Austrālijā dzīvojoša vides eksperte no Latvijas: arī es esmu nodrošinājusies ar ūdens un skaidras naudas rezervēm

 08. janvāris 2020 16:15 Inga Akmentiņa-Smildziņa, Mammamuntetiem.lv Intervija

“Lai gan kopumā Austrālijā jūtos droši, šībrīža mežu ugunsgrēku katastrofa situāciju ir padarījusi nestabilu,” sarunā ar Mammamuntetiem.lv atzīst vides eksperte Linda Romanovska. Viņa ir pētniece Jaundienvidvelsas Universitātes doktorantūrā Austrālijā, un intervijā skaidro, cik nopietna šobrīd ir situācija Austrālijā, kā latvieši var palīdzēt tur krīzē nonākušajiem cilvēkiem un dzīvniekiem, kā arī – ko Latvija un ikviens no mums var mācīties no Austrālijas ugunsnelaimes.



Foto: no personīgā arhīva

Vides eksperte Linda Romanovska uzskata, ka ikvienam iedzīvotājam - arī Latvijas - ir jāizglītojas klimata pārmaiņu jautājumos. Jo arī Latvijā klimata pārmaiņu rezultātā, ļoti iespējams, nopietni paaugstināsies, piemēram, mežu ugunsgrēku risks.


Mana draudzene-pasaules glābēja – ja man kādreiz sarunās ir jāpiemin Lindu Romanovsku, es viņu ar smaidu dēvēju šādi. Tā gudrība un interese par vidē un pasaulē notiekošajiem procesiem viņā ir bijusi vienmēr – arī, kad mācījāmies Aizkraukles vidusskolā. Šobrīd Linda dzīvo Austrālijā, un aicināju viņu uz interviju, lai kā “cilvēks no iekšienes” izstāstītu, cik esošā situācija atbilst medijos aprakstītajam, kas Austrālijai vēl sagaidāms, vai un kā tas ietekmēs Eiropu un arī Latviju. Lindas stāstījums ir ļoti atklāts un... brīžiem biedējošs. 

Lai gan sākotnēji Linda Romanovska studēja uzņēmējdarbības vadību Banku Augstskolā un strādāja telekomunikāciju nozarē, vides jautājumi jau izsenis bijusi viņai tuva tēma. Sekot šim savam personīgajam aicinājumam un vides jomā darboties profesionāli viņa nolēma pirms vairāk nekā desmit gadiem. Sākumā Linda studēja vides pārvaldību Latvijā, pēc tam Dānijā, kur ieguva arī maģistra grādu.

Vides eksperte Linda Romanovska aizraujas ar kalnu sportu un taku skriešanu. Attēlā Linda skrien pa eikaliptu mežu, kas diemžēl šobrīd deg...

Šobrīd Linda dzīvo Austrālijā – Jaundienvidvelsas Universitātē bāzējas viņas pētnieciskais darbs, kas saistīts ar zaļās infrastruktūras jeb dzīvās dabas nozīmi klimata pārmaiņu risku, kā arī citu sociāli-ekonomisko problēmu mazināšanu pilsētvidē. Šo darbu kā doktora grāda kanditāte Linda uzsāka 2018. gadā pēc universitātes uzaicinājuma. Universitātē viņa palīdz arī izstrādāt tiešsaistes mācību kursu, kas izglītos studentus par ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem (Global Sustainable Development Goals). Savukārt viņas ikdienas darbs – līdzīgi kā pēdējos 9 gadus – ir saistīts ar starptautiskās vides un klimata pārmaiņu politikas konsultēšanu. Linda sadarbojos arī ar Eiropas Savienības insitūcijām – Eiropas Komisiju, Eiropas Vides Aģentūru, ES Vienoto pētniecības centru, un citām.  

IZZIŅA
Vārds, uzvārds: Linda Romanovska
Strādā: Vides un klimata pārmaiņu politikas eksperte un konsultante, pētniece Jaundienvidvelsas Universitātes doktorantūrā Austrālijā
Šobrīd visvairāk uztrauc: Vēl joprojām sabiedrības zemais izpratnes līmenis par globālajām klimata pārmaiņām un to gaidāmajām sekām
Aizraušanās: kalnu sports, taku skriešana 
Grāmata, ko iesaka izlasīt: "Drawdown: The Most Comprehensive Plan Ever Proposed to Reverse Global Warming"
Grāmata apkopo galvenos "Drawdown" projekta secinājumus. "Drawdown" projektu  2014. gadā uzsāka Pols Hokens (Paul Hawken) ar mērķi apzināt, zinātniski izvērtēt un saranžēt pēc to efektivitātes jau tagad pasaulē viegli pieejamos risinājumus cilvēku izraisīto klimata pārmaiņu mazināšanai. Projekta un grāmatas mērķis ir parādīt, ka problēma, lai arī nopietna, ir risināma ar jau tagad pieejamiem un ekonomiski efektīviem instrumentiem. Ar risinājumu topu var iepazīties arī projekta mājas lapā: www.drawdown.org

Filma, ko iesaka noskatīties: Filma “2040” - atraktīvi pozitīvi un optimistiski stāsta par inovatīviem un efektīviem klimata pārmaiņu krīzes risinājumiem. 

