Ar “Roblox” pārņemti jau dārziņā. Satraucošas vecāku pieredzes un speciālista ieteikumi

“Roblox” – it kā vienkārša videospēļu platforma, tomēr tā bērnus var ievilkt gluži kā melnajā caurumā. Bieži pieņemts domāt, ka ar videospēļu atkarību saskaras tikai pusaudži, taču realitātē arvien biežāk šīs spēles pārņem arī četrus un piecus gadus vecus bērnus. Kāpēc tā notiek un ko par to saka speciālisti, kuri pārzina spēļu platformu darbības principus?
Kā bērnus pasargāt no datorspēļu atkarības?

FOTO: Shutterstock.com

Kā bērnus pasargāt no datorspēļu atkarības?

Portāls mammamuntetiem.lv uzrunāja vairākus vecākus, kuru bērni ir pirmsskolas vecumā, lai noskaidrotu viņu pieredzi ar “Roblox”.

 

Vecāku pieredzes

Sešgadīgās Sofijas mamma:
“Jāsaka, ka šajā ziņā esmu pieļāvusi diezgan daudz kļūdu. Pēc dārziņa uz kādu stundiņu vai garākos pārbraucienos devu meitai savu telefonu – lai jau paskatās video un multenītes. Līdz brīdim, kad izrādījās, ka “Roblox” viņa tur ir atradusi un iestatījusi pati. Draudzene esot izstāstījusi, ka tā ir ļoti forša spēle – var lellītēm mainīt kleitiņas. Sākumā tas šķita nevainīgi, bet drīz sākās problēmas. Katru reizi telefonu man atdeva ar bļaušanu un histēriju. Tagad “Roblox” mums mājās ir stingri aizliegts.Lai gan zinu, ka ir bijusi ciemos pie māsīcas un tur atkal spēlējusi un tā pavisam es no šīs sērgas viņu pasargāt laikam nevarēšu.’

 

Piecgadīgās Lauras mamma:
“Ļauju meitai ik pa laikam spēlēt spēles planšetē, jo – būsim godīgi – daudzi bērni dārziņā tās spēlē. Pat ir bijis tā, ka draudzene piedraud – nedraudzēsies, ja nebūsi “Roblox”. Mēģinājām ar citiem vecākiem vienoties, ka visiem bērniem šīs spēles noņem, bet tas nestrādāja. Tāpēc ļauju, bet ļoti ierobežoti un cenšos saprast, kā uzlikt visus iespējamos drošības iestatījumus.”

 

Sešgadīgā Valtera mamma:
“Sākumā dēlam bija noteikts ekrāna laiks, un viss bija kārtībā. Bet ar laiku spēles kļuva agresīvākas. Par to daudz runājam. Viņš zina – ja redzēšu nepiemērotu saturu, ekrāna laiks tiks noņemts. Ir arī prasījis nopirkt “Roblox” naudu, jo citiem bērniem tā esot, bet šeit mūsu atbilde ir stingrs ‘nē’.”

 

Ar savu viedokli dalās jomas eksperte Linda Strazdiņa, kiberdrošības pētniece ar pieredzi video spēļu izstrādē: ‘’Roblox ir grūti kontrolējama vide, un paļauties tikai uz platformas drošības mehānismiem nebūtu pietiekami. 

Šādā vidē, pat izmantojot dažādus drošības un kontroles iestatījumus un pielāgojot tos bērna vecumam, vecāku iesaistei būtu jābūt obligātai, nevis izvēles jautājumam. Tik mazi bērni (jo īpaši bērnudārza vecumā, kā dalījušies iepriekš minētie vecāki) vēl nespēj patstāvīgi izvērtēt, kas ir vai nav droši.

Oficiāli Roblox lietotnei mūsu reģionā ir norādīts, ka tā paredzēta no 13 gadu vecuma, taču praksē pašā platformā kontu var izveidot arī jaunāki bērni. Tajā ir izdalīta atsevišķa kategorija lietotājiem līdz 13 gadu vecumam ar stingrākiem ierobežojumiem.

Roblox pati par sevi nav viena spēle, bet gan vide, kurā apvienotas citu lietotāju radītas spēles. Tieši tas to padara tik pievilcīgu un daudzpusīgu bērnu acīs. Nav viena oficiāla “melnā saraksta” ar Roblox spēlēm, kuras nekādā gadījumā nevajadzētu ļaut bērnam spēlēt. Jāņem vērā arī tas, ka šeit minēto bērnu vecums ir pavisam mazs. Tas, kas nederēs viņiem, var būt piemērots, piemēram, 13 gadus veciem jauniešiem. Katram vecumam arī būtu atšķirīgs ieteicamais ekrānā kopumā pavadītais laiks.

 

Reklāma
Reklāma

Ja zaudēts viss, kas spēlē iegūts, bērnam rodas trauksme un skumjas

Ne vienmēr bīstamība slēpjas tikai pašā spēlē. Daudzas spēles regulāri tiek dzēstas un augšupielādētas no jauna ar līdzīgiem nosaukumiem (piemēram, tā sauktie “condo” tipa projekti. (Ar condo parasti apzīmē lietotāju veidotas spēles ar slēptu, bieži seksualizētu saturu, kas pārkāpj platformas noteikumus), tādēļ konkrētu nosaukumu minēšana bieži ir neefektīva. Savukārt bieži dzēstās spēlēs var tikt zaudēts arī inventārs un viss, kas tajās ieguldīts, kas bērnā var radīt trauksmi, skumjas un nepatīkamu pieredzi. Šāda tipa platformās no tā nav pasargāts neviens.

 

Maksimāli jāizvairās no spēlēm, kas simulē pieaugušo dzīvi

Ieteiktu pievērst uzmanību tādiem spēļu veidiem kā sadzīves simulācijas, deju klubi, izdzīvošanas spēles un cīņu simulācijas, īpaši tām, kas imitē pieaugušo dzīvi. Globāli negatīvu pieredzi guvušas spēles regulāri tiek slēgtas, taču to vietā bieži parādās jaunas ar līdzīgiem vai pat identiskiem nosaukumiem, pat vairākas vienlaicīgi. Nereti draudus nerada pati spēle, bet gan konkrētā servera auditorija, citu spēlētāju uzvedība un imitētās pieaugušo darbības (seksuāls raksturs, agresīva uzvedība, manipulācijas čatos), kuras mazākiem bērniem nebūtu vēlams piedzīvot.

Pievērstu uzmanību arī biedējošam vizuālajam saturam un šausmu spēlēm, pat ja tās ir klasificētas kā “Mild”. Tā kā spēles veido paši lietotāji, to kvalitāte un atbilstība vecumam (par spīti publicēšanas vecuma noteikumiem) ir ļoti nevienmērīga. Tādēļ īpaši svarīgi ir izmantot vecāku kontroles iestatījumus (parental controls (nejaukt ar tālruņu kontroles rīkiem, kā Google Family Link vai Apple Screen Time)), kas veido pamatu drošākai videi.

Ar vecāku kontroles sistēmu iespējams sekot līdzi bērna aktivitātēm, ierobežot čatu un kontaktus, bloķēt nevēlamas spēles, kā arī regulāri pārskatīt kontā notiekošo. Ir iespējams arī ierobežot Roblox spēlēšanas ilgumu no savas ierīces. Būtiski ir norādīt bērna patieso vecumu, lai jaunākiem lietotājiem automātiski tiktu piemēroti stingrākie ierobežojumi, piemēram, balss čata liegums. Pārskatot bērna darbības kaut reizi nedēļā, jums jau radīsies labs priekšstats par viņa digitālajā pasaulē notiekošo.

 

Sagroza bērna uztveri par reālu naudas vērtību

Vecāku vēstulēs ir pieminēta arī spēles iekšējā valūta Robux, kurai vajadzētu pievērst īpašu uzmanību. To ir grūti tieši sasaistīt ar reālu naudu, kas bērnam var radīt sagrozītu priekšstatu par naudas vērtību. Dažās spēlēs bez tās nav iespējams sasniegt labus rezultātus (“pay to win”), un bez vecāku uzraudzības tas var veicināt neveselīgu attieksmi pret tēriņiem. Šādus spēļu modeļus ir svarīgi izrunāt ar bērnu.

Ja vecāki ļauj izmantot čatu vai bērns ir sasniedzis vecumu, kad tas ir pieejams, noteikti jāizskaidro, kādu informāciju nedrīkst izpaust. Pilns vārds, skola, adrese, fotogrāfijas un balss ieraksti ir sensitīva informācija, ko var izmantot ļaunprātīgi.

Kopumā vēlos uzsvērt, ka vissvarīgākais ir bērna spēja ar vecākiem atklāti runāt un pastāstīt par nepatīkamām situācijām. Ja bērns baidās, ka par redzēto tiks sodīts (kā komentārā minēja viena mamma, draudot ar “ekrāna atņemšanu”), viņš var sākt to slēpt. Tādēļ pieeja, kur nepiemērota satura gadījumā automātiski tiek samazināts ekrānlaiks, var būt riskanta. Tā pat pievērstu uzmanību, ja mazs bērns vēlas spēlēt spēles viens, aiz aizvērtām durvīm. Vecākiem ir svarīgi saglabāt uzticības attiecības, nevis kļūt par biedējošu kontrolētāju. 

Neesmu sajūsmā par šo platformu, taču apzinos tās popularitāti bērnu un jauniešu vidū. Tā nepazudīs vienā dienā. Tāpat neesmu pret ekrānu lietošanu, esmu par jēgpilnu un attīstību veicinošu digitālo saturu. Ideālā gadījumā būtu jācenšas samazināt to laiku, kas bērna attīstībai nenes pienesumu un to izskaut, bet laikā, kad ir apkārtējo bērnu spiediens un vecāku atšķirīgās pieejas ko atļaut un ko neatļaut lietot ekrānā, veicināt kvalitatīvas alternatīvas ir sarežģīti.''

Saistītie raksti