7 paradumi, kas jāmaina, lai zemeslode uzelpotu

“Gluži otrādi – pieturoties pie šiem soļiem, pieaug naudas ietaupīšanas risks!” stāsta vides eksperte Elīna Kolāte. Bezmaksas žurnālā "Mammam un tētiem. Skolēns"  publicējam septiņus soļus, kā pasaudzēt planētu. 

Dzīvot videi draudzīgāk nav nemaz tik sarežģīti, un to var sākt jau šodien – mainot vairākus ikdienas paradumus! 

1. Ēd mazāk gaļas!
Gaļas ražošana patērē vairāk resursu – ūdeni, lauksaimniecības zemi, mēslojumu – nekā augu valsts produktu audzēšana. Tas tāpēc, ka, ja gribi ēst kukurūzu vai pupiņas, tās ir jāizaudzē un jāapēd. Turpretī, ja gribi gaļas burgeru, tad jāizaudzē maisiem barības, ar kuru jācienā gaļas lops mēnešiem ilgi. Protams, pastāv izņēmumi. Piemēram, liellopi, kas pārtiek vien no zāles (angliski saukti par “grass-fed”). Šie mājlopi “nopļauj” zāli un neļauj ganībām aizaugt ar krūmiem, attiecīgi pat piedalās dabas aizsardzībā – gādā par krāsainu un smaržīgu pļavu saglabāšanu. Tāpat izņēmums ir vecmāmiņas vistas un truši, arī ruksis, kas apēd ģimenes pārtikas pārpalikumus. 

Izvēlies zivis, kas nav apdraudētas. Mūspusē vissliktāk šobrīd klājas Baltijas jūras mencai un Eiropas zutim. 

Vai jākļūst par veģetārieti? Lai ēstu videi draudzīgāk, ne par ko nav jākļūst. Pirms pusdienu izvēles vienkārši iesaku pajautāt pašam sev: “Vai man TAGAD to gaļu gribas?” Ja gribas, ņem tik ciet un iecērt zobus karbonādē. Bet, ja atbilde nav pārliecinošs “jā”, tad izmēģini bezgaļas opcijas. Starp citu, labs blakusefekts veģetārai maltītei ir tāds, ka mazāk nāk miegs, tāpēc pēc pusdienām ir vieglāk turpināt mācības.
Tāpēc, skolēn, ēdnīcā regulāri prasi un rosini iekļaut ēdienkartē, piemēram, ēdienus ar pupiņām. Jo, lai skolās paplašinātos veģetāro ēdienu klāsts, ir jābūt pieprasījumam!

2. Izvēlies ilgtspējīgi zvejotas zivis!
Izvēlies zivis, kas nav apdraudētas. Mūspusē vissliktāk šobrīd klājas Baltijas jūras mencai un Eiropas zutim. Neēd tos! Kad izvēlies suši, ēdienkartē izlaid “Unagi maki” sadaļu. Ko tad var ēst? Pavisam droši ir izvēlēties zivis ar MSC (ilgtspējīga zveja) vai ASC (ilgtspējīga zivju audzēšana audzētavās) sertifikātu. Tiesa, tās parasti ir dārgākas par “parastajām” zivīm. Taču šobrīd bez bažām varam iepirkumu somā likt mūsu pašu Baltijas siļķi, reņģi un brētliņu – tās ir gan lētas, gan garšīgas, gan arī to krājumi ir visnotaļ veselīgos apjomos.

3. Apēd! 
Lai kas tev arī garšotu, apēd visu, nemet ēdienu ārā! Trešā daļa no visa pasaulē saražotā ēdiena nekad netiek apēsta. Tas nozīmē, ka resursi, kas tiek tērēti ražošanai, iepakošanai un transportam, aiziet nebūtībā, un pasaule tiek piesārņota bezjēdzīgi. Šī varētu pretendēt uz muļķīgākās cilvēces problēmas balvu!
Ja skolas ēdnīcā mūždien neapēd visu porciju, prasi, lai liek tikai pusi. Prasi katru reizi. Ja mājās pēc ēst gatavošanas paliek pāri kāds produkts, kurš tuvākajās dienās varētu sabojāties, rītdienas maltītē iekļauj šo vientuļo sastāvdaļu. Vai arī sasaldē. Rīgā, Kaņepes Kultūras centrā, sākta jauka iniciatīva – pagalmā novietots ledusskapis, kurā nolikt savus pusbaklažānus, neapēstos kāpostus, par daudz nopirktos banānus. Un tur var ne tikai dot, bet arī ņemt. Tie, kam tieši pusbaklažānu, neapēstu kāpostu un par daudz nopirkto banānu kārojas, var droši ņemt ciet. Forša ideja, ko nozagt un attīstīt, piemēram, kaimiņu starpā. Dalieties ar to, kas paliek pāri! 

