Pētījums: Regulāra priekšā lasīšana bērnam ietekmē viņa karjeras iespējas nākotnē

 29. jūnijs 2019 15:10 Raksts

Latvijā vismaz vienai piektdaļai skolēnu 15 gadu vecumā ir nepietiekošas lasīšanas prasmes – šie bērni ar grūtībām spēj izlasīt savam vecumam atbilstošu tekstu un izprast tajā rakstīto jēgu. Pētnieki un izglītības vadošie eksperti ir vienisprātis, ka lasītprasmes pamati jāieliek jau agrīnā bērnībā.


Foto: Shutterstock.com

Mūsdienu sabiedrība nav iedomājama bez labām lasītprasmēm, jo informācija tiek gūta, izmantojot dažādus teksta formātus – interneta ziņu platformas, grāmatas, žurnālus u.c.


 

Vecākiem ir īpaša loma lasīšanas prasmes veidošanā – lasot bērniem no mazotnes priekšā, tā veicinot noturīgu interesi par lasīšanu turpmākajā dzīvē. Lasītprasmei ir izšķirīga nozīme bērna izglītībā gūtajām sekmēm un vēlāk sasniegumiem profesionālajā karjerā.

 

Mūsdienās pētījumi rāda, ka bērnu un pusaudžu vidū mazinās lasīšanas aktivitāte, mainoties lasīšanas ieradumiem, tehnoloģijām, formātiem un saturam, kas tiek lietoti. Eiropas Komisijas 2011. gadā izdotais dokuments par lasītprasmes kontekstu, rīcībpolitiku un praksi norāda, ka ir svarīgi samazināt to skolēnu skaitu, kuru lasītprasmes ir vājas. Starptautisko apsekojumu rezultāti (PISA, 2009) liecina, ka vidējie lasīšanas rādītāji 15 gadus vecu skolēnu vidū ir saglabājušies nemainīgi. Aptuveni vienai piektajai daļai skolēnu vērojamas lasīšanas grūtības. Tādējādi Eiropas Komisijas mērķis ir attīstīt lasīšanas prasmes gan visā izglītības saturā, gan agrīnā vecumā pirmsskolas izglītībā un ģimenes sistēmā (European Comission, 2010).


Pirmā lasīšanas pieredze
Pirmo lasīšanas pieredzi bērni apgūst no savu vecāku un citu aprūpē iesaistīto personu – vecvecāku, vecāko brāļo un māsu, aukļu lasīšanas paradumiem. Ja vecākiem ir pozitīva attieksme par lasīšanu, un tie savam bērnam jau no mazotnes regulāri lasa priekšā, tad arī bērnam izveidojas pozitīvāka pirmā lasīšanas pieredze un attieksme par lasīšanu kopumā. 


2013. gadā Vācijā veiktajā pētījumā tika noskaidrots, ka no tiem bērniem un jauniešiem, kuriem tika regulāri lasīts priekšā, 74% uzskata, ka grāmatu lasīšana rada prieku, toties no tiem bērniem, kuriem bērnībā lasīts priekšā reti, tikai 37% norāda, ka lasīšana sagādā prieku. Bērniem, kuriem netiek regulāri lasīts priekšā, izveidojas vairāk negatīva attieksme par lasīšanu: 40% uzskata, ka grāmatu lasīšana ir garlaicīga (salīdzinot ar 18% bērnu, kam tika regulāri lasīts priekšā), 20% uzskata, ka grāmatu lasīšana ir laika izšķērdēšana (salīdzinot ar 7% bērnu, kam tika lasīts priekšā regulāri), un 33% bērnu uzskata, ka grāmatu lasīšana ir nepatīkama un nogurdinoša nodarbe (salīdzinot ar 10% bērnu, kam bērnībā tika regulāri lasīts priekšā).

Ja vecākiem ir pozitīva attieksme par lasīšanu, un tie savam bērnam jau no mazotnes regulāri lasa priekšā, tad arī bērnam izveidojas pozitīvāka pirmā lasīšanas pieredze un attieksme par lasīšanu kopumā. 

Latvijā veiktajā pētījuma* rezultātos, ko veica bērnu literatūras portāls “Pasakas.net” kopā ar “Mammamuntetiem.lv” 2014. gadā, redzams, ka gandrīz puse aptaujāto tēvu un trešdaļa mammu saviem bērniem priekšā lasa nepietiekami, – vismaz 46,4% tēvu un 29,8% mammu saviem bērniem lasa priekšā nepietiekami bieži; priekšā vispār nelasa 19,6% tēvu un 7,9% mammu; tikai dažas reizes mēnesī lasa 26,8% tēvu un 21,9% mammu. 


Latvijas pētījums uzrāda arī nozīmīgu sakarību – vājie priekšā lasīšanas rādītāji ir cieši saistīti ar pašu vecāku pieredzi bērnībā – rezultāti atklāj, ka gandrīz pusei aptaujāto vecāku (47,5%) bērnībā ir nepietiekami un reti lasīts priekšā. Tas apstiprina arī citu pasaulē izpētīto, ka tie vecāki, kuriem pašiem bērnībā nepietiekoši lasīts priekšā vai nav lasīts nemaz, tendēti arī saviem bērniem reti lasīt priekšā. Bez tam mazāk priekšā lasa tie vecāki, kuriem ir zemāks izglītības un ienākumu līmenis. Tādejādi veidojas sakarību loks – vecāki lasa nepietiekami priekšā bērniem, tiem ir nepietiekoša lasītprasme un līdz ar to vājākas sekmes skolā, sekojoši mazākas iespējas iegūt labu darbu, un šiem bērniem, vēlāk pieaugot, ir tendence lasīt nepietiekoši priekšā saviem bērniem. 

Šobrīd vecākiem vēl nav izveidojusies izteikta asociācija, ka lasīšana un lasītprieks ir cieši saistīts ar bērna akadēmiskajiem panākumiem vēlāk nākotnē.


Kāpēc jālasa priekšā bērniem?
Starptautiskais pētījums (PISA) norāda, ka priekšā lasīšana bērnam jau no mazotnes ir cieši saistīta ar bērna lasītprasmi 15 gadu vecumā (PISA, 2009), un, kā norāda Vācijā „Stiftung Lesen” veiktais pētījums 2007. gadā un 2013. gadā, īpaši labu lasītprasmi un interesi par lasīšanu bērni uzrāda tad, ja vecāki lasa saviem bērniem priekšā katru dienu (Stiftung Lesen, 2013). 


Šobrīd vecākiem vēl nav izveidojusies izteikta asociācija, ka lasīšana un lasītprieks ir cieši saistīts ar bērna akadēmiskajiem panākumiem vēlāk nākotnē. Lai gan lielākā daļa vecāku vēlas saviem bērniem labu izglītību (83%), vecākiem krietni mazāk svarīgi ir tas, ka bērnam ir labas lasītprasmes (75%) vai interese par lasīšanu (51%), bet tieši šo īpašību un prasmju attīstība jau no mazotnes ir būtiska akadēmisko sasniegumu veicināšanai (Stiftung Lesen, 2013).


Mūsdienu sabiedrība nav iedomājama bez labām lasītprasmēm, jo informācija tiek gūta, izmantojot dažādus teksta formātus – interneta ziņu platformas, grāmatas, žurnālus u.c. Kā minēts Eiropas Komisijas izdotajā dokumentā „Lasītprasmes mācīšana Eiropā: konteksts, rīcībpolitika un prakse – “Eiropas sabiedrībai vājas lasītprasmes ir potenciāla katastrofa, jo mūsdienu sabiedrība ir balstīta uz zināšanu apguvi, kas pamatā balstīts uz dažādu tekstu izpratni un analīzi, tādējādi  bērniem, kas, nespēj pienācīgi izprast pat vienkāršu rakstītu tekstu, ne vien draud bezdarbs, bet arī netiek dota iespēja mācīties tālāk”. 


Latvijā veiktais “Pasakas.net” un “Mammamuntetiem” pētījums uzrāda, ka vecāki domā līdzīgi kā vecāki Vācijā – Latvijas vecāki vēlas, lai viņu bērni gūtu labu izglītību, lai tiem būtu labas lasīšanas prasmes, taču viņi nesaskata šo prasmju attīstībai ciešu sakarību ar lasīšanas prieku un motivāciju. Tādējādi ir svarīgi veidot izpratni par to, ka lasītprasmes attīstīšana jāveicina jau no agrīna mazotnes un jāsāk ir ar intereses veidošanu par lasīšanu. Kamēr bērns apgūst valodas pamatus, vecāki var radīt viņā noturīgu interesi par lasīšanu, paši regulāri lasot viņam priekšā pasakas, stāstus, dzejoļus un citu vecumam atbilstošu saturu. 


*Aptauja veikta „Draugiem.lv”, un tajā piedalījušies 1044 (373 tēti un 671 mamma) respondenti vecumā no 20 līdz 60 gadiem (vecāki (tēti, mammas), kuru apgādībā ir vismaz viens bērns). 

 

Autors: Edmunds Vanags, psihologs

 

Atsauces:

  • Lasītprasmes mācīšana Eiropā: konteksts, rīcībpolitika un prakse http://eacea.ec.europa.eu/education/eurydice/
  • OECD, 2010f. PISA 2009 Results: Learning Trends: Changes in Student Performance Since 2000 (Volume V). Paris: OECD
  • OECD, 2010d. PISA 2009 Results: Learning to Learn – Student Engagement, Strategies and Practices (Volume III). Paris: OECD
  • EACEA/Eurydice, 2009b. Early Childhood Education and Care in Europe: Tackling Social and Cultural Inequalities. Brussels: Eurydice
  • Stiftung Lesen. Reading Study 2013: New survey on the reading landscape. Survey of 250 fathers and 250 mothers, 2013