Jauno tehnoloģiju izmantošana bērnu izglītošanā. Pieredzē dalās Kristaps Auzāns

"Vecākiem nevajadzētu aizliegt spēles, bet būtiski ir kontrolēt to saturu, domājams, ka katrs saprot atšķirību, ko bērnam var iedot cilvēku nogalināšana asiņainā videospēlē, vai futbola kluba vadīšana simulācijas spēlē," Bērnu universitātes "Swedbank naudas studijas bērniem" nodarbību vadītājs Kristaps Auzāns dalās ar savu piredzi un viedokli par jauno tehnoloģiju izmantošanu bērnu izglītošanas procesā. 

FOTO: Shutterstock.com

Viena no lietām, kas modernajam pasaules pilsonim šķiet neciešama, ir bezdarbīga gaidīšana. Arvien biežāk, gaidot rindās, braucot autobusa pārbraucienos, jaunie cilvēki neveras tālumos, bet savu uzmanību velta telefona vai planšetes ekrānam. Gaidīšanas laika efektīva izmantošana un nesēdēšana dīkā nav nekas slikts, piemēram, Jūlijs Cēzars ceļā pavadīto laiku tērēja lasot par izciliem laikabiedriem un viņu dzīves gaitu, un Cēzaram izdevās pakļaut visu Romas Republiku.

 

Taču jāatzīst, ka mūsdienās liela daļa jauniešu ekrānu izmanto sociālajiem tīkliem, video un spēlēm. Šoreiz pievērsīsimies spēlēm. Droši vien jāsaprot, ka rutīnas pilnajā modernajā pasaulē jaunās paaudzes pārstāvji izmantos spēles, lai kavētu laiku. Tas ir neizbēgami, tāpēc jautājums ir par to, kādas spēles viņi izmanto? Jāatzīst gan, ka populārākās spēles kā „Candy Crash” vai „Fruit Ninja” ir ārkārtīgi trulas no stratēģiskā viedokļa. Labākajā gadījumā tās trenē reakciju un koncentrēšanos.

 

Taču ar spēlēm var labi pavadīt laiku, kā arī uztrenēt dažādas lietderīgas prasmes. Piemēram, mani skolēni vairs nav pārsteigti, ka uz skolas brīvdienām viņiem nereti ir mājasdarbs iziet kādu datorspēli, kas ir saistīta ar matemātiku. Vienkāršākais variants, kā atrast vērtīgas loģikas spēles, ir „Google Play” meklētājā ievadīt vārdu „logic puzzles”. Tāpat mazākiem bērniem noteikti ir zināma spēle „Minecraft”, par ko vecāki nereti satraucas, ka bērni pārāk ar to aizraujas. Arī šai spēlei ir izcils potenciāls, kā trenēt jauniešu mērķtiecību, radošumu un spēju sasniegt lietas. Tiesa, spēle „Minecraft” augstāku vērtību iegūst, ja vecāki seko līdzi bērnam un uzdod viņam konkrētus uzdevumus, piemēram, izveidot vistu fermu. Ar spēles palīdzību var izcili trenēt bērnos sajūtu par to, kā ar paša izdomu tikt līdz nospraustajam mērķim.

Lai gan šobrīd Latvijā vēl ir daudz stereotipu pret visāda veida spēlēm, tas ir lielisks veids, kā aizraujoši pilnveidot sevi, mācīties, kā arī pavadīt laiku ar ģimeni vai draugiem. 

Vecākiem nevajadzētu aizliegt spēles, bet būtiski ir kontrolēt to saturu, domājams, ka katrs saprot atšķirību, ko bērnam var iedot cilvēku nogalināšana asiņainā videospēlē, vai futbola kluba vadīšana simulācijas spēlē. Taču nav tā, ka datora ekrāns būtu vienīgā iespēja, kā bērniem ar spēļu palīdzību mācīt stratēģiju. Mūsdienās ārkārtīgi strauji pieaug moderno galda spēļu popularitāte. Šeit ir būtiski nesajaukt šīs spēles ar Monopolu vai Cirku. Nosauktās spēles balstās uz veiksmi, tur nav nekāda sakara ar stratēģiju. Arī Šahs, lai gan izcila stratēģiska spēle, ir novecojis, jo balstās uz nemainīgiem noteikumiem, no kuriem labumu gūst pieredzējušākie, savukārt modernajās spēlēs ir jāprot adaptēties, analizēt apstākļus un pieņemt labāko lēmumu visdažādākajās situācijās.

 

Kā izcils piemērs ir populārā spēle „Katanas ieceļotāji”, kas spēlētāju piespiež izvēlēties stratēģiju, bet reizē spēt arī adaptēties, komunicēt un tirgoties. Šī ir pietiekoši vienkārša, bet ļoti daudzpusīga spēle, kas trenē stratēģijas, taktikas, komunikācijas un situācijas analīzes prasmes. Kā ekonomikas skolotājs, vienmēr iesaku un arī ar skolēniem esmu spēlējis spēli „Power Grid”, kas ir par elektroenerģijas tirgus izveidi un perfekti attēlo pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbības. Tāpat, ir ļoti daudzas spēles, kas balstītas uz vēsturi, piemēram, spēle par Otro Pūniešu karu, kad Hannibals šķērso Alpus. Spēlē iekļauti visi tā laika ģenerāļi un tā ļoti tuvu modelē kara norisi.

Mūsdienās ārkārtīgi strauji pieaug moderno galda spēļu popularitāte. Šeit ir būtiski nesajaukt šīs spēles ar Monopolu vai Cirku. Nosauktās spēles balstās uz veiksmi, tur nav nekāda sakara ar stratēģiju. 

Ja vecākiem ir satraukums, ka ar spēli viņi iemāca nevajadzīgu vēlmi konkurēt ģimenes lokā, varu ieteikt apskatīt dažādas spēles, kas ir balstītas uz sadarbību, piemēram, „Pandemic” ir ārkārtīgi populāra spēle, kuras gaitā spēlētāji izmanto savu loģiku, taktiku un spriestspējas, lai kopīgiem spēkiem izglābtu planētu no dažādu slimību epidēmijām. Tāpat, labs sākums ir spēle „Hanabi”, kas trenē atmiņu un dedukciju, vai vienkārša, bet ļoti skaista spēle „Dixit”, kas tiešā veidā trenē radošo domāšanu un asociāciju veidošanu. Vairāk par šīm un citām spēlēm var meklēt internetā.

 

Lai gan šobrīd Latvijā vēl ir daudz stereotipu pret visāda veida spēlēm, tas ir lielisks veids, kā aizraujoši pilnveidot sevi, mācīties, kā arī pavadīt laiku ar ģimeni vai draugiem. Spēles var vienot visdažādākos cilvēkus, gan manu draugu grupu, kur lielākajai daļai visiem jau ir maģistra grādi, gan 9. klases kolektīvu, kas trijos naktī sagūlies uz grīdas, lai interesantāk pavadītu klasesvakaru.

Reklāma
Reklāma

 

Mammamuntetiem.lv radītā Bērnu universitāte sadarbībā ar A/S "Swedbank" piedāvā izzinošas nodarbības bērniem vecumā no 7-10 gadiem - "Swedbank naudas studijas bērniem". Pieteikuma anketu meklē ŠEIT.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Autors: Kristaps Auzāns, Bērnu universitātes nodarbību vadītājs, izglītības programmas "Iespējamā misija" skolotājs.