 

Vai Tu šobrīd Austrālijā jūties droši? 

Lai gan kopumā Austrālijā jūtos droši, šībrīža mežu ugunsgrēku katastrofa situāciju ir padarījusi nestabilu. Visapdraudētākie, protams, ir tie, kas dzīvo degošo teritoriju tiešā tuvumā un uguns izplatības ceļā. Bet ietekmēti tiekam mēs visi, un visiem ir jārēķinās ar zināmiem riskiem. Arī te, Sidnejā, kur šobrīd uzturos. Pirmkārt, uguns izplatība notiek tik ātri un neprognozējami, ka ir uzmanīgi jāseko informācijai un brīdinājumiem par evakuāciju. Otrkārt, jārēķinās ar to, ka daudzi ceļi ir slēgti, arī vilcienu un lidostu darbība ir traucēta.

Uguns izplatība notiek tik ātri un neprognozējami, ka ir uzmanīgi jāseko informācijai un brīdinājumiem par evakuāciju. 

Treškārt, Sidneja jau vairākus gadu piedzīvo rekordsausuma periodu, saldūdens krājumi tuvojas kritiski zemam līmenim, līdz ar to ir strikti jāievēro ūdens lietošanas ierobežojumi. Pagājušajā nedēļā ugunsgrēku bojājumu dēļ tika izsludināta arī elektrības piegādes krīze un tikām aicināti nelietot elektroierīces, kas nav kritiski nepieciešamas, piemēram, trauku mazgājamās un veļas mašīnas u.tml. Un, protams, pat, ja neesam tiešā uguns tuvumā, jārēķinās ar dūmu izraisītajiem riskiem veselībai. 
Lai gan atrodos salīdzinoši drošā vietā, arī es esmu nodrošinājusies ar nedaudz dzeramā ūdens, ilgi uzglabājamas pārtikas un skaidras naudas rezervēm.

Pieminēji dūmu izraisītos veselības riskus. Vai un kā tu tos ikdienā sajūti..? Vai un kādus praktiskos ieteikumus cilvēki saņem, lai spētu sevi pasargāt?

Jā, izvairīties no veselības apdraudējuma dūmu dēļ ir praktiski neiespējami. Šobrīd jau gandrīz visās lielākajās pilsētās – Sidnejā, Kanberā, Melburnā – gaisa piesārņojums ir desmitkārtīgi pārsniedzis veselībai nekaitīgās normas. Dūmu inhalācijai ir gan akūta, gan ilgtermiņa ietekme uz veselību. Akūtie riski vislielākie ir vecākiem cilvēkiem, bērniem un astmas un citu hronisku slimību skartajiem. Bet pie šiem piesārņojuma līmeņiem simptomus jūt arī pavisam veseli cilvēki, kas neietilpst nevienā no šīm jūtīgajām grupām. Arī man, kopumā veselīgam cilvēkam, nākas sadzīvot ar simptomiem. Ir dienas ar ļoti zemu redzamību un spēcīgu deguma smaku gaisā, kad piedzīvoju nepārejošas galvassāpes, skrāpēšanos un kairinājumu elpceļos, klepu, sinusītu, acu kairinājumu, sajūtu, ka plaušas tiek saspiestas un elpošana kļūst sekla un ierobežota. Jebkādas fiziskas aktivitātes, sportošana šajos apstākļos nav iespējama. Bez šiem akūtajiem simptomiem, nopietna problēma ir īpaši smalko daļiņu (PM2.5) ilgstoša ieelpošana. Šīs piesārņojuma daļiņas nav ne redzamas, ne saožamas un ir gaisā jau pirms un visai ilgi pēc saredzamo dūmu klātbūtnes. Tās ir tik nelielas, ka no plaušām nonāk asinsritē, ietekmē vairāku orgānu darbību, var izraisīt hroniskas saslimšanas un kopumā saīsina mūža ilgumu. Pret PM2.5 ieelpošanu palīdz tikai speciāli sertificētas sejas maskas / filtri, kam, lai tās būtu efektīvas, ir hermētiski jāpieguļ sejai. Sidnejā šīs maskas tika strauji izpirktas un ir kļuvušas par deficītu.

Ir dienas ar ļoti zemu redzamību un spēcīgu deguma smaku gaisā, kad piedzīvoju nepārejošas galvassāpes, klepu, acu kairinājumu, sajūtu, ka plaušas tiek saspiestas un elpošana kļūst sekla un ierobežota...


Veselības dienesti aktīvi sniedz informāciju tradicionālajos un sociālajos medijos un iesaka uzturēties iekštelpās, nevērt vaļā logus un durvis (diemžēl pārsvarā ēku gan te nav izolētas, līdz ar to dūmi šā vai tā nokļūst iekštelpās), pareizi lietot sertificētās maskas, izvairīties no fiziskām aktivitātēm, nodrošināt astmas inhalatoru pieejamību un laicīgi meklēt medicīnisko palīdzību nopietnu simptomu gadījumā. 
Tie mani paziņas, kas ir jūtīgi pret dūmu piesārņojumu, piedzīvo visai lielu stresu, jo nespēj veikt normālas ikdienas aktivitātes. Ir tādi, kuri mēģina izbraukt no dūmu piesārņotās teritorijas, bet tas nav vienkārši, jo kopējā dūmu izplatība, ja salīdzina, ir visas Eiropas izmērā. 