Lai kas tev arī garšotu, apēd visu, nemet ēdienu ārā! Trešā daļa no visa pasaulē saražotā ēdiena nekad netiek apēsta. Tas nozīmē, ka resursi, kas tiek tērēti ražošanai, iepakošanai un transportam, aiziet nebūtībā, un pasaule tiek piesārņota bezjēdzīgi.

4. Dzer krāna ūdeni!
Latvijā ir labs krāna ūdens. Tāpat kā citur Eiropas Savienībā, to var droši dzert. Tā ir laba ziņa ne tikai bankas kontam, bet arī videi. Pietiek ar vienu pudeli, ko nemitīgi uzpildīt, nevis ar simtiem plastmasas pudeļu gadā, kas veidotu pamatīgu atkritumu kalnu, ja nopirkto ūdeņu vai limonāžu taru mēs liktu nevis miskastē – prom no acīm –, bet gan krātu savā istabā. 

5. Velc lietotu un atdod to, kas vairs nepatīk
Ne tikai pārtikas, bet arī apģērba ražošana patērē daudz resursu un piesārņo vidi. Laikā no 2000. gadam līdz šim brīdim vidējais planētas iedzīvotājs savu skapja saturu pieaudzējis par 60%! Drēbju ir vairāk, bet sajūta, ka nav, ko vilkt mugurā, nepāriet. Apģērba zemās cenas (tās kāpj lēnāk nekā ienākumi) un iespēja iegādāties kaut ko jaunu, pat neizejot no mājas, veicinājusi drēbju atkritumu kalna augšanu. Tikai 13% apģērba tiek pārstrādāts, un tikai 1% kļūst par jaunām biksēm, krekliem un kleitām. Tāpēc nebīsties no “humpalām”. Iepirkšanās lietoto apģērbu veikalos ir veids, kā ne tikai pateikt, ka tev rūp vide, bet arī rīkoties. Vēl viens veids, kā vilkt mugurā to, kas citiem vairs nav vajadzīgs – rīko drēbju maiņas. Daudziem gadās nopirkt kaut ko, kas jau drīz liek vaicāt: “Kāpēc man to vajadzēja?” Sapako šīs mantas, uzaicini ciemos draugus ar viņiem vairs nevajadzīgo apģērbu un samainieties! Un to, kas paliek pāri, ziedojiet labdarībai.

6. Kļūst siltāks – staigā vairāk!
Pavasaris ir labs iemels sākt staigāt vairāk un biežāk. Varbūt vismaz daļa no tavām ikdienas gaitām ir veicama kājām. Tas būs ne tikai videi draudzīgāk – tā būs arī iespēja izkustēties pēc nogurdinošas dienas skolas solā, kas neizbēgami noslēgsies, sēžot vai nu pie mājasdarbiem, vai pie jaunākajiem “Netflix” seriāliem.

7. Runā un domā par politiku!
Lai kā negribētos atgaiņāties no politikas, tomēr jāatzīst, ka tieši mistiskie “tur, augšā” pieņem lēmumus, kas liek mums dzīvot videi draudzīgāk vai nedraudzīgāk. Politika nav nekāds mistisks bubulis. Tas ir plāns, kā dzīvot. Un politiķi ir vienkārši cilvēki, kam vēlētāji dod darbu. Vērtē, kuri cilvēki runā par vidi un kuri izrāda arī darīšanas pazīmes. Dari zināmu, ka svaigs gaiss, pieejami ūdeņi un droša vide tev ir svarīga. Runājiet par politiku arī ģimenē! 

Autore: Elīna Kolāte, vides eksperte

Izmantotie materiāli:
1. Style that’s sustainable: A new fast-fashion formula. 
2. Report. A positive vision for a system that works, summoning the creative power of the fashion industry to build it. 
3. Food Loss and Food Waste. 
4. Environmental impacts of food production. 

Latvijas vecāku organizācija "Mammamuntetiem.lv" ir izstrādājusi un īsteno programmu “Žurnāls seko bērnam”. Programmas ietvaros izdod žurnālu skolēnu vecākiem. Izdevuma mērķis uzlabot vecāku zināšanas par skolas vecuma bērnu vecumposmu īpatnībām, veselību, piemērotu uzturu un sporta aktivitātēm, emocionālo audzināšanu un savstarpējo attiecību veidošanu, t.sk., ar pusaudzi. Žurnāls bez maksas pieejams ārstu praksēs un izglītības iestādēs.

lejuplādēt PDF formātā

atvērt lasīšanai online

Latvijas vecāku organizācija "Mammamuntetiem.lv" ir izstrādājusi un īsteno programmu “Žurnāls seko bērnam”. Programmas ietvaros izdod žurnālu skolēnu vecākiem. Izdevuma mērķis uzlabot vecāku zināšanas par skolas vecuma bērnu vecumposmu īpatnībām, veselību, piemērotu uzturu un sporta aktivitātēm, emocionālo audzināšanu un savstarpējo attiecību veidošanu, t.sk., ar pusaudzi. Žurnāls bez maksas pieejams ārstu praksēs un izglītības iestādēs.

lejuplādēt PDF formātā

atvērt lasīšanai online