Neveicināsim bērna kļūšanu par kreili!

Logopēdi labo roku dēvē par runas un lasīšanas roku. Lasīšanas tāpēc, ka labročiem vieglāk apgūt lasīšanas virzienu – no kreisās uz labo. Kreiļi bieži vien lasa, raksta un zīmē ačgārni – “am” vietā lasa “ma”, 85 vietā – 58. 

Līdz gada vecumam abām rokām jābūt vienādi aktīvām, tāpēc jau pirmajā mazuļa dzīves mēnesī jāsāk viņa abas rociņas “mīlēt” vienādi. Pavērojiet, vai vienu roku bērns neceļ augstāk un aktīvāk par otru! Dažiem bērniem kāda no rokām var būt asimetriska jau pēc dzemdībām. Būtu labi to jau laikus pamanīt un pasīvāko vingrināt. 
 

Kā mēs paši veicinām, lai bērniņš darbotos ar kreiso roku
Reizēm, laikam ejot, iniciatīvu aizvien izteiktāk uzņemas kreisā roka. Tas var notikt, ja bērns lielākoties guļ uz labā sāna un pierod pasauli izzināt ar kreiso roku. Tomēr pārsvarā kreiso roku aktivizē mammas ieradums mazuli nēsāt uz savas kreisās rokas vai gurna. Šādi nēsājot, labā viņai ir brīva dažādu darbiņu veikšanai, taču bērna labā roka ir piespiesta pie mātes ķermeņa. Tādējādi kreisā ir brīva, ar to bieži sasveicinās un spēlējas mājinieki, arī pats bērns pēc interesējošām lietām, protams, sniedzas ar kreiso roku. Acis pierod skatīties un ausis klausīties tieši kreisās rokas kustību virzienā. Tā bērns zīdaiņa vecumā tiek veidots par kreili. Nepieļausim to un nēsāsim mazuli tā, lai tikpat ilgu laiku, cik kreisā, brīva būtu arī viņa labā roka. 
Īstie kreiļi, kuriem dominējošā jeb aktīvā smadzeņu puslode mainīta lomām, nav retums, bet var būt arī abroči – vienu darbu dara ar vienu roku, citus – ar otru: burtnīcā un horizontālā plaknē raksta un zīmē ar labo roku, bet uz tāfeles, vertikālā virsmā – tikai ar kreiso roku, arī citus darbus pildot, maina roku aktivitātes, un tā ir vairākums cilvēku, ko paši neapzināmies. Ir profesijas, kur abu roku veiklība ir priekšrocība: galdnieki, ķirurgi un citi.

Pārsvarā kreiso roku aktivizē mammas ieradums mazuli nēsāt uz savas kreisās rokas vai gurna. Šādi nēsājot, labā viņai ir brīva dažādu darbiņu veikšanai, taču bērna labā roka ir piespiesta pie mātes ķermeņa.

Labās rokas darbināšana atbild par runāšanu un lasīšanu
Daba ir ieplānojusi labo roku kā kustības un rakstīšanas roku. Tā neievērošana atsaucas uz cilvēka attīstību kopumā. Ja nodarbināsim bērna labo roku un panāksim tās dominēšanu, mazais ne tikai veiklāk iemācīsies runāt un lasīt, bet arī sabalansēs visa sava organisma darbību, jo, kā zināms, pasaule ir vairāk piemērota labročiem.  Tāpēc negaidīsim līdz brīdim, kad bērnam jāņem rokās pildspalva, bet galveno darbiņu veiksim jau pirmajā dzīves gadā. Uzmanīsim, lai līdz gada un četru mēnešu vecumam bērns ar abām rokām darbotos vienādi. Neaizmirsīsim arī par abu kāju vienādu kustināšanu. 

Gandrīz visiem bērniem ar runas grūtībām ir neveiklas plaukstu un pirkstu kustības.

Ko darīt?

• Ja pirmajā gadā abas mazuļa rociņas būs vienādi aktīvas, arī mēle pa muti kustēsies simetriski, kā nepieciešams runājot. Ja viena roka neceļas tik augstu, nestiepjas pēc mantiņas tik aktīvi, cik otra, vai tiek turēta nolaistā stāvoklī, tā ir jāglāsta un jāvingrina īpaši. Arī abām kājām jādarbojas vienlīdz aktīvi, tad rokām būs vieglāk kustēties vienādi.
• Pēc gada vecuma labajai rokai jāsāk uzņemties galvenā loma. Varam tai palīdzēt. Liekam bērnu, piemēram, pārkraut ābolus no kastes grozā. Dažādu smagumu turēšana veicina dažādu muskuļu darbību, katrs atšķirīgs smagums (zīles, akmentiņi, bumbiņas) muskuļus nodarbina dažādi. Kreisajā rokā iedodam vienu ābolu, lai notur, bet ar labo – lai strādā. Kreisā roka var arī pieturēt grozu. 
• Ja mazais grib ēst, turot karotīti kreisajā rokā, vai zīmēt ar kreiso roku, labāk viņam neaizrādīsim, nekomentēsim, ko un kāpēc darām, bet uzmanību pievērsīsim notiekošajam – pārliksim darbarīku labajā rokā.
• Kad bērns spēlējas, kluču kasti un mantiņas noliekam tā, lai viņam tās ērtāk būtu paņemt ar labo roku.

Svarīgi zināt!
Gandrīz visiem bērniem ar runas grūtībām ir neveiklas plaukstu un pirkstu kustības.
Lai runa pienācīgi attīstītos, bērnam jāveic ne tikai visi pirmskolas attīstības pakāpieni, bet vienlaikus jāpilnveido arī citas jomas, tostarp roku kustības. Runai un darbībai ar priekšmetiem jābūt līdzsvarā. Dažreiz bērni līdz divarpus gadu vecumam neuzsāk runāt tāpēc, ka no agras bērnības nav līdzsvara starp roki-kāju kustināšanu.
 

Rakstā izmantota Anastasijas Irbes un Sarmas Lindenbergas grāmata “Bērns runāt mācās ģimenē”, Izdevniecība “Raka”, 2014.