Mammas "privatizē" bērnus. Kādas ir tēta tiesības, komentē juriste

Pieejamā statistika rāda, ka Latvijā ir ļoti daudz šķirto ģimeņu. Un daudzās no tām ir bērni, kuri šķiršanās gadījumā kļūst par strīdus objektu. Turklāt speciālisti norāda, ka ne vienmēr strīds ir par labāko bērna vajadzību nodrošināšanu, bet par atriebšanos, ko visbiežāk realizē tieši sievietes, - ja tu šitā, neredzēsi bērnu!

Civillikums nosaka, ka bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (juridiski tā ir definēta kā saskarsmes tiesība).

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Civillikums nosaka, ka bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (juridiski tā ir definēta kā saskarsmes tiesība).

3 klasiskas situācijas. Raksta tēti

“Draudzene grib šķirties. Mums ir 10 mēnešus veca meitiņa, un draudzene atļauj satikties tikai viņas klātbūtnē. Viņa drīkst tā darīt?”

 

“Nesen pašķīros ar sievu, bet tagad, kad gribu redzēt savu dēliņu, viņa man saka, ka priekš mazuļa esmu svešs, un viņam jau ir cits tēvs.  Tikko es izvācos no mūsu mājām, burtiski pēc nedēļas tur jau dzīvoja cits vīrietis... Ko man darīt?”

 

“Man ir divi kolosāli dēli, bet kopā nedzīvojam. Māte neļauj tikties ar bērniem. Stāsts jau tāds pats kā lielākajai daļai tētu, kas ļoti mīl savus bērnus un vēlas īstenot savas tiesības būt tētim.  Secinājums