Krākšana – nepilnvērtīgs miegs bez kārtīgas atpūtas un risks attiecībām

 20. februāris 2016 8:00 Raksts

Pret krākšanu ir virkne vienkāršu līdzekļu, bet, ja tie nelīdz, jāķeras pie nopietnākas ārstēšanas. Konsultē Miega slimību centra vadītājs Juris Svaža.


Foto: Shutterstock.com


Blakusgulētājs naktī tā krāc, ka sienas trīc, bet pats no rīta celies neizgulējies, ar ziliem lokiem zem acīm un nepārvaramu īgnumu pret partneri, kurš atšķirībā no tevis ir mundrs kā pumpuriņš un īsti nesaprot, par ko tu cepies? Izrādās, partnera nomaiņa pret plīša lācīti vai aizraidīšana uz citu guļamistabu nav vienīgais risinājums!

 

Sieva neizgulējusies, pašam – nekas
Speciālisti gan iesaka nošķirt krākšanu, kas ir sociāla rakstura apgrūtinājums, no tās, kas ir slimības simptoms. Pirmā – sociālā krākšana ir tikai blakusgulētāja problēma un pašam krācējām nerada nekādus sarežģījumus: no rīta viņš ir žirgts un labi izgulējies. Vienīgais, kas aptumšo prieku par jauko dienu, ir otrās pusītes apmācies vaigs, jo tā bijusi spiesta pārciest kārtējo nakti gaterī, klausoties intensīvu zāģēšanu. Krāc lielākoties vīrieši, un trokšņainās naktis var būt drauds pāra turpmākajai pastāvēšanai – var manīt, ka abu starpā valda teju vai naids, atzīst anesteziologs, miega slimību konsultants Juris Svaža. Redzams, ka sievietes nervi nospriegoti līdz pēdējam, bet vīrietis ir apvainojies, jo neko tīšām pāri nedara! Tad izeja ir cenšanās negulēt uz muguras, bet gan uz sāniem, atsevišķas guļamistabas, kā arī aptiekās pieejamie līdzekļi pret krākšanu. To klāsts kļūst arvien plašāks: ir gan aerosoli, gan aukslējām pielīmējamas plāksnītes, gan degunā ievietojami pletēji.

 Krāc lielākoties vīrieši, un trokšņainās naktis var būt drauds pāra turpmākajai pastāvēšanai – var manīt, ka abu starpā valda teju vai naids.

 

Slimības pazīme?
Speciālista palīdzība jāmeklē, ja viss jau izmēģināts, bet vēlamais rezultāts – klusums – nav sasniegts, ja krākšana ir ļoti stipra, katru nakti, visos stāvokļos, ar nevienmērīgu elpošanu. Cilvēks pats to var arī neapjaust, ja blakus nav otra, tāpēc vēl kāda pazīme, ka būtu jāvēršas pie ārsta: smagā krākšana apgrūtina arī paša krācēja dzīvi – viņš ir neizgulējies, dienas laikā riskējot iemigt, piemēram, pie pusdienu galda vai pie auto stūres. Parasti gan dzīvesbiedri pamana, ka guļot otrajai pusei ir grūti: miegs ir nemierīgs, krācieni te kļūst vājāki, te pēkšņi pārsteidz ar spēcīgu, eksplozīvu skaņu, gulētājs trūkstas augšā aizelsies, nosvīdis vai sūdzas, ka dauzās sirds. Citi simptomi – naktī biežāk jāiet uz tualeti, ko vīrieši gan visbiežāk uzskata par prostatas saslimšanas pazīmi. Taču arī pacienti ar smagiem miega traucējumiem šādos nakts pārgājienos dodas pa piecām sešām reizēm. Skaidrojums – cilvēki, kuri cieš no smagas krākšanas, parasti piedzīvo arī citas, ar apgrūtināto elpošanu un slikto miegu saistītas veselības problēmas: vielmaiņas slimības, lieko svaru, sirds un asinsvadu saslimšanas. Var būt arī pazemināts libido un traucēta erekcijas funkcija: parasti noteiktā miega fāzē erekcija veselam vīrietim ir normāla parādība, turpretī krācējam tā var būt vājāka. Minētās veselības problēmas un krākšana ir savstarpēji saistītas un viena otru ietekmē un veicina – neizgulējies cilvēks nav tik dzīvespriecīgs, ir mazāk fiziski aktīvs, tādējādi cieš daudzas orgānu sistēmas.

