Sievietēm jāmācās uzveikt teicamnieču sindromu! Vingrinājumi

...un janu "'ne'' ,nelauj pateikt pienakuma apzina ko tu juti pret kadu cilveku,vai tad ar sevis milesanu nepieaug bezatbildiba? un janu tas cilveks kam gribi pateikt ''ne'' tev ir milets un tomer svarigs?nav ta,ka splausi aka no kuras dzer?

Manuprāt labs raksts. priekš tiem, kam tā ir aktuāla problēma un kuri nemāk paši ar to tikt galā, arī ieteikums labs kā to risināt.

 

Agnese - tad cilvēkam ir steigšus jāņem vērā šis ieteikums. jo citi pierod, ka kāds vienmēr saka Jā. Es pati no mazotnes darīju visu ko man prasīja. un man tas patika, brīvajā laikā nebija ko darīt un tāpēc varēju atļauties arī "skriet uz pieprasījumu".

un oi oi oi kas sākās, kad es iepazinos ar savu vīru un man beidzot bija citur kur tērēt savu laiku un es sāku teikt Nē.. Man vairs "ģimene nebija svarīga", un "vīrs mani bija samaitājis/pārvērtis" utt. un es ļoti ilgi iekšēji to pārdzīvoju un rāvos uz visām pusēm, līdz vienu dienu man tas bija līdz aknām. beidzot stingri pateicu savu nostāju, neļāvos izprovocēties uz scēnām vai skaidrošanos un .... tas beidzās. un es esmu bezgala pateicīga vīram, kurš man palīdzēja daudz ko šajā dzīvē saprast, atbalstīja un ļāva pašai izcīnīt savus cīniņus, tai pat laikā "lūrot ap stūri" vai man nevajadzēs palīdzēt. un tici vai nē - tie pārējie arī tagad ir jau sen pieņēmuši situāciju un vairs neprasa. un Nē beidzot ir atbilde.

protams, katra situācija jāizvērtē, bet pat labie darbi reizēm neatmaksājas. tik cik ir laiks un gribēšana - palīdzu kā māku (ja vajag). bet augstāk par pēcpusi neuzlēksi un nav arī vajadzīgs.

Labs raksts!

Es kādreiz nemācēju pateikt - nē! Tiku ar to galā.

Kādreiz uz ielas 5 cilvēkus  "palaidīs "garām, bet mani apturēs un piedāvās kaut ko , kas pilnīgi nevajadzīgs un lieks man. Kā uz piers bija rakstīts - netuēsies pretī...

Mans dzīvesstāsts ir līdzīgs Ievai Valdatei-Kadiķei.Man bija vajadzīgi 10 gadi,lai beidzot iemācītos pateikt-NĒ!Tagad visi ir samierinājušies,ka arī mātei un draudzenei ir vajadzīgs laiks sev.

Labs rakstiņš,tieši tas,kas bija vajadzīgs šobrīd...