Jāatzīstas, ko no informācijas par un ap Austrālijas vārdos neaprakstāmo nelaimi es mēģinu izvairīties – mani tā šausmina, negribu un nespēju iztēloties, cik lielas bailes un sāpes cilvēki šobrīd piedzīvo. Jo īpaši tāpēc, ka nespēju palīdzēt. Kādas ir Tavas sajūtas un pārdomas par notiekošo katastrofu?

Reakcijas Austrālijas sabiedrībā ir šoks, pat zināma neticība, bet pamazām nāk atskārsme, ka, lai gan Austrālijā meži deg regulāri, tas, kas notiek tagad, vairākos aspektos ir ārpus iepriekš pieredzētā. Bieži tiek uzdots jautājums, vai šo tagad būtu jāuzskata par jauno “normālo”. Diemžēl prognozes ir tādas, ka nākotnē kļūs vēl sliktāk, riski tikai pieaugs. Sabiedrībā aug daudz dusmu uz federālo valdību, kas, kā cilvēki uzskata, neuzņemas pietiekošu atbildību par notiekošo. Tajā pašā laikā brīvprātīgie ugunsdzēsēji, kuri, starp citu, veic pārcilvēciski varonīgu darbu un riskē ar savām dzīvībām (vairāki diemžēl jau ir gājuši bojā), bet nesaņem par to it nekādu atalgojumu, tiek godāti kā īsti tautas varoņi, un sabiedrībā notiek masveida solidarizācija ar cietušajiem. Ziedojumu vākšanas centri īsā laikā tika pārpludināti ar mantiskajiem un pārtikas ziedojumiem tādā mērā, ka tā pati par sevi kļuva par problēmu. Tagad palīdzēt gribošie tiek aicināti vairs neziedot mantiski, bet izvēlēties sniegt atbalstu caur naudas ziedojumiem vai, piemēram, piedāvājot naktsmājas bez dzīvesvietas palikušajiem.

Ir tādi, kuri mēģina izbraukt no dūmu piesārņotās teritorijas, bet tas nav vienkārši, jo kopējā dūmu izplatība, ja salīdzina, ir visas Eiropas izmērā. 

Tā kā es personīgi jau daudzus gadus strādāju jomā, kur regulāri saskaros ar datiem par klimata pārmaiņu rezultātā pieaugošajiem dabas katastrofu riskiem, tad pēc būtības par notiekošo neesmu pārsteigta. Tomēr arī es nebūtu prognozējusi, ka nonākšu reālā klimatisko apstākļu tieši ietekmētā krīzes situācijā tik drīz, vēl pirms iestājās 2020. gads. Lai gan Austrālijā uzturos salīdzinoši nesen, šie ugunsgrēki ir kļuvuši arī personiski, jo ir izdegušas vairākas no man labi zināmām un iemīļotām vietām, ar kurām saistās īpašas atmiņas. Esmu arī spiesta ļoti strauji apgūt daudz informācijas par to, kā rīkoties šādās situācijās, kā pieņemt pareizos lēmumus, lai pasargātu sevi un atvieglotu glābšanas dienestu darbu. 

FOTO: Vides eksperte Linda Romanovska Austrālijā

Ugunsgrēki Austrālijā ir katru gadu. Kāpēc šogad tie ir tik lieli? Vai un kāda tiem ir saistība ar cilvēku darbību / bezdarbību?

Ir vairāki parametri, pēc kuriem var mērīt ugunsgrēku “lielumu” vai nodarīto kaitējumu. Jāņem arī vērā, ka ugunsgrēku sezona vēl nav pat ne pusē un tie turpinās degt vairākus mēnešus. Tāpēc kopējais šīs uguns sezonas apjoms un kaitējumu apmērs vēl nav paredzams. Īsumā - šīs sezonas ugunsgrēki ir īpaši smagi, jo apvieno gan lielu teritoriju tuvu apdzīvotām vietām, gan iznīcina lielu skaitu mājokļu un jau ir radījuši salīdzinoši lielu upuru skaitu, lai gan katrā no atsevišķajiem parametriem tie vēl nav pārsnieguši rekordus.

Bieži tiek uzdots jautājums, vai šo tagad būtu jāuzskata par jauno “normālo”. Diemžēl prognozes ir tādas, ka nākotnē kļūs vēl sliktāk, riski tikai pieaugs. 

Piemēram, statistiski teritorijas ziņā šī gada ugunsgrēki vēl nav pārsnieguši platības ziņā lielākos Austrālijā reģistrētos ugunsgrēkus. Kopējā izdegusī teritorija šobrīd ir visas Lielbritānijas izmērā (un pieaug). Vēsturiski lielākās platības visbiežāk izdeg pavisam citā bioģeogrāfiskajā reģionā – maz apdzīvotajā ziemeļu teritorijā, kur dominē sausi zālāji, pa kuriem uguns ātri izplatās plašā teritorijā. Rekordplatības izdega 1974./75. gadā, bet toreiz ugunsgrēki lielākoties plosījās Austrālijas centrālajā daļā tālu no blīvi apdzīvotām vietām, ar salīdzinoši zemiem zaudējumiem (lai gan Jaundienvidvelsas štats arī cieta ievērojami) un tikai trīs cilvēku upuriem.

