Vecāku rīcības modeļi, kas bērnu padara par neveiksminieku
Par sevi nepārliecināts, ļoti kautrīgs, pasīvs bērns, kas neprot veidot draudzīgas attiecības un baidās uzņemties iniciatīvu, skolā ātri vien iemanto "neveiksminieka" titulu. Pēc tam šī sajūta var saglabāties visu mūžu un ļoti traucēt gan darbā, gan attiecību veidošanā un vēlāk arī ģimenē.
FOTO: Shutterstock.com
Iespējams, ka par hroniskiem neveiksminiekiem cilvēki kļūst nepareizas audzināšanas rezultātā.
Psihologi, kas pētījuši bērnu un vecāku attiecības, apkopojuši tipiskākos audzināšanas modeļus, kurus pielieto vecāki un kas kaitē bērnu veselīgai emocionālajai attīstībai. Vai kādā no tiem atpazīsti sevi?
Lasītākais
.jpg-72x72.jpg)
Autoritatīvi vecāki
Autoritatīvi vecāki ir ļoti prasīgi pret bērnu. Viņi neieklausās atvases vajadzībās un vēlmēs, jo labāk zina, ko bērnam vajag. Vismaz paši vecāki tā domā.
Vecāki, kas nekontrolē TV un datora lietošanas biežumu
Intensīva un agrīna televīzijas skatīšanās bērniem, kas jaunāki par trim gadiem, var ietekmēt viņu vārdu krājumu un spēju aktīvi iesaistīties aktivitātēs.
Pētījums liecina, ka televizora audzinātie bērni, sākot apmeklēt bērnudārzu un skolu, daudz biežāk iesaistās konfliktos un apceļ savus grupas biedrus.
Vecāki, kas kliedz uz bērnu
Nespējot citādi ietekmēt situāciju, vecāki kā audzināšanas metodi izmanto kliegšanu uz bērniem. Kliegšana, lamāšanās un apvainošana var radīt tikpat negatīvas un paliekošas sekas kā fiziska iepēršana.
Kontrolējoši vecāki
Viņi pārāk daudz kontrolē savus bērnus. Novērots, ka hiperkontrolējošo vecāku bērni ir nervozāki un biežāk sirgst ar depresiju. Viņi ir mazāk atvērti jaunām idejām un ir ar zemāku pašvērtējumu.
Emocionāli auksti vecāki
Reta samīļošana, maz sirsnīgu vārdu, nesniegts emocionāls atbalsts grūtā brīdī ilgtermiņā izpaužas kā uzvedības problēmas, nedrošība un emocionālas problēmas bērniem un jauniešiem.
Fiziski sodi un pēršana
Par to, ka pēršana nav audzināšanas paņēmiens, runā jau ilgāku laiku. Pētījumi apstiprina to, ka sākumskolas bērni, kas tiek pērti, daudz biežāk ir ar uzvedības problēmām. Vairāk nekā 50 gadus ilgi pētījumi arī ir apliecinājuši, ka pēršana bērnībā veicina garīgās veselības problēmas pieaugušo vecumā.
Avots: http://www.businessinsider.com
