Kompostējamie atkritumi

Latvijā aptuveni puse no sadzīves atkritumiem ir bioloģiski sadalāmie (BS) sadzīves atkritumi. Tie ir organiskie atkritumi, kuru sadalīšanos nodrošina mikroorganismu darbība. Neatbilstoši apsaimniekoti BS atkritumi var piesārņot gruntsūdeņus un veicināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izdalīšanos. Pie bioloģiski sadalāmiem organiskiem atkritumiem var pieskaitīt tādus atkritumus kā virtuves pārtikas atkritumus, dārzeņu un augļu atkritumus, tējas, kafijas biezumus, vecus augus, puķes, nopļautu zāli, koka lapas, zariņus.

Komposts augiem palīdz augt bagātīgiem.

FOTO: Edijs Pālens, http://www.edijsfoto.lv/

Komposts augiem palīdz augt bagātīgiem.

 

Reklāma
Reklāma

Atdalītos BS atkritumus kopā ar papīra maisiņu vai ietītus papīrā ievieto speciālā bioatkritumu konteinerā. Tas parasti ir brūnā krāsā un izveidots tā, lai būtu piemērots šādu atkritumu savākšanai. BS atkritumu savākšanas konteiners nodrošina tā satura vēdināšanu atkritumu uzglabāšanas veidā.

BS atkritumus var izmantot sava komposta veidošanai. Lai tas izdotos, svarīgi ir radīt līdzsvaru starp zaļo masu (zāle, dārzeņu, puķu atliekas) un brūno masu (sīki zariņi, saknes, salmi). Labam kompostam ir vajadzīgs gaiss, citādi sāksies pūšana, nevis trūdēšana. Tādēļ, veidojot komposta kaudzi, nevajadzētu to sablīvēt, jo mikroorganismi darbojas tikai gaisa klātbūtnē. Speciālisti iesaka vienā kārtā likt dārzeņu mizas, tad no dārza savāktās lapas, tad nopļauto zāli, tad atkal savāktās lapas. Lai kompostā gaisa patiešām būtu pietiekami, papildus vismaz divas trīs reizes gadā komposta kaudze jāpārcilā vai jāpārrok. Kompostam svarīgs arī mitrums. Ja komposts būs pārāk sauss, augi netrūdēs, taču tas nedrīkst būt arī pārāk mitrs.

 

Materiāls tapis ar biedrības Latvijas zaļā josta atbalstu.