Platību ziņā šīs sezonas ugunsgrēki vēsturiski ierindojas trešajā vietā, lai gan iespējams, ka tie vēl pakāpsies līdz otrajai vietai. 

Iznīcināto mājokļu skaita ziņā, arī vēl nav sasniegts rekords, lai gan strauji tam tuvojamies. 
Cilvēku upuru ziņā, traģiskākie ugunsgrēki līdz šim ir bijuši 2009. gadā ar 173 bojāgājušajiem, lai gan kopējā izdegusī teritorija bija salīdzinoši neliela. Šajā sezonā degošā teritorija ir daudz plašāka, nekā pirms desmit gadiem un apdraud daudzas apdzīvotas teritorijas, bet glābšanas dienestu stratēģija spēcīgi fokusējas uz cilvēku dzīvību glābšanu, un upuru ir ievērojami mazāk. 
2009. gadā pirms ugunsgrēkiem klimatiskie apstākļi bija līdzīgi kā šogad ar ilgstošu sausuma periodu, samazinātiem nokrišņiem, rekordaugstām temperatūrām un stipriem vējiem. 

Tomēr 2019. gads ir pārspējis visus iepriekšējos rekordus īpaši nelabvēlīgu klimatisko apstākļu ziņā. Pirmo reizi vēsturē Jaundienvidvelsas štatā jau vairākkārt ir izsludināts “katastrofāls” ugunsbīstamības apstākļu reitings, kas ir četrus līmeņus augstāks nekā “augsta” bīstamības pakāpe. Ēkas, ieskaitot mājokļus, nav tā būvētas, lai spētu izturēt ugunsgrēku šādos katastrofālos apstākļos, to glābšanu absolūti nevar garantēt, un vienīgais ieteikums ir nekavējoties pamest apdraudētās teritorijas. 

Pirmo reizi vēsturē Jaundienvidvelsas štatā jau vairākkārt ir izsludināts “katastrofāls” ugunsbīstamības apstākļu reitings, kas ir četrus līmeņus augstāks nekā “augsta” bīstamības pakāpe.

Šie nekad iepriekš nepieredzētie katastrofālie apstākļi arī ir izmainījuši gan ugunsnedrošās sezonas iestāšanās laiku un kopējo ilgumu, gan pašas uguns uzvedību. Ugunsdzēsēji ar desmitiem gadu ilgu pieredzi apgalvo, ka nekad iepriekš nav pieredzējuši tādu uguns uzvedību, kā šobrīd, un uguns izplatības prognozēšanā izmantotie datu modeļi, kurus lieto glābšanas dienesti, lai plānotu savu darbību un sniegtu brīdinājumus sabiedrībai, vairs nespēj izskaitļot uzticamas prognozes – reāli uguns izplatās ātrāk nekā tiek prognozēts pašos sliktākajos scenārijos. Tas lielā mērā saistīts ar to, ka pie noteikta ugunsgrēku apjoma un degšanas intensitātes, šie ugunsgrēki sāk veidot paši savas laika apstākļu sistēmas – pērkona un zibens negaisus ar stipriem vējiem, kas strauji izplata un uzsāk jaunus ugunsgrēkus.
Diemžēl arī tradicionāli veiktie risku mazināšanas pasākumi, piemēram, kontrolētās dedzināšanas, lai samazinātu degmateriāla daudzumu, šādos apstākļos vairs nav efektīvi. Kontrolētā dedzināšana samazina uz zemes esošā sausā materiāla daudzumu, bet ilgstošo sausuma periodu rezultātā, izžūst un kļūst ugunsbīstami arī lielie koki, un ar ļoti augstu temperatūru degošā, spēcīgu vēju nestā, uguns izplatās nevis vairs pa zemi, bet no koka uz koku. Tagad ir novērojams, ka arī teritorijās, kur nesen ir veiktas šīs kontrolētās dedzināšanas, tās nav apturējušas uguns izplatību.

Ugunsdzēsēji ar desmitiem gadu ilgu pieredzi apgalvo, ka nekad iepriekš nav pieredzējuši tādu uguns uzvedību, kā šobrīd, un uguns izplatības prognozēšanā izmantotie datu modeļi vairs nespēj izskaitļot uzticamas prognozes.


Lai gan ir parādījies visai daudz kritikas par atbildīgo dienestu neizdarību, apgalvojot, ka nav pietiekoši veiktas šīs kontrolētās dedzināšanas, paši dienesti saka, ka, par spīti līdzekļu samazinājumam un saīsinātiem periodiem, kad ir iespējams tos droši veikt, visi preventīvie pasākumi ir izpildīti kā plānots. Eksperti argumentē, ka plānotais vienkārši vairs nav pietiekams, ka sausā biomasa mežos būtu jāsamazina daudz vairāk, bet vienlaikus arī atzīst, ka klimata pārmaiņu rezultātā preventīvajai dedzināšanai piemērotu periodu kļūst arvien mazāk. Pie tam, ir jāņem vērā, ka arī kontrolētā dedzināšana rada nopietnus riskus – var pati par sevi izraisīt ugunsgrēkus, izejot no kontroles (kas ir noticis jau vairākkārt), kā arī rada dūmu izraisītos veselības riskus. 

