Kā izvēlēties skolēnam pirmo datoru?

 19. marts 2020 20:05 Raksts

Darbs un mācības attālināti kļūst par mūsu ikdienu. Jau agrāk tika prognozēts, ka cilvēki arvien vairāk strādās attālināti, taču pēdējie notikumi paātrināja šo procesu. Lai mācītos attālināti, ir nepieciešams savs dators. Un te rodas jautājums, kā neapjukt plašajā piedāvājumu klāstā un nopirkt labu datoru skolēnam?


Foto: Shutterstock.com


Ņemot vērā mūsdienu tehnoloģiju attīstības un digitalizācijas tempus, bērnam savu datoru būtu ieteicams nopirkt ne vēlāk kā 7. klasē. Bet kādu – stacionāro vai  klēpjdatoru? Jāatzīst, ka stacionārie datori zaudē popularitāti, un aizvien biežāk mācībās un darbavietās ir redzami klēpjdatori. Mūsdienās tie ir gana jaudīgi, viegli un pats galvenais - sniedz mobilitāti un iespēju strādāt jebkurā vietā. Klēpjdators ir “must-have” jeb faktiski obligāts vecāko klašu skolēna atribūts, jo bez tā mācības kļūst ierobežotas un bez interaktīvām iespējām. Uzreiz jāatzīmē, ka planšete nevar pilnvērtīgi aizstāt klēpjdatoru.

Ļaujiet skolēnam “tjunot” savu datoru
No populārākajām izvēlēm, MacBook ar tā standartizēto un “nelokāmo” konfigurāciju un macOS operētājsistēmu nebūs tā praktiskākā izvēle skolēna pirmajam datoram, it īpaši, ja ir būtisks jautājums par cenu. No plaši lietotām sistēmām atliek Linux un Windows. Linux ir bezmaksas un stabilāka, bet pilnvērtīgai lietošanai vajadzīgas papildus zināšanas un prasmes, kuras skolēnam visticamāk uzreiz nebūs. Tātad, vispraktiskāk būtu sākt ar Windows, jo tā atbalsta daudz vairāk populāru programmu un ierīču, kā arī ir samērā viegla lietošanā.

Labu klēpjdatoru, kas atbilst augstākminētajiem kritējiem, Latvijas tirgū var iegādāties robežās no 400 līdz 700 eiro

Jāņem vērā, ka attīstot digitālas prasmes un aizraujoties ar programmēšanu, skolēns varēs eksperimentēt savā klēpjdatorā ar divu operatīvo sistēmu uzstādīšanu paralēli – tā ir praktiskāk un produktīvāk. Profesionāliem programmētajiem, savukārt, ļoti labi jāorientējas visās trīs minētajās sistēmās, un jāspēj izstrādāt programmas to populārākajās platformās.

Monitoram jābūt ērtam, redzei draudzīgam un labi redzamam no visiem leņķiem
Šobrīd jau ar vienu monitoru nepietiek, strādājam ar diviem, trīs un vairāk monitoriem. Tas nav pārspīlējums, bet gan nepieciešamība. Piemēram, pirmajā monitora mēs veicam savus darbus, bet otrajā paralēli sarunājamies ar kolēģiem, kursa biedriem vai pasniedzēju un redzam, kas notiek pasniedzēja monitorā, ja viņš ir ieslēdzis ekrāna dalīšanās režīmu. Tāpēc ļoti ieteicams jau skolas vecumā sākt pierast strādāt ar diviem monitoriem: primārais sava klēpjdatora monitors un ārējais, parasti lielāks monitors, kuram viegli var pieslēgt datoru, kad ir vajadzība. Kā otru monitoru var izmantot arī televizoru.

Praktiski visi klēpjdatoru monitori tirgū ir ar LCD (šķidro kristālu displejs) displejiem. Labāku redzamības leņķi nodrošina LCD monitori ar IPS tehnoloģiju, taču tie ir nedaudz dārgāki. Skolēnam piemērotāks ir matēts ekrāns, jo nodrošina labāku redzamību spožā apgaismojumā, kuru rada piemēram, griestu lampas skolā, kā arī saule. Pirkt skolēna datoru ar skārienjūtīgu monitoru nav prioritāte, jo tas ir dārgs un praksē iespējams netiks bieži lietots.

Skolēna datoram ieteicama ir vismaz 8GB DDR4 tipa operatīvā atmiņa

Runājot par klēpjdatora monitoru izmēru, optimālākie būtu 15 collīgie monitori. 13 collīgie prakse nav tik ērti, it īpaši ja jāstrādā ar bilžu apstrādi, video montāžu, web dizainu, programmēšanu, vai prezentāciju izstrādi. Ja mazāks svars tomēr ir svarīgs izvēles kritērijs, tad pēdējā laiku populāri paliek arī 14 collīgie klēpjdatori, kas varētu būt ērts kompromiss.

Nevajag satraukties par atmiņas apjomu, bet pievērst uzmanību tās kvalitātei
Datoram ir divas galvenās atmiņas:

  • operatīvā atmiņa, kuras galvenais uzdevums ir glabāt datus par tekošām atvērtajām programmām un “aizmirst” datus, kad tie vairs nedarbojas;
  • pastāvīgā atmiņa, kas glabā sistēmas, dažādu programmu un, protams, lietotāju datus pastāvīgi.

Skolēna datoram ieteicama ir vismaz 8GB DDR4 tipa operatīvā atmiņa. Ar mazāku operatīvo atmiņu būs grūti vienlaicīgi uzturēt vairākas atvērtas programmas vai mājaslapas, tās strādās ievērojami lēnāk. Pastāvīgajai atmiņai ļoti ieteicams izmantot SSD nevis HDD atmiņas veidu. SSD ir jaunās paaudzes atmiņas tehnoloģija, kurai nav fiziski kustīgu daļu, tādēļ tā strādā krietni ātrāk. Tātad, ja piemēram, ir jāizvēlas starp 2 terabaitu (2048 gigabaiti) HDD vai 256 gigabaitu SSD, tad noteikti labāk izvēlēties otro variantu. Ir svarīgi zināt ka, SSD pozitīvi ietekmēs datora darba ātrumu pat vairāk nekā jaudīga procesora izvēle. Jāatceras, ka pastāvīgās atmiņas apjoms neradīs lielas problēmas, jo filmas vai mūzikas glabāšana lielākoties jau notiek “mākonī” (piemēram, Spotify) un arī darbam ir iespējas izmantot mākoņdiska pakalpojumus, kurus piedāvā, piemēram, Google, Dropbox vai Microsoft. Galu galā, ja vietas nepietiek, tad var arī lietot ārējos diskus ar USB savienojumu. Praksē gan labāk izmantot mākoņdisku, jo tiem ir augstāka drošība, tie ir pieejami no visām ierīcēm jebkurā pasaules vietā, kur ir internets, un ar tiem ir viegli strādāt komandā, daloties ar pieeju.

Procesoram jābūt ekonomiskam, kā arī pietiekoši jaudīgam
Skolēnam, kurš nopietni izmantos datoru mācībām, labāk piemērots būs vismaz Intel i3 sērijas procesors (vai cita ražotāja līdzīgs modelis). Datori ar  Core M, Pentium, Celeron un Atom zemāka līmeņa procesoriem vispār nav ieteicami, jo tie faktiski derēs tikai teksta rakstīšanai un interneta pārlūka lietošanai. Ja skolēns ātri attīstīsies un sāks aktīvāk strādāt, piemēram, ar nelielu video vai bilžu apstrādi, datiem Excel failā, programmēšanu, web dizainu un mājaslapas izstrādi, kvalitatīvu prezentāciju sagatavošanu, vairāku programmu paralēlu iedarbināšanu, tad arī i3 procesora datoru ļoti gribēsies nomainīt pec gada vai diviem. Šajā gadījumā, ja budžets ļauj, tad labāk izvēlēties vēl jaudīgāku i5 pat i7 procesora modeli.

Jārēķinās, ka skolēns nēsās savu klēpjdatoru līdzi, tātad tam jābūt viegla

Svarīgi zināt, ka procesoru specifikāciju dēļ, var gadīties ka konkrētais i3 procesors ir jaudīgāks nekā i5 vai konkrētais i5 procesors var būt jaudīgāks nekā i7. Tāpēc ir ļoti ieteicams neiedziļinoties detaļās pārbaudīt datora procesora jaudas atzīmi izmantojot piemēram PassMark mērījumu. Tas ir vienkārši, ievadiet interneta meklēšana vārdu “Passmark” un vēlamā datora procesora modeļa nosaukumu. Sākuma līmeņa datoram šim mērījumam jābūt virs 3000, savukārt virs 6000 jau ir labs produktīvs dators skolēnam.

Svars, mobilitāte, izmērs un cena
Jārēķinās, ka skolēns nēsās savu klēpjdatoru līdzi. Tātad tam jābūt vieglam: līdz 16 gadu vecumam labāk izvēlēties datoru, kura svars nepārsniedz 1.7 kg. Tie pārsvarā ir datori ar ekrāna izmēriem ap 14 collām. Jauniešiem virs 16 gadiem jau var iegādāties lielākus datorus - orientējoši ap 15.6 collām, bet tas jau svērs ap 2-2.2 kg.

Labu klēpjdatoru, kas atbilst augstākminētajiem kritējiem, Latvijas tirgū var iegādāties robežās no 400 līdz 700 eiro.
  
Autors: Eļčins Džafarovs, Datorium.lv programmēšanas skolas vadošais pasniedzējs