Pieaugušie lasa globāli, bet bērnu māca zilbot. Kāpēc tā?

Runājot par lasītprasmi, pamatā prātā nāk burtu vilkšana kopā jeb zilbošana. Tas ir tikai viens no veidiem, kā cilvēki mācās lasīt. Vēlākā dzīvē pieaugušie tomēr lasa visu vārdu uzriez – ierauga vārdu un saprot, kas tur ir uzrakstīts – “veikals”, “zaķis” vai “maize”. Kāpēc tā?

FOTO: Shutterstock.com

Latvijā lasītprasmes apmācībā pamatā ir zilbošnas tradīcija

Kā norāda Solvita Lazdiņa, Valsts izglītības satura centra īstenotā projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” (“Skola2030”) vecākā eksperte, Rīgas Pilsētas sākumskolas direktore, Latvijā lasītprasmes apmācībā pamatā ir zilbošnas tradīcija. Vispirms bērniem māca saprast vārdu sastāvu un skaidro, ka vārds sastāv no skaņām, skaņas apzīmē ar burtiem, un tas viss pa zilbēm jāsalasa kopā. Pēc šīs shēmas notiek arī lasītprasmes apgūšana Latvijas pirmsskolas izglītībā.

 

 

Lasīt vārdu kā bildīti

 

Tomēr savā praksē viņa novērojusi, ka ir gana daudz bērnu, kas vispirms sāk lasīt atsevišķus vārdus globāli – viņi izlasa vārdu nevis pa skaņām, burtiem vai zilbēm, bet lasa vārdu kā bildīti. “Bieži sākumā bērni atpazīst burtu savienojumus vārdā un lasa visu vārdu uzreiz, to ieraugot. Un arī pieaugušie pamatā lasa globāli, tikai garus un sarežģītus, ikdienā nelietotus vārdus, pieaugušie mēģina sadalīt daļās un lasīt pa zilbēm. Visu dzīvi mēs pamatā vārdu ieraugām un lasām globāli, nevis pa zilbēm,” stāsta eksperte.

 

 

Vēlāk dzīvē vairāk lasa globāli

 

Reklāma
Reklāma

Bērni ļoti bieži dažādus uzrakstus pilsētvidē iemācās lasīt globāli – veikalu nosaukumus, transporta pieturu nosaukumus un tamlīdzīgi. Somijā tā ir zināma prakse, un bērni skolā mācās tieši globālo lasīšanu, bet Latvijas izglītības sistēmā tā ir kā izņēmums un nav ieviesusies kā tradīcija, lai arī ir bērni, kuri tieši tā sāk lasīt. “Pēc tam visi pieaugušie pamatā lasa globāli. Mēs jau atpazīstam vārdus pēc to izskata, un tikai reti lietojamus, sarežģītus vārdus dalām un velkam kopā pa zilbēm,” stāsta S. Lazdiņa.

 

 

Zilbot arī jāmāk

 

Ja reiz lasīšana pamatā dzīves laikā notiek globāli, varētu šķist, ka zilbošana ir nodarbe, bez kuras varētu iztikt. Tomēr S. Lazdiņa oponē un skaidro, ka zilbošana ir jāapgūst arī, ja bērns jau diezgan tekoši lasa globāli: “Bez zilbošanas iztikt nevar. Rakstīšanā zilbošana būs svarīga – bērns, kas lasa globāli, bet neizprot vārda sastāvu, globāli nevarēs sasaukt vārdu un to pareizi pierakstīt. Rakstīšanā būs ļoti svarīgi izprast, no kādām skaņām un zilbēm sastāv vārds.”

 

Viņa arī norāda, ka bērniem, kas pamatā lasa globāli, grūtības varētu radīt tieši garu un sarežģītu vārdu izlasīšana. Tad viņam ir jāmācās zilbošanas stratēģija, jo visus vārdus iemācīties lasīt globāli nebūs iespējams.

Saistītie raksti