 

Pie vainas arī liekais svars
Krākšanu ar elpas trūkumu speciālisti dēvē par miega apnoju (no grieķu apnoia – bez elpas). Kā tā rodas? Iemesli var būt traumas vai polipi degunā, stipras iesnas, lielas mīkstās aukslējas (var būt arī bērniem pirmsskolas vecumā), lielas rīkles mandeles, liela mēle vai mazi žokļi, piemēram, mazs apakšžoklis un nedaudz atpakaļ atvirzīts sejas skelets.
Savus pacientus Juris Svaža varot pazīt arī pēc izskata: lielākoties cilvēki, kuri cieš no miega apnojas, ir drukni, īsiem, resniem kakliem, ar tauku rezervītēm – 90% gadījumu vainojams ir liekais svars. Var gadīties, ka ķermeņa masa tikai pavisam nedaudz pārsniedz vēlamo vai cilvēks, kas līdz šim bijis ļoti tievs, pavisam nedaudz pieņēmies miesās. Ar to var būt gana, lai elpceļu rajonu padarītu vēl šaurāku – taukaudi labprāt nosēžas tieši tur. Miegā kļūst grūti elpot, jo guļot samazinās muskulatūras tonuss. Apkārtējie audi guļas virsū šaurajai spraugai, pa kuru būtu jāplūst gaisam, radot vibrāciju un krākšanu. Ja liekais svars nav liels, novājēšana palīdz no krākšanas tikt vaļā. Ja cilvēks ir ļoti liels un miega apnoju papildina vielmaiņas traucējumi, novājēt ir grūti. Gluži pretēji – liekais svars pieaug.

 

Miegs bez elpas
Ne jau krākšanas troksnis rada neizgulēšanos, bet gan tas, ka pa nosprostotajiem elpceļiem plūst par maz (apnoja) gaisa vai tas brīžiem netiek cauri vispār (hipapnoja). Slimība sākas, kad organismam trūkst skābekļa. Tad organismā sākas trauksme, ko medicīnā dēvē par simpātiskās nervu sistēmas paaugstinātu aktivitāti. Tātad cilvēks, kuram guļot organismā trūkst skābekļa, nevis atpūšas, bet nakti pavada vienā stresā, cīnoties ar skābekļa badu: sirdsdarbība paātrinās, asinsspiediens paaugstinās un ir virkne citu nevēlamu parādību. Taču miegu nevar aizstāt ar atpūtu dienā, jo tikai miegā notiek vesela virkne svarīgu vielmaiņas procesu, aug, atjaunojas un dalās šūnas, mainās hormonu līmenis. Organisms miegā uzkrāj spēkus. Ja miega trūkst, cilvēks kļūst mazāk aktīvs, ir miegains, nespēj izpildīt precīzus darbus – ir gluži kā iereibis. 24 stundu negulēšana pielīdzināma vienai promilei alkohola reibuma. Tad, kad ir visdziļākais miegs un ķermenis vislabāk atpūšas, ir arī viszemākais muskuļu tonuss – tāpēc pa sapņiem mēdz būt grūti vai neiespējami paiet vai paskriet. Taču tad izteiktāki kļūst arī miega traucējumi, apnojas slimniekam traucējot atpūsties: no dziļā miega cilvēks tiek atsviests seklajā miegā. Smagas apnojas pacientam šādu atsviedienu vienā naktī var būt pat 500 un vairāk! Par kādu naktsmieru gan te var būt runa? Savukārt, ja šādu epizožu nakts laikā ir līdz piecām, ārsti to neuzskata par klīniski nozīmīgu problēmu.
Cilvēki, kuriem ir miega traucējumi un ar tiem saistītas veselības problēmas, bieži neapzinās, ka cēlonis ir sliktais miegs ar krākšanu. Sak, man jau vairs nav 18 gadu! Kāds gan brīnums, ka miegs vairs nav tāds kā jaunībā, bet “lūziens” uznāk gan pie televizora, gan braucot automašīnā. Tas nešķiet nekas draudīgs. Taču smagas apnojas pacienti stāstījuši arī par ļoti nopietnām problēmām, piemēram, kāds autobusa šoferis aizmidzis pie stūres, apdzenot citu transportlīdzekli. Kāda cita pacienta sieva pastāstījusi, ka vīrs aizmidzis pie pusdienu galda un nokritis no krēsla.

