Piekrāpta sieva: vai dzīve ir jānorok bērnu dēļ?

Dzēsts lietotājs

Pec pirmas krapsanas tev vajadzeja izshkirties,jo ja vinjs to izdarija vienreiz..tas nozime ka tas atkartosies velreiz...Njem bernu un shkiries no ta kroplja!!!Tas mesls nav pelnijis ne tevi ne bernus!!!Berns paaugsies un visu sapratis..nav verts sevi shita mociit!!!Shkiries un ej pie cilveka kas tevi miil un ciena,neesi naiva un atver tachu vienreiz acis!!!!!

Dzēsts lietotājs

Viiram ir atkariiba no seksa,tev-no sevis zheeloshanas un moraalas varoshanas. Tu pati izveeleejies savu celu-ko nu vairs tagad raudaat?  

Dzēsts lietotājs

nekādā gadījumā nedrīkst palikt kopā ar vīru, ja paliksi  - tavi bērni tevi necienīs, pati zinu no savas pieredzes, kamēr mana māte bija kopā ar tēvu, kas viņu pastāvīgi krāpa manī nebija ne kripatas cieņas pret mammu, tikai tad, kad viņa saņēmās un izšķīrās no tēva, es saskatīju patieso situāciju un sapratu savu māti. Galvenais - izskaidro saviem bērniem situāciju, neko neslēpjot, izstāsti patiesību, atklāj savas sāpes, bērns sapratīs, ja neuzreiz tad ar laiku noteikti! bet ja paliksi par sava vīra ķīlnieci - būsi zaudētāja visās nozīmēs!!!!

Dzēsts lietotājs

es ar vīru izšķiros kad dēlam bija 8 gadi ,jo bija viss gan citas sievietes gan alkohols gan arī roku palaišana un liela greizsirdība. tad tas likās trģiski bet tagad gan dēlam gan pašai ar viņu ir draudzīgas attiecības ja mums ko vajaga palīdz. reiz pats sacīja ka mūsu šķiršanās viņam atvērusi acis un sarašanu.TĀ KA NEBAIDIES AIZIET!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Dzēsts lietotājs

Tava kljuuda bij,ka atgriezies atpakalj pie viira...

Dzēsts lietotājs

Tev sen bija jaskiras,tev ir Janis un vins tevi gaida,ta ka sanemies un ej pie vina,berns sapratis to ka izaugs,

Dzēsts lietotājs

Mīļais cilvēk,nav bezizejas bez izejas! Ko vēl gaidi, kādu te padomu lūdz? Ej prom, ej tur kur Tava sirds sauc... Tev ir cilvēks kurš mīl Tevi! Esmu izgājusi savā dzīvē cauri neizsakāmām sāpēm, zinu kā tas ir kad vīrs dzer, krāpj, negrib šķirties, jo mīlot utt...Kad tomēr izšķīrāmies, iepazinos ar cilvēku, kurš "mīlēja" mani tik ļoti, ka tad kad gaidīju no viņa bērniņu, pagrieza man muguru un dziļi ieskatījās glāzē (uz 6 mēnešiem)... Nezinu, kur ņēmu spēku un izturību, lai visu to pārciestu... Pats smagākais periods bija, kad biju ar mazu zīdaini rokās gandrīz vai bez dzīves vietas, likās visa dzīve beigusies... Tās nebija beigas!Tas bija sākums... jaunas dzīves sākums!Soli pa solītim dzīve sakārtojas... Ir jāskatās uz priekšu nevis atpakaļ, jādzīvo, nevis jāeksistē kāda dēļ, jāizpilda viņa iegribas!

Dzēsts lietotājs

beernudaarzs :(
1 2 3 4 5

Kategorijas