Alkohols tīnim – labāk mammas uzraudzībā un kvalitatīvs vai kategorisks NĒ?

Bērniem sasniedzot pusaudža gadus, teju gandrīz katrs vecāks nonāk dilemmas priekšā – akceptēt nepilngadīgo bērnu alkohola lietošanu vai kategoriski to aizliegt? Šo jautājumu komentē veselības centra Vivendi narkoloģe Dr. Ilze Maksima un Pusaudžu psihoterapijas centra vadītājs, pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs.

FOTO: Shutterstock.com

No juridiskā redzējuma it kā kvalitatīvāka alkohola piedāvāšana pusaudzim nav pareiza un nav rekomendējama, un tā ir krimināli sodāma uzvedība

No vienas puses ir neapstrīdama vecāku atbildība par bērnu, bet no otras – vecāka bailes, ka aizliegums raisīs vēl lielāku interesi par alkoholu un sekas no nelegāla alkohola vai aizliegtām ballītēm varētu būt smagākas nekā no it kā kontrolētām pusaudžu izklaidēm. Tāpat ir novērots, ka puišu vecāki alkohola kontekstā uztraucas par vienām lietām, kamēr meiteņu vecāki – par citām.

Dr. I. Maksima norāda, ka pētījumos ir pierādīts, ka alkoholam nav šūnu barjeras, un tas bojā jebkuru organisma šūnu. Īpaši negatīva ir alkohola ietekme uz pusaudža organismu un viņa centrālo nervu sistēmu, kas vēl tikai aug un nobriest.

 

Vai labāk iedot kvalitatīvu?

Apzinoties, ka jaunieši tiecas lietot alkoholu, reizēm vecāki mēģina meklēt kompromisu un sarūpēt jaunietim kvalitatīvāku alkoholu, ar kuru vecāks situāciju it kā vairāk kontrolē. Kāds 16 gadus veca jaunieša tētis stāsta: "Es uzskatu, ka labāk ir, ja dēlam nopērku un uz ballīti iedodu labas kvalitātes šņabi vai rumu, nekā viņš pērk lētus kokteiļus.”

Komentējot situāciju, Dr. I. Maksima, norāda: “Dzirdu, ka tēvs savā ziņā grib parūpēties par savu dēlu, bet sanāk pretējais. No juridiskā redzējuma it kā kvalitatīvāka alkohola piedāvāšana pusaudzim nav pareiza un nav rekomendējama, jo bērns ir vēl bērns. Tā ir krimināli sodāma uzvedība – Bērnu tiesību likums 49.pants. Tas ir aizliegts, jo no zinātniskā redzējuma pusaudža vecumā smadzenes vēl attīstās, un tās attīstās nevis tikai līdz 18 gadiem, bet gan līdz 21 varbūt, pat līdz 23 gadiem. 16 gados jaunietis ir nenobriedis, un alkohols, ja nonāk viņa organismā, ar savu toksisko ietekmi traucē visa organisma attīstīšanos.” Speciāliste uzsver, ka ir neskaitāmi pētījumi, kas pierāda, ka alkoholam, neatkarīgi no tā izcelsmes vai kvalitātes, ir negatīva ietekme uz jebkuru organismu.

 

Tiem pusaudžiem, kuriem mājās ir akceptēts lietot alkoholu vai kuriem vecāki pērk alkoholu, ir daudz lielāks risks vēlāk alkoholu lietot problemātiski un šie ir arī tie jaunieši, kuriem ir augstāks atkarību risks pieaugot. 

 

Arī pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs norāda, ka alkohola nodošana nepilngadīgam pusaudzim ir likumpārkāpums. Viņš iezīmē likumsakarību, kas izriet no sabiedrības veselības pētījumiem – tiem pusaudžiem, kuriem mājās ir akceptēts lietot alkoholu vai kuriem vecāki pērk alkoholu, ir daudz lielāks risks vēlāk alkoholu lietot problemātiski un šie ir arī tie jaunieši, kuriem ir augstāks atkarību risks pieaugot. 

“Vecākiem būtu vērts padomāt, kas ir tas vēstījums, ko viņi nodod saviem bērniem. Ar šādu rīcību tas ir vēstījums, ka alkoholu lietot var. Protams, ka liela daļa pusaudžu lietos alkoholu, tomēr labāk, ja viņi to dara, zinot, ka tas ir aizliegts un apzinoties, ka viņi pārkāpj robežas. Robežu pārkāpšana ir svarīga pusaudžu attīstības stadija,” norāda N. S. Konstantinovs. Viņš atzīmē – ja alkohola lietošana kļūst akceptējama lieta, tad vecākiem būs daudz grūtāk iebilst vai uzlikt rāmjus.

 

Mājas ballītes – vai drošākas?

Citkārt ir viedoklis, ka mājas ballītes, kurās jaunieši arī mēdz lietot alkoholu, ir drošākas. Kādas pusaudzes mamma stāsta: "Man šķiet, ka vislabāk ir, ja meitas draugi nāk pie mums uz mājām, un viņi alkoholu lieto šeit. Tāpat alkohols tiks lietots, un negribu, lai mana pusaudze vazājas apkārt sadzērusies."

Dr. I. Maksima uzsver, ka šādas situācijas ir ļoti riskantas un drošība ir tikai ilūzija. Speciāliste stāsta par gadījumiem, kad, alkohola reibumā vemjot, jaunietis aizrijas un pēc tam gūst ķermeņa paralīzi: “Jā, arī tādi gadījumi notiek. Vemšana ir normāls aizsardzības mehānisms, bet kā mēs varam paredzēt, kā katrs jaunietis reaģēs uz alkohola patēriņu? Ir jaunieši, kam ir iedzimta nelabvēlīga spēja pārstrādāt lielas alkohola devas, turpretim kādam citam nav šādas metabolās iedzimtības un viņš, mēģinot turēt līdzi citiem, kas izdzer daudz, var sasniegt ļoti lielas devas, kuras šim jaunajam cilvēkam ir ārkārtīgi toksiskas, un reakcija var būt neprognozējama. Jauniešu vielmaiņas procesi ir ļoti nestabili. Vai tiešām ir vajadzība kaut ko tādu pārbaudīt? ”

Reklāma
Reklāma

 

Ir gadījumi, kad, alkohola reibumā vemjot, jaunietis aizrijas un pēc tam gūst ķermeņa paralīzi.

 

Dr. I. Maksima piebilst, ka varbūtība, ka notiks kādas traumas vai negadījums mājās, ir salīdzinoši maza, bet viņa uzver, ka tas nekad nav paredzams. Kādam no jauniešiem var palikt slikti, kāds var gūt nejaušu traumu, kas prasa ātrās palīdzības iesaistīšanos. Ja jaunietis ir alkohola reibumā, kad viņš nonāk ātrās palīdzības redzes lokā, pēc tam ir darbs ar bāriņtiesu, policiju, un vecākiem iestājas atbildība likuma priekšā.

 

Nevis kategoriski aizliegt, bet izskaidrot

Dr. I. Maksima vēlas uzvērt, ka vecākiem izvēles nav tikai divas – vai nu atļaut vai kategoriski aizliegt: “Protams, atļaut ir vieglākais ceļš. Tomēr tam nevajadzētu būt kā sodam, aizliegumam vai kā nepaskaidrotai rīcībai. Tieši tas vecākam ir jādara – jāsarunājas ar saviem bērniem, jāsniedz atbalsts un jāizskaidro šīs lietu kārtība, kā arī jāmotivē jaunietis nodarboties ar citām, viņa vecumam un attīstībai atbilstošām lietam. Noteikti vieglāk ir atļaut, jo tad nav jārisina problēma vai jāveido komplicēts kontakts ar pusaudzi – tas ir daudz grūtāk. Tomēr vecāku galvenais pienākums ir skaidrot savam bērnam, kā dzīvot labāk, kā izdzīvot.”

Tomēr papildus skaidrojumiem, speciāliste uzskata, ka jaunietim ir jāsaņem šī ziņa no vecākiem, ka viņiem ir ļoti konkrēta robeža šajā jautājumā, un vecākiem šīs robežas konsekventi jānotur. Viņa uzsver, ka pieaugušajiem nevajadzētu par zemu novērtēt jaunieti, jo novērots, ka arī pusaudžiem ir svarīgs savu vecāku viedoklis, lai kā viņš ārēji pret to attiektos.

Tāpat viņa aicina vecākus izvērtēt pašiem savus alkohola lietošanas paradumus un apdomāt, cik daudz bērnu priekšā lietot grādīgos dzērienus. Iespējams, ka ir svētki, kurus var svinēt arī bez alkohola klātbūtnes.

 

Vai nav risks norauties no ķēdes 18 gados?!

Kā uzsver N. S. Konstantinovs, ideālā situācija ir tāda, ka, pusaudzim augot, ir pietiekami skaidras robežas, bet tās nav dzelžainas un viņam ar vecākiem joprojām ir emocionāli tuvas attiecības. Tad, kad pusaudzis robežas pārkāpj, ir vēlams, lai no vecāku puses neseko neadekvāti sodi vai sankcijas, bet lai situācija tiek izrunāta un vecāki palīdz šīs robežas ievērot. Ja robežas tiek šādā veidā saglabātas un uzturētas, tam nevajadzētu būt riskam pēc 18 gadu sasniegšanas. “Tas, ko mēs redzam, ka tiem pusaudžiem, kas nesāk pārmērīgi lietot līdz 18 gadu vecumam, viņiem atkarību risks nav tik augsts. Pats riskantākais vecums dažādu atkarību sākumam ir 14-18 gadi. Pētījumi pierāda, ka vismazākais atkarību problēmu risks ir tiem pusaudžiem, kuriem ir bijušas pietiekami skaidras robežas un kuriem vecāki ir palīdzējuši šīs robežas ievērot nekā tiem, kuriem ir bijusi pilnīgi brīva vaļa vai arī tiem, kuriem bijusi dzelžaina kontrole," stāsta speciālists. 

 

Pats riskantākais vecums dažādu atkarību sākumam ir 14-18 gadi.

 

Sekām ir jābūt

N. S. Konstantinovs norāda, ka mēri, kas seko noteikumu pārkāpšanai, ir atkarīgi no katras ģimenes, bet šeit ir svarīgi izrunāt ar pusaudzi, par ko viņš saņem sodu un vai sods ir adekvāts. “Jāatceras, ka pašam sodam nav tik liela nozīme – svarīgi ir tas, lai kaut kādas sankcijas būtu un lai pusaudzis saprastu, par ko tās ir. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai tā ir izrunāta lieta. Pusaudžiem labi strādā vienkāršas lietas – viņiem ir jābūt skaidri zināmam, līdz cikiem ir jābūt mājās, piemēram. Vecākiem ir labi būt gataviem un rēķināties ar to, ka pusaudzis pārkāps vai mēģinās pārkāpt robežas, un tas nav nekas tāds, par ko stipri pārdzīvot vai pārmest pusaudzim. Tas ir normāls process, kuru var izmantot, lai pieregulētu šīs robežas un palīdzētu pašam pusaudzim tās noturēt,” stāsta speciālists. Viņš arī iesaka vecākiem jau laikus pārdomāt, kas notiks, kādas sankcijas būs, kad bērns pārkāps šīs robežas, lai nav situācija, ka pusaudzis savus vecākus pārsteidz nesagatavotus. Iespējams, ka to var pārrunāt ar pašu bērnu jau laikus, jo reizēm gadās, ka pusaudži paši nāk klajā ar idejām. Praksē novērots, ka lietas, kas jauniešiem ir svarīgas – kabatas nauda, telefonu lietošanas ierobežojumi, traucēta iespēja satikties ar draugiem jeb tā saucamais “mājas arests”. Tomēr jebkurā gadījumā pusaudzim ir jābūt sajūtai, ka jebkurā gadījumā viņš var nākt mājās un vērsties pie palīdzības un padoma pie vecākiem. “Pusaudžos vajadzētu veicināt sajūtu, ka viņš drīkst kļūdīties, bet tam būs noteiktas sekas,” norāda speciālists.