Bērnam nepatīk bērnudārza audzinātāja. Ko darīt?

Iespējams, daudzi vecāki piedzīvojuši līdzīgu situāciju, — ir agrs rīts, vecāki steidzas un gatavojas dienas gaitām, bet mazais bērnu dārznieks šajā rītā ir īpaši nesteidzīgs un nerunīgs, zeķubikses nekādā veidā nevar uzvilkt, brokastu maize negaršo un mazā sejiņa vienā brīdī taisās uz raudāšanu. Kas noticis? Negribu iet uz bērnudārzu. Kāpēc, kāds tev nodarījis pāri, iesitis? Nē, nepatīk audzinātāja! Konsultē psiholoģe Laila Kalniņa.

Ir svarīgi saprast nepatikas iemeslus - varbūt tā ir manipulācija, eksperiments?

FOTO: Shutterstock.com

Ir svarīgi saprast nepatikas iemeslus - varbūt tā ir manipulācija, eksperiments?

Parasti šis mazā paziņojums vecākos iekustina veselu emociju gammu, kas saistīta ar un vērsta uz bērna aizstāvību. Protams, tas ir normāli, ja vecāki reaģē uz šādu bērna paziņojumu, cenšas noskaidrot situāciju, tomēr nevajadzētu aizmirst arī to, ka atsevišķos gadījumos bērni lieliski jūt, kā varētu panākt sev vēlamo situāciju, kā manipulēt ar vecākiem, piemēram, palikt mājās ar omīti vai arī izvairīties no dažādiem noteikumiem bērnudārzā, -sakārtot mantas, doties gulēt pusdienlaikā u.c.  Jebkuru noteikumu ievērošana ir saistīta ar audzinātāju, tāpēc nereti mazais burtiski jeb nepastarpinātā veidā norāda uz „vaininieku”, kas traucē justies labi, kas varētu nozīmēt arī — neievērot noteikumus, robežas.

Vecāku nosvērtība un ierastā dienas ritma ievērošana bērnu nomierina un rada drošības sajūtu.

Trīs soļi turpmākai rīcībai
1. Ja atgriežamies pie steidzīgā rīta, vecākiem vajadzētu atlicināt kaut nelielu brītiņu laika, lai noskaidrotu, kāds varētu būt iemesls, kas noticis? Ja bērna teiktajā nesaklausiet nozīmīgus argumentus, kas varētu norādīt uz bērna fizisko vai emocionālo nedrošību, nomieriniet mazo un vediet uz bērnudārzu. Vecāku nosvērtība un ierastā dienas ritma ievērošana bērnu nomierina un rada drošības sajūtu.

Reklāma
Reklāma


2. Tālāk, ko vecāki var darīt un kas ir noteikti jādara tuvākajā brīvajā laikā — jānoskaidro situācija, tā nepāries pati no sevis, neaizmirsīsies un neizgaisīs. Noskaidrojiet, vai bērns izrāda nepatiku tikai no rītiem vai arī vakaros sūdzas par „slikto” audzinātāju. Padomājiet, ko paši kā vecāki savā starpā esiet runājuši par audzinātājām, kāda ir bijusi jūsu attieksme. Situāciju nedramatizējot, mierīgi pārrunājiet ar mazo — kas viņam nepatīk, no kā viņš baidās, ko gribētu? Bieži šī saruna atklāj pavisam citus nepatikas cēloņu — jau minētā noteikumu ievērošana bērnudārzā, dažreiz bērnus var satraukt audzinātājas balss (šķiet par skaļu, par „dusmīgu”)  vai izskats (izskatās dusmīga, skatās uz mani…), īpaši, ja bērns nesen sācis apmeklēt bērnudārzu vai arī audzinātājas ir nomainījušās — šīs pārmaiņas bērna dzīvē var būt ļoti, ļoti būtiskas un bērnu reakcijas var būt īpaši sakāpinātas.


3. Nomieriniet savu mazo, skaidrojiet to, kas bērnu satrauc vai nomāc. Ja nepieciešams, noteikti aprunājieties ar bērnudārza audzinātāju vai abām audzinātājām, ja bērna attieksme ir atšķirīga, lai precizētu situācijas. Risinājumus situācijām, ja tādi nepieciešami, meklējiet kopā ar audzinātājām. Sabojāt vai pasliktināt attiecības vai noskaņot bērnu pret audzinātājām ir relatīvi vieglāk, nekā meklēt pozitīvus risinājumus bērna labsajūtai ilgtermiņā ar līdzsvarota un mierīga vecāka attieksmi.

CITUS RAKSTUS PAR PROBLĒMĀM BĒRNUDĀRZĀ UN TO RISINĀŠANU LASI ŠEIT!