 Biežākais un nepareizākais, ko cilvēki dara uz savu roku, lai labāk iemigtu – ķeras pie miega zālēm vai pie alkohola. Abi līdzekļi gulēšanu neatvieglo, bet gan veicina krākšanu, jo padara vājākus refleksus.

 

Ārstēt var bez zālēm
Biežākais un nepareizākais, ko cilvēki dara uz savu roku, lai labāk iemigtu – ķeras pie miega zālēm vai pie alkohola. Abi līdzekļi gulēšanu neatvieglo, bet gan veicina krākšanu, jo padara vājākus refleksus.
Vai cilvēkam ir miega traucējumi un apnoja, speciālisti noskaidro miega laboratorijā ar daudzveidīgiem izmeklējumiem. Nakts jāpavada istabiņā, kas ārēji neatšķiras no viesnīcas numura, taču faktiski ir iekārtota tā, ka ļauj uzraudzīt miega gaitu un norises organismā. Diagnosticēt apnoju iespējams arī pacienta mājās, uzstādot attiecīgu aparatūru. Lai apnojas pacientu ārstētu, paraksta nevis zāles, bet īpašu elpošanas ierīci. Tā atvieglo ieelpu, palīdzot pārvarēt fizikas likumus, kas iedarbojas uz organismu: cilvēks saņem pietiekami daudz skābekļa un visbeidzot var izgulēties, nevis mētāties nepārtrauktā trauksmē.
Ja vainojamas anatomiskas īpatnības, tās var labot ar operāciju. Būtiski atcerēties, ka jāārstē arī citas veselības problēmas, kas saistītas ar miega apnoju.

Kad krākšana vairs nav tikai troksnis
Runa var būt par nopietniem miega traucējumiem, ja naktī ir:
•    skaļa nepārtraukta krākšana;
•    elpas trūkums, smakšana;
•    nemierīgs nakts miegs ar grozīšanos.

Citi simptomi un pazīmes:
•     pārmērīga miegainība dienā;
•    galvassāpes no rītiem;
•    paaugstināts asinsspiediens,
•    depresija un uzbudināmība,
•    liekais svars.

Cik izplatīta ir smaga krākšana?
No apnojas Eiropā cieš vidēji 4% vīriešu un 2% sieviešu.
Latvijā šādu cilvēku varētu būt no 50 līdz 70 tūkstošiem.
Savas miega problēmas apzinās aptuveni 1% apnojas slimnieku, pārējie ārstē citas vainas pie citiem speciālistiem, piemēram, endokrinologiem vai kardiologiem.
Septiņās Eiropas Savienības dalībvalstīs miega apnojas pacientiem ir aizliegts vadīt autotransportu, jo pierādīts, ka šiem cilvēkiem ir paaugstināts risks iet bojā autoavārijās vai izraisīt satiksmes negadījumus.
ASV uzskata, ka miega apnoja pieaugušo vidū ir tik pat izplatīta kā diabēts. 

Vairāk par krākšanu un miega traucējumiem:
www.miegacentrs.lv
www.thesleepsite.com
www.sleepapnea.org
http://sleepdisorders.about.com


Konsultējis anesteziologs, Miega slimību centra vadītājs Juris Svaža

Autore: Zane Zālīte-Kļaviņa
Materiāls publicēts sadarbībā ar žurnālu Veselība.