Attiecīgi Austrālijā radikāli ir jāpārdomā visa kopējā pieeja mežu apsaimniekošanā, būvniecības un pilsētplānošanas standartos, risku izvērtēšanā un prognozēšanā, ugunsdrošības dienestu darbībā un finansēšanā, un arī iedzīvotāju rīcībā un paradumos. Piemēram, rodas jautājums, vai ir saprātīgi, ka augstākās uguns bīstamības sezona sakrīt ar atvaļinājumu periodu, kad austrālieši tradicionāli masveidā dodas “pie dabas”, nacionālajos parkos un mežu ieskautās pludmalēs, gan paši izraisot uguns riskus neuzmanīgas rīcības rezultātā, gan kļūstot par potenciālajiem upuriem.
Klimata pārmaiņu politikas plānošanas kontekstā šādas plaša mēroga un radikālas pārmaiņas sauc par “transformatīvo” adaptāciju/pielāgošanos. Transformatīvā adaptācija jāsāk pielietot situācijās, kad pakāpeniski pasākumi un vienkārša esošo preventīvo un aizsardzības pasākumu intensifikācija vairs nespēj adekvāti samazināt reālos riskus. Šī brīža ugunsbīstamības situācija Austrālijā ir tieši šāda situācija.

Diemžēl Austrālijā vadošais politiskais kurss šobrīd ir neatzīt klimata pārmaiņu risku nopietnību, neskatoties uz to, ka valsts jau tagad cieš pamatīgus klimata pārmaiņu izraisītus vai pastiprinātus zaudējumus – ne tikai no ugunsgrēkiem.


Protams, daudz vairāk globāli ir arī jādara kopējo klimata pārmaiņu mazināšanā, samazinot siltumnīcas efekta gāzu izmešus, lai mazinātu tālāku nelabvēlīgo apstākļu degradāciju. Diemžēl Austrālijā vadošais politiskais kurss šobrīd ir neatzīt klimata pārmaiņu risku nopietnību, neskatoties uz to, ka valsts jau tagad cieš pamatīgus klimata pārmaiņu izraisītus vai pastiprinātus zaudējumus – ne tikai no ugunsgrēkiem vien –, un neuzņemties pilnu atbildību nedz par tieši izraisītajiem izmešiem valstī, nedz arī par Austrālijas ogļu eksporta sekām. Austrālijas valdība par to tiek asi kritizēta gan iekšzemē, gan starptautiski. Šobrīd sabiedrībā briest milzīgas dusmas par šo bezatbildīgo pieeju, kā arī premjerministra Skota Morisona līderības trūkumu šajā traģēdijā, un ir sagaidāms, ka valstī notiks politiskas pārmaiņas. Jāpiebilst, ka 9. janvāra paziņojumā Skots Morisons pirmo reizi publiski  apgalvo, ka valdības politika ir atzīt klimata pārmaiņu ietekmi uz laika  apstākļiem un vēlas detalizētu ugunsgrēku katastrofas iemeslu analīzi, ieskaitot ar klimata pārmaiņām saistīto.

Vai Tev šobrīd ir kādi pienākumi, kas attiecas tieši uz ugunsgrēku katastrofu? 

Es nodarbojos ar pētniecības darbu universitātē, un man nav tiešu pienākumu šo ugunsgrēku kontekstā. Tomēr es pētniecības ietvaros uzturu kontaktus ar Jaundienvidvelsas štata valdības Plānošanas, industrijas un vides departamentu. Šie cilvēki veic ļoti svarīgu darbu vides risku, ieskaitot ar uguni saistīto, izpētē, izvērtēšanā un risku pārvaldības plānošanā. Diemžēl šis darbs nereti tiek politizēts. Nesenā konferencē par pielāgošanos klimata pārmaiņām, ko organizēja šis departaments, un kas sakritības dēļ notika tajā paša dienā, kad Sidnejā pirmo reizi vēsturē tika izsludināts katastrofāls ugunsgrēku risks, biju lieciniece absurdai situācijai. Lai gan departamenta eksperti veic augstas kvalitātes nākotnes ugunsgrēku risku modelēšanu, ieskaitot saistībā ar gaidāmajām klimata pārmaiņām, kā liecina nopludināti e-pasti, departamenta darbiniekiem ir ticis noliegts šajā konferencē runāt par klimata pārmaiņu saistību ar ugunsgrēkiem – tas ir, par viņu pašu izpētes darbu, kas pie tam bija detalizēts arī pašā konferencē izplatītajās publikācijās. Par laimi, pasākumu apmeklēja un uzstājās ne tikai departamenta darbinieki, un šis jautājums šā vai tā tika apspriests, balsoties pieejamajos datos un pētījumos.

Kādas ir tālākās prognozes – kas Austrālijā notiks? 

Kā jau minēju, prognozes liecina, ka uguns bīstamības riski Austrālijā arvien palielināsies, pieaugošo temperatūru un samazināto nokrišņu rezultātā, kas kopumā izraisa garus un intensīvus sausuma periodus. Cik lielā mērā lēmumu pieņēmēji mācīsies no šīs traģēdijas un sāks nopietni ņemt vērā prognozētos riskus un atbilstoši plānot nepieciešamās pārmaiņas un transformatīvo adaptāciju, to rādīs laiks. Ir visai skaidrs, ka Austrālija vairs nevar atļauties ignorēt problēmu, un vienkārši turpināt ierasto, citādi piepildīsies nesen "The New York Times" publicētais viedoklis, ka Austrālija ir ceļā uz “klimata pārmaiņu pašnāvību”.

Uz kurieni un kā tiek evakuēti cilvēki? Vai Tev ikdienā sanāk saskarties ar kādiem cilvēkiem, kas tiešā veidā cietuši no šīs ugunsnelaimes..? 

Cilvēki jau laicīgi tiek aicināti evakuēties pašiem – tajās vietās, kur ir paredzams, ka uguns izplatības risks ir augsts. Tad tas ir uz katra paša atbildības pieņemt šo lēmumu laicīgi doties uz drošākām vietām. Visi, kas dzīvo krūmāju un mežu tuvumā, ir aicināti izstrādāt “Ugunsgrēku izdzīvošanas plānu”, kas ietver jau laicīgu evakuācijas ceļa un galamērķa plānošanu. Tomēr jebkura evakuācija ir brīvprātīga, un, īpaši šogad, uguns izplatās neprognozējami, līdz ar to laicīga brīdinājuma var arī nebūt. Nereti pirmais saņemtais brīdinājums ir -  “ir par vēlu evakuēties, meklējiet patvērumu” – tas ir situācijās, kad evakuācija ir kļuvusi vēl bīstamāka, nekā palikšana apdraudētajos īpašumos.
Ir cilvēki, kas brīvprātīgi izvēlas palikt savos mājokļos un mēģināt tos aizsargāt, vai cer, ka uguns tos neskars. 
Tie, kas tiek evakuēti jau pēc ugunsgrēka pārdzīvošanas (arī brīvprātīgi), tiek nogādāti uz tuvākajiem evakuācijas centriem vai arī uz tuvākajiem punktiem, no kurienes ir pieejams transports uz citām apdzīvotām vietām. Tie, kam ir savs transports, un iespēja tikt pie pietiekoši daudz degvielas, tiek eskortēti pa ceļiem, tiklīdz tie ir daudz maz izbraucami. Daļa cilvēku, kas bīstamajās vietās ir bijuši kā viesi – piemēram, tūristi atvaļinājumos - dodas uz savām mājām.

Kas ir lielākās nelaimē cietušo Austrālijas iedzīvotāju grūtības?

Lielākie, neizmērojamie zaudējumi, protams, ir bojāgājušo tuviniekiem. Otrkārt, milzīgas grūtības sagādā palikšana bez mājām un iedzīves. Vēl joprojām ir tādas apdzīvotas vietas (pārsvarā nelielas un nomaļas), kas ir pilnībā izolētas no ārpasaules, bez elektrības, sakariem un izsīkstošiem pārtikas krājumiem, kam nevar piekļūt ne pa ceļiem, nedz gaisu (dūmu dēļ nav iespējams lidot), nedz no jūras. Tur esošajiem izdzīvojušajiem ir jātiek galā pašu spēkiem, kamēr dienesti smagi strādā, lai veiktu glābšanas un evakuācijas darbus un atjaunotu pirmās nepieciešamības produktu un pakalpojumu piegādi. Bet tās var būt vairākas nedēļas. Citās vietās, kur cilvēki bija uguns iesprostoti bez elektrības, sakariem, pārtikas, degvielas u.tml. jau ir notikušas evakuācijas gan pa gaisu, gan pa jūru un ar konvojiem pa bīstamajiem ceļiem. Vietējie evakuācijas centri un citi primārie objekti ir nodrošināti ar sakariem (satelīttelefoniem) rezerves ģeneratoriem, pārtiku, ūdeni, degvielu un saziedotajām drēbēm, higiēnas precēm. Bet jāapzinās, ka šie ir īstermiņa risinājumi, simtiem ugunsgrēku vēl joprojām aktīvi deg, un augstas uguns bīstamības sezona nav vēl pat pusē. Īpaši grūti ir tām ģimenēm ar maziem bērniem, aprūpējamiem ģimenes locekļiem un mājdzīvniekiem, kas nereti dzīvo automašīnās, kamēr atrod un nokļūst līdz pagaidu apmešanās vietām evakuācijas centros, pie radiem un paziņām vai svešiniekiem, kas ir atvēruši savus mājokļus cietušajiem. Pagaidām nav skaidrs, cik no tiem, kas ir zaudējuši savus mājokļus varēs saņemt vismaz daļējas kompensācijas no apdrošināšanas, un vai atbalsts tiks sniegts no štatu un federālās valdības puses. Daudzi ir zaudējuši arī darba vietas un ienākumu avotus- lauksaimniecībā, mežistrādē, tūrismā, kā arī tajos uzņēmumos, kas ir pamatīgi cietuši vai pilnībā iznīcināti ugunsgrēkos. 
Nedrīkst par zemu novērtēt arī īstermiņa un ilgtermiņa psiholoģiskās traumas, it īpaši bērnu vidū.

Jebkura palīdzība tiks novērtēta. Jābrīdina, ka diemžēl visā pasaulē netrūkst iedzīvoties kāru neliešu, kas veido viltus ziedojumu kontus it kā Austrālijā cietušajiem. Tāpēc ir rūpīgi jāizvēlas labi zināmas un pārbaudītas organizācijas. 

Kā šobrīd tiek organizēta medicīniskā aprūpe tiem, kam tā nepieciešama (nevis neatliekamā palīdzība, bet, piemēram, hroniskajiem slimniekiem, dzemdībās u.c.)?

Mazāk skartajās vietās, piemēram Sidnejā, visi medicīniskie pakalpojumi strādā kā ierasts. Evakuācijas centros ir nodrošināta mediķu klātbūtne. Tomēr ne visi bīstamajos reģionos ir evakuējušies uz oficiālajiem centriem vai atrodas pieejamu medicīnisko pakalpojumu tuvumā. Kā viens no pirmajiem pasākumiem izolētajās vietās ir ātrās palīdzības mediķu nogādāšana. Kur iespējams, no armijas rezervēm tiek piegādātas sejas maskas aizsardzībai pret dūmu inhalāciju.
Lai mazinātu bioloģiskos riskus un infekciju izplatību, tiek plānota masu kapu rakšana un tūkstošu sadegušo mājdzīvnieku apglabāšana.
Veselības dienesti turpina sniegt informāciju par to, kā pasargāt veselību. Piemēram, kā rīkoties ar pārtiku, kas ir bijusi uguns un dūmu tuvumā – ko ir droši ēst un ko nav. 
Tāpat tiek aktīvi sniegta informācija par psiholoģiskā atbalsta tālruņiem.
Pagaidām nav dzirdēti stāsti par evakuācijas centros notikušām dzemdībām, bet ja dzemdības sāktos situācijā, kad nav iespējams grūtnieci nogādāt slimnīcā, tās būtu jāpieņem turpat centrā ar tur esošā mediķa palīdzību. 

Vai cilvēki Latvijā var kā palīdzēt Austrālijā cietušajiem? Ja jā, tad ko Tu ieteiktu?

Jā, noteikti palīdzēt var un jebkura palīdzība tiks novērtēta. Vistiešāk var palīdzēt ar ziedojumiem. Te gan jābrīdina, ka diemžēl visā pasaulē netrūkst iedzīvoties kāru neliešu, kas veido viltus ziedojumu kontus it kā Austrālijā cietušajiem un piesavinās līdzekļus. Līdz ar to, pirms ziedot, ir rūpīgi jāizvēlas labi zināmas un pārbaudītas organizācijas. Te ir saraksts ar vairākām pārbaudītām organizācijām, kas pieņem ziedojumus:

Jaundienvidvelsas ugunsdzēsības dienests, kas ir veicis pārcilvēcisku un varonīgu darbu cilvēku un māju glābšanā un uguns kontrolēšanā un turpina to darīt, lai gan šie ugusndzēsēji ir brīvprātīgie, kas par to nesaņem atalgojumu. Dienesta galvenais komisārs preses konferencē pirms dažām dienām skaidroja, ka saņemto ziedojumu izmantojums tiks apspriests ar lielākajiem un regulārajiem ziedotājiem, lai apzinātu viņu konkrētos ziedojumu nolūkus un mērķus un izlemtu par visefektīvāko saziedoto līdzekļu izmantojumu.  Ziedot var šajā mājas lapā ar VISA vai MasterCard kredītkarti, sākot no 25 dolāru ziedojumiem:
https://quickweb.westpac.com.au/OnlinePaymentServlet?cd_community=NSWRFS&cd_currency=AUD&cd_supplier_business=DONATIONS&action=EnterDetails

Austrālijas Sarkanais Krusts, kas organizē primāro humanitāro palīdzību ugunsgrēkus pārdzīvojušajās teritorijās un nodrošina medicīnisko palīdzību:


St Vincent de Paul Society - Humanitāra organizācija, kas palīdz ugunsgrēkos cietušajiem ar pārtiku, drēbēm, mēbelēm un palīdz ar pabalstiem tiem, kas palikuši bez nekā un zaudējuši ienākumu avotus.
 

WIRES - Savvaļas dzīvnieku glābšanas organizācija, kuras brīvprātīgie šobrīd veic savvaļas dzīvnieku glābšanas operācijas izdegušajās teritorijās. Ziedot šeit ar VISA, MasterCard vai caur PayPal.


Adoptē koalu - Koalu hospitāļa adopcijas programma, kas ļauj, sākot no 40 austrālijas dolāru ziedojuma gadā virtuāli adoptēt koala lācīti. Hospitālis pieņem arī 15 dolāru ziedojumus koalu pārtikas koku stādīšanai: 
https://www.koalahospital.org.au/shop/plant-a-koala-food-tree 

Vai Austrālijas ugunsnelaime kaut kādā veidā var ietekmēt Eiropu, Latviju? 
Lai gan tiešā veidā, Austrālijas traģēdijas ietekme uz Latviju būs neliela, tai būtu jākalpo kā uzskatāmam brīdinājumam par to, ka klimata pārmaiņu izraisītie un pastiprinātie riski pasaulē jau tagad ir ievērojami un arī Latvija nav no tiem pasargāta.

Katram Latvijas iedzīvotājam būtu jāizlasa Latvijai prognozēto klimata pārmaiņu risku apkopojums spēkā esošajā Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā.

Netieša, bet ļoti svarīga palīdzība gan Austrālijas, gan citu valstu iedzīvotājiem, kurus skar klimata pārmaiņu pastiprinātās dabas katastrofas, un arī pašiem sev, ir izglītošanās klimata pārmaiņu jautājumos. Katram Latvijas iedzīvotājam būtu jāizlasa Latvijai prognozēto klimata pārmaiņu risku apkopojums spēkā esošajā Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā: https://likumi.lv/ta/id/308330-par-latvijas-pielagosanas-klimata-parmainam-planu-laika-posmam-lidz-2030-gadam
Un jāapzinās, ka arī Latvijā klimata pārmaiņu rezultātā ar augstu varbūtību palielinās mežu ugunsgrēku risks. Šajā ziņā mēs visi esam saistīti, klimata pārmaiņas skars ikvienu pasaulē, un mums ir jāpastāv uz savām un mūsu bērnu tiesībām dzīvot cilvēka dzīvei piemērotā un drošā vidē pieprasot adekvātu politisko un praktisko rīcību gan klimata pārmaiņu (izmešu) mazināšanā, gan pielāgošanās klimata riskiem jomā no lēmumu pieņēmējiem vietējā, nacionālā un starptautiskā līmenī. 

Vai un kā tiek palīdzēts dzīvniekiem? 

Šie ugunsgrēki ir tiešām milzīga traģēdija arī savvaļas dzīvnieku populācijām un mājdzīvniekiem. Lai gan lauksaimnieki un brīvprātīgie palīgi ir darījuši visu, kas viņu spēkos, lai evakuētu savā pārziņā esošos dzīvniekus, tas tomēr nav vienmēr izdevies, un ir zināms par tūkstošiem sadegušu ganāmpulku un mājdzīvnieku. Daudzi lauksaimnieki arī ir zaudējuši iespējas sagādāt saviem mājdzīvniekiem pārtiku. Notiek solidarizēšanās un cilvēki, cik var, viens otram ziedo un uz savu iniciatīvu piegādā sienu un citu barību. 
Vēl daudz lielāki zaudējumi ir savvaļas dzīvnieku populāciju vidū. Šī brīža novērtējums ir 1,25 miljardi, kas ir vairāk nekā 2 reizes vairāk kā iepriekšējās aplēses (Sidnejas universitātes un Pasaules Dabas Fonda dati). Vides un dzīvnieku aizsardzības organizāciju brīvprātīgie šobrīd dodas izdegušajās teritorijās meklēt ievainotos un izdzīvojušos dzīvniekus un viņu mazuļus, lai nogādātu tos aprūpes centros, kur tiem var tikt sniegta medicīniskā palīdzība. Diemžēl arī daudzi izglābtie dzīvnieki neizdzīvo. Arī savvaļā izdzīvojušie šobrīd piedzīvo grūtības atrast pārtiku, dzeramo ūdeni un dzīvošanai piemērotus biotopus, un nav zināms, kādas būs viņu izdzīvošanas iespējas. Līdz ar to kopējais dabai nodarītais kaitējums vēl nav pat aprēķināms. Jāsaprot arī tas, ka šī gada ugunsgrēkos deg arī tādi meži un dabas zonas, kas parasti nedeg, un tāpēc nav pielāgojušās sadzīvot ar uguni – piemēram, mitrie lietusmeži, (daļa no tiem, kas vēl bija saglabājušies no Gondvānas superkontinenta laikiem) un purvāji, kas tagad sausuma dēļ ir izžuvuši.

Vai ir cerība atjaunot koala populāciju?

Koala lāči ir vieni no atpazīstamākajiem un visā pasaulē mīlētākajiem Austrālijas savvaļas pārstāvjiem,tāpēc ziņas par 30% koalu populācijas iznīcināšanu Jaundienvidvelsas štatā un 50% populācijas bojā iešanu Kangarū salā, satrauc daudzus. Tie arī ir tiešām nopietni šie ikoniskā dzīvnieka zaudējumi, kuru pēdējos atlikušos biotopus savvaļā apdraud ne tikai ugunsgrēki, bet lielā mērā arī mežu izciršana. 2018. gadā pētījumā tika konstatēts, ka koalas nonāks līdz izmiršanas slieksnim 2050. gadā, ja turpināsies šī brīža mežu izciršanas apmēri. Tas nozīmē,  ka koalu aizsardzībai ir jāveic komplekss pasākumu kopums, kas aizsargātu to pēdējos piemērotos savvaļas dzīves areālus, kā no uguns, tā arī citiem riskiem. Tomēr vēl traģiskāka situācija ir ar citām retajām sugām, kuras šajos ugunsgrēkos ir iznīcinātas gandrīz pilnībā, un, iespējams, tās nāksies atzīt par savvaļā izmirušām, piemēram, neliels pelei līdzīgs dzīvnieciņš dunarts (dunnart), arī kalnu pigmejoposums (mountain pygmy possum) un korobori varde (angliski corroboree frog, latīniski Pseudophryne pengilleyi) un citi.




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas