Bērns samācījies nesmuki lamāties. Kā reaģēt vecākiem?

Kāpēc bērni sāk lamāties?

Pirmsskolas vecuma bērni ir kā mazi pētnieki. Viņi ne tikai mācās jaunus vārdus, bet arī vēro, kā pieaugušie uz tiem reaģē. Ja kāds vārds izraisa smieklus, pārsteigumu vai satraukumu, tas kļūst vēl interesantāks.

Bērns bieži vien pat nezina šī vārda nozīmi – viņš vienkārši atkārto dzirdēto.

Vai vainīgs ir bērnudārzs?

Lai arī vecākiem gribas domāt, ka "mūsu mājās tādus vārdus neviens nelieto", bērni ik dienu sastopas ar ļoti dažādām vidēm. Pietiek ar vienu bērnu grupiņā, kurš mājās dzird rupjības, un jaunais vārdu krājums ātri vien izplatās pa visu grupu.

Turklāt lamuvārdus bērni dzird arī rotaļu laukumos, sabiedriskajā transportā, televīzijā, internetā un pat nejaušās pieaugušo sarunās.

Kā reaģēt?

• Nesāciet kliegt

Ja bērns pasaka rupju vārdu un pieaugušais uzreiz sadusmojas, bērns ļoti ātri saprot – šis ir īpašs vārds, ar kuru iespējams pievērst uzmanību. Dažkārt tieši tāpēc tas tiek atkārtots vēl un vēl.

• Mierīgi paskaidrojiet

Var vienkārši pateikt:"Šis ir vārds, kas citiem cilvēkiem var būt aizvainojošs. Mūsu ģimenē mēs cenšamies tādus vārdus nelietot."Nav nepieciešamas garas lekcijas.

• Noskaidrojiet, vai bērns saprot teiktā nozīmi

Dažreiz pietiek pajautāt:

"Vai tu zini, ko šis vārds nozīmē?"

Ļoti iespējams, bērns paraustīs plecus un atbildēs: "Nē."

Tas palīdz saprast, vai bērns vienkārši eksperimentē ar valodu vai apzināti vēlas kādu aizvainot.

• Neizsmejiet

Pat ja dzirdētais šķiet komisks, skaļi smiekli var kļūt par vislabāko motivāciju lamuvārdu atkārtot vēl desmit reizes.

• Rādiet piemēru

Bērni daudz vairāk mācās no pieaugušo uzvedības nekā no aizrādījumiem. Ja mājās ikdienā valda cieņpilna valoda, ar laiku arī bērns to pārņems.

Kad būtu jāsatraucas?

Ja lamāšanās kļūst regulāra, ļoti agresīva vai tiek izmantota, lai apzināti pazemotu citus bērnus vai pieaugušos, būtu vērts aprunāties ar bērnudārza pedagogiem. Iespējams, bērns piedzīvo stresu, cenšas iederēties kolektīvā vai atdarina kādu autoritāti.

Svarīgi arī pievērst uzmanību tam, vai rupjā valoda neparādās kopā ar citām uzvedības izmaiņām – dusmu lēkmēm, trauksmi vai noslēgšanos sevī.