Pie Talsiem atrasts rijīgais Spānijas kailgliemezis

 10. augusts 2009 8:00 Ziņa  skatījumi: 9462


Skaistais, bet bīstamais Spānijas kailgliemezis ir klāt — oranžais briesmonis atrasts Talsu apkārtnē, ziņo nacionālais ziņu portāls www.kasjauns.lv.



Foto: Māris Puķītis, www.kasjauns.lv


Somijā šis ievazātais radījums jau kļuvis par draudu laiksaimniecībai, pērn Ālandu salās šie gliemji kādam zemniekam noēda visu zemeņu ražu. Zviedrijā tie iznīcina lopbarības graudaugus. 2007. gadā Pērnavā atrada vienu oranžo gliemi, pērn vietējie ļaudis savos dārzos jau salasīja vairākus desmitus. Vairāki Spānijas kailgliemeži atrasti arī Tallinā, parasti dārzniecību tuvumā. Tie ir spilgti oranžā krāsā un sasniedz desmit centimetru garumu.

Spānijas gliemis jau ieņēmis Skandināviju
„Norvēģijā šo gliemežu apkarošanai ir iztērēts daudz līdzekļu. Diezin vai šie gliemeži var masveidā iznīcināt lauku kultūru, taču kāda zemnieka zemeņu ražu tie noteikti var izpostīt,” sacīja Igaunijas gliemju pētniece Pireta Kriristaja. Igaunijas Vides ministrija lūgusi paziņot par visiem valsts teritorijā atklātajiem svešajiem un iesaka iznīcināt tos sālsūdenī vai vārot.
Dārzā tos var pievilināt ar rūgstošu alu, pēc tam atliek likvidēt. Austrijā un citur Eiropā audzē Indijas skrejpīles, kas šos gliemjus ēd ar lielu apetīti. To dabiskie ienaidnieki ir eži, ciršļi, kurmji, glodenes, skrejvaboles.

Latvija draud kļūt par vēl vienu sugu bagātāka — bīstami rijīgo Spānijas kailgliemezi.

Nu šis svešzemnieks sācis invāziju Latvijā. Spānijas kailgliemezis gadā izdēj 200 līdz 300 olu un spēj pie mums pārlaist pēdējo gadu siltās ziemas. Papildus augiem šis radījums ēd arī citu sugu gliemežus un pat savējos, īpaši beigtos un mirstošos, tāpēc iesaukts par nāves gliemi.
Gliemeži apgūst jaunas teritorijas, pieķeroties pie transporta līdzekļiem vai atceļojot ar stādiem. Tie jau ir ļoti izplatīti Skandināvijā, prot ātri pielāgoties jauniem apstākļiem, Helsinkos šī suga izplatījās pāris gadu laikā. „Piemēram, ģimene brauc ar savu mašīnu ar prāmi uz Zviedriju, dzīvo kempingā, noliek mašīnu laukumā blakus dārzam ar šiem gliemežiem. Kailgliemeži ir aktīvi rasas stundās, no rīta tie meklē slēptuves, tāda var būt, piemēram, mašīnas apakša, kas no gliemeža viedokļa solās būt laba slēptuve no saules un karstuma. Mašīnas īpašnieki dodas atpakaļceļā, nezinot, ka tiem ir „pasažieris”,” pērn aģentūrai LETA stāstīja gliemju pētniece, Latvijas Malakologu biedrības priekšsēdētāja Mudīte Rudzīte.

Kurzemē iedzīvojas zirneklis no Vidusjūras
Latvijā jau agrāk iedzīvojušies tālu zemju radījumi. 2004. gadā pirmo reizi pie mums novērots lapseņveida zirneklis — parasta suga Vidusjūras zemēs, kas iedzīvojusies Kurzemē, Papē. Cilvēkiem tas nav bīstams. Latvijas Entomoloģijas biedrība lapseņveida zirnekli pērn izvēlējās par gada nekukaini. Lietuvā tas parādījās vēl agrāk, 2002. gadā, un zinātnieki to uzskata par globālās sasilšanas pazīmi.
Tuvu Latvijas robežām manīti arī bīstami svešzemnieki. Lietuvā Mažeiķu rajonā 2007. gadā kāds vīrs, pļaudams kartupeļu lakstus, atrada vairākus Āfrikas siseņus.  Tie dienā spēj pievārēt 130 kilometrus, un siseņu bari ir bēdīgi slaveni ar savu rijību. Arī Igaunijā tajā pašā gadā bija atrasti putnu tīklos iepinušies Āfrikas siseņus. Visdrīzāk tos līdz Baltijai atnesa gaisa straumes. „Iespējams, tas ir klejotājsisenis. Latvijā tas ir atrasts trīsdesmitajos gados,” toreiz žurnālā „Kas Jauns” komentēja entomologs, Latvijas Universitātes profesors Voldemārs Spuņģis. „Mums viņš nav bīstams, jo neveido klejotāju fāzi. Olas dēj zemē, bet tās nevar pārziemot un izsalst.”
Tikai pirms pusgadsimta Latvijā no Ziemeļamerikas ievazātā Kolorādo vabole ir pazīstama katram kartupeļu audzētājam. Pirms diviem gadiem tā savairojās lielā skaitā, Zemgales piemājas dārzos bija apsēsti visi kartupeļu ceri. Tāda šā kaitēkļa invāzija nebija redzēta 40 gadus.

Svešais vēzis un bruņurupucis apdraud vietējos
No Amerikas 1983. gadā ievests signālvēzis, kas ir izturīgs pret vēžu mēri, kuru vienlaikus pats pārnēsā. Rezultātā bojā iet vietējais platspīļu vēzis. Amerikas ūdele daudzviet jau izspiedusi Eiropas ūdeli, bet no augiem visbīstamākais ir no Kaukāza atvazātais bēdīgi slavenais latvānis. 2007. gadā cīņai pret bīstamo augu valdības atvēlētie trīs miljoni latu neko daudz nav līdzējuši.
Pēdējos gados Latvijas dabā ieviešas sarkanausainie bruņurupuči no Amerikas. Tie ir agresīvāki par mūsu purva bruņurupučiem, radot bīstamu konkurenci. Kādā Nītaures ezerā atklāts pat vesels sarkanausaino harēms — piecas mātītes un viens tēviņš. Visdrīzāk, šos rāpuļus brīvā dabā izlaiduši cilvēki, kam apnicis tos turēt mājās.
Mierinājumam — pērn dīķī Olainē noķertais, no privāta terārija izmukušais Nīlas krokodils nokļuva Rīgas zoodārzā un Latvijas klimatā arī nespētu izdzīvot. Ziemu pārlaist nespētu arī piraijas — vienu plēsonīgo zivi pērnvasar izmakšķerēja dīķī Daugavpilī.

Autors: Māris Puķītis, www.kasjauns.lv
 



0 Pievienot komentāru

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk