķiršanās gadījumos vai vardarbības situācijās, bērns neadekvāti reaģē arī skolā, nes nastu līdzi uz skolu. Tas pilnīgi noteikti var veicināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu."

 

Arī ekonomiskos riskus pieaugušajiem vajadzētu izvērtēt. Ja ģimene ir mazturīga un bērni nav pietiekami paēduši un apģērbti, tas var būt iemesls, kādēļ bērni vairs negrib iet uz skolu.

Ja pieaugušie pamana, ka iepriekšējos mācību posmos bērnam ir zināšanu robi, tam vajadzētu pievērst papildu uzmanību, jo tie var traucēt vēlākajās mācībās un radīt vēlmi atstāt skolu.

Arī konfliktēšana ar skolotājiem un bērna uzvedības problēmas (piemēram, bērns ir ļoti noslēgts un neviedo draudzīgas attiecības ar vienaudžiem) var būt signāls, ka skolēnam vajadzīga palīdzība.

"Tās visas ir sarkanās lampiņas, kam ir jāpievērš uzmanība. Protams, ne vienmēr tas nozīmē, ka bērnam ir risks pārtraukt mācības, bet ir svarīgi, lai bērns saņem atbalstu. Tas netraucē viņam mācīties," projekta pārstāve sacīja.
 

Atbalsta 10 000 bērnu, bet tie nav visi, kam būtu jāpalīdz

"PuMPuRs" sadarbojas ar 95 Latvijas pašvaldībām, aptverot vairāk nekā 440 skolas visā valstī. Ik semestri  atbalsts tiek nodrošināts vidēji 10 000 bērnu.

Šķiet, ka šāds bērnu daudzums, kuriem palīdz, ir ļoti liels, bet speciālisti lēš, ka atbalsts būtu nepieciešams vēl lielākam bērnu skaitam. Diemžēl to ierobežo skolas resursi. "Atbalsts tiek nodrošināts skolā ar to resursu, kas tai ir. Lai kā mums gribētos domāt, ka 10 000 bērnu semestrī ir daudz, bet ne tuvu tie nav visi, kuriem būtu nepieciešams atbalsts. Vienkārši skolās nepietiek resursu.

Ko es domāju, to sakot? Diemžēl Darba likums ļauj strādāt pie viena darba devēja tikai 40 stundas. Ja kāda matemātikas skolotāja slodze jau ir 40 stundas, tad viņš projektā nevar tikt nodarbināts. Mēs viņam pēc Darba likuma nevaram samaksāt par papildu darbu. Līdz ar to skolas ļoti rūpīgi plāno savus resursus. Pavisam vienkāršoti runājot, projektā var piedalīties tikai tie skolotāji, kuru stundu skaits ir mazāks par 40 stundām jeb pilnu slodzi."

Pozitīvi, ka ir pašvaldības, kas nodarbina pensionētos skolotājus, kas darbojas tikai ar projekta bērniem, bet šādu gadījumu nav daudz.

 

Sarežģījumi ar skolotāju slodzēm ir gan pilsētu, gan lauku skolās. Turklāt lauku skolās ir vēl viena būtiska problēma: bieži vien tajās vispār nav atbalsta personāla. "Lai kā bērniem vajadzētu psihologa atbalstu, vienkārši šī speciālista nav. Ļoti ilgstoši vakance ir tukša un neviens nav gatavs par dažiem eiro braukt to gaisa gabalu un strādāt."

Reklāma
Reklāma

"No skolām dzirdam, ka palīdzība vajadzīga lielākam bērnu skaitam, taču projekts šādu uzskaiti neveic."

 

Grūti sasniedzamie bērni kļuva vēl tālāki

Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi arī būtiski ietekmēja bērnu mācību gaitas. "Protams, viss process bija sarežģīts. Tie bērni, kas jau tā bija grūti sasniedzami, attālinātajā mācību procesā, iespējams, kļuva vēl nesasniedzamāki. Viņi vienkārši neieslēdza datoru.

Ja līdz skolai viņi, iespējams, atnāca un paēda pusdienas, tad mēs viņus varējām noķert koridorā, bet attālināto mācību laikā viņi kļuva vēl nesasniedzamāki. Bija vēl grūtāk strādāt ar šo jauniešu motivāciju. Bet bija arī tādi bērni, kuriem mācīšanās mājās sociāli emocionālajā ziņā bija vienkāršāka."

 

Tie bērni, kuri jau iepriekš bija izveidojuši uzticības pilnas attiecības ar skolotāju, turpināja sazināties arī attālināto mācību laikā. Grūtāk bija pamanīt tos bērnus, kas krīzes situācijās nonāca tieši pandēmijas laikā.

 

Kā saņemt atbalstu?

Ja skola pamana, ka bērnam ir kādas grūtības un vajadzīga palīdzība, tiek slēgta arī vienošanās ar vecākiem, ka bērns saņems noteiktu atbalstu. Katram bērnam izveido savu atbalsta plānu mācību semestrim.

Turklāt atbalsta saņemšanas ilgums nav ierobežots - ja vajadzīgs, palīdzība pieejama arī vairākus semestrus pēc kārtas. Ja vien bērnam palīdzība joprojām ir nepieciešama un ja vien skolai ir resursi, tad palīdzības sniegšana tiek turpināta.

 

Lai puika noņemtu kapuci, vispirms jāiekaro viņa uzticēšanās

Projekta ietvaros bērni saņem konsultācijas dažādos mācību priekšmetos, kā arī sarunas ar atbalsta personālu un skolotājiem. Bieži vien pirms produktīvām konsultācijām matemātikā vai fizikā ar bērnu vispirms jārunā par dzīvi, viņa problēmām un jāiegūst viņa uzticēšanās.

 

Liepiņa pastāstīja kādu reālu gadījumu, kad pusaudzim bija ļoti daudz nesekmīgu atzīmju un viņam piedāvāja vairākus desmitus konsultāciju matemātikā, fizikā, valodās. "Pirmais plāns ar 20 konsultācijām fizikā, 20 konsultācijām matemātikā un 20 konsultācijām valodās un citos priekšmetos izgāzās, jo jaunietis nāca no ļoti destruktīvas ģimenes un viņš vienkārši pieaugušajiem neuzticējās.

Tad viņi gāja otru ceļu, un bija kāds skolotājs (darbmācības vai sporta), kam jaunietis uzticējās. Trīs mēnešus viņi vienkārši tikās, lai runātu par dzīvi un izveidotu uzticības attiecības. Skolotāja teikusi: brīdī, kad viņš noņēma kapuci un ieskatījās pieaugušajam cilvēkam acīs, tad mēs sapratām, ka varam sākt runāt arī par atbalstu, konsultācijām mācību priekšmetos. Tā soli pa solim problēmas pamazām tiek risinātas."

Tajā brīdī, kad pusaudzis sāka uzticēties pieaugušajiem, arī viņa fizikas un matemātikas problēmas bija iespējams risināt.

Bieži vien pieaugušie, redzot, ka bērnam ir problēmas ar matemātiku vai citu mācību priekšmetu, metas virsū ar entajām konsultācijām par šīm tēmām, turklāt tās notiek pie tā paša skolotāja, ar ko bērnam ir konfliktu pilnas attiecības Tādos gadījumos skolēnam vajadzētu piedāvāt darbu ar citu skolotāju.

 

Apmaksā ceļa un dzīvesvietas izdevumus

Paralēli mācību atbalstam bērni var saņemt arī finansiālu palīdzību, piemēram, lai kompensētu transporta, ēdināšanas un naktsmītnes izdevumus. Arī mācību līdzekļu un individuālās lietošanas priekšmetus var iegādāties ar projekta atbalstu. Taču tādas lietas kā našķus un izlaides pasākumus, piemēram, kino apmeklējumus projekts neapmaksā.

"Tur ir diezgan stingrs regulējums. Profesionālās izglītības iestādes bieži vien ar projekta starpniecību apmaksā skolēniem dzīvošanu kopmītnēs un transporta izdevumus no dzīvesvietas uz skolu. Bieži vien tie ir iemesli, kādēļ bērni nevar atbraukt uz skolu - vienkārši ģimenē nepietiek līdzekļu, lai samaksātu par kopmītnēm un nokļūšanu skolā."

 

Palīdz ne tikai skolēniem

Projektā "PuMPuRs" palīdzību saņem ne tikai bērni. Speciālisti darbojas ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas sistēmas izveidi, strādājot gan ar pašvaldību pārstāvjiem, gan pedagogiem.

"Skolēniem atbalstu nodrošina pedagoģiskais personāls, kas ir skolās, un ir jāstiprina skolotāju prasmes, zināšanas par šo tēmu. Mums ir vairākas profesionālās kompetences pilnveides programmas, kurās skolotāji var piedalīties un kas ir mērķētas uz darbu ar priekšlaikus mācību pārtraukšanas riska bērniem. Izglītības iestādēs notiek dažādas darbnīcas, kur darbojas konkrētās skolas pedagogu komanda," Liepiņa ieskicēja dažādo pasākumu klāstu. Notiek arī dažādas konferences, uzrunājot skolotājus un vecākus par šo problēmu, kā arī citas aktivitātes.