Ja mamma smaida, pat brokoļi ir ēdami! Pētnieki atklājuši, kā bērniem iedot veselīgu ēdienu

Vecāki, kas rūpējas, lai bērns ēstu pareizi, sastopas ar problēmu - jo veselīgāks ēdiens, jo mazāk bērns tādu grib ēst. Šokolādi un makaronus! Jā, vienmēr! Dārzeņus un tvaicētas zivis - nē, paldies!
Bērnu nevēlēšanās ēst nepazīstamu pārtiku no zinātniskā viedokļa ir saprotama. Tā ir veidojusies evolucionāri, lai mazulis nesaindētos, apēdot kaut ko neēdamu.

FOTO: Shutterstock.com

Bērnu nevēlēšanās ēst nepazīstamu pārtiku no zinātniskā viedokļa ir saprotama. Tā ir veidojusies evolucionāri, lai mazulis nesaindētos, apēdot kaut ko neēdamu.

Ja pazīsti frāzi: "Fū! Brokoļi!", tas nozīmē, ka esat vecāks. Britu zinātnieki no  Apvienotās Karalistes Astonas universitātes nolēma papētīt sīkāk, vai veids, kādā pasniedz dārzeņus un veselīgos ēdienus, ietekmē bērna gatavību to apēst? Pētījuma dati publicēti žurnālā “Appetite”. Zinātnieki pētīja to, kā pieaugušo, kas pasniedz ēdienu, garastāvoklis ietekmē bērna vēlmi to apēst. 

 

Lai pārbaudītu savu teoriju, viņi izvēlējās 111 bērnus vecumā no četriem līdz sešiem gadiem, kuriem eksperimenta laikā pasniedza pašu negaršīgāko dārzeni - nevārītu brokoli. Tas ir rūgts un brokolis nudien nav bērnu mīļākais ēdiens. 

 

Reklāma
Reklāma

Bērnus iedalīja divās grupās: vieniem tika rādīti video, kuros nepazīstamas modeles ēda brokoļus ar smaidu vai neitrālu sejas izteiksmi, bet citiem tika rādīti video, kas nebija saistīti ar pārtiku. Bērni, kuri aplūkoja smaidīgos modeļus, labprātāk nogaršoja neapstrādātus brokoļus un apēda to divreiz vairāk nekā kontroles grupas bērni.


"Iespējams, ka baudas izpausme pieaugušā sejā, ēdot kādu produktu, bērniem sniedz priekšstatu, ka tas ir drošs un garšīgs ēdiens," komentē pētījuma autore Ketija Edvardsa. 

Tagad zinātnieki, iedvesmojoties no smaidošu pieaugušo piemēra, noskaidros, cik noturīga ir šī ietekme un vai bērni ar prieku turpinās ēst dārzeņus. Ja efekts izrādīsies noturīgs, tad šī metode būs recepte vecākiem, kā barot bērnus veselīgi, neizmantojot pierunāšanu, kukuļošanu un mānīšanos. 
 

Bērnu nevēlēšanās ēst nepazīstamu pārtiku no zinātniskā viedokļa ir saprotama. Tā ir veidojusies evolucionāri, lai mazulis nesaindētos, apēdot kaut ko neēdamu. Taču agri vai vēlu diētā ir jāievieš kaut kas jauns. Tāpēc, kamēr pētnieki pēta, tikmēr neviens neliedz šīs viltības izmēģināt virtuvē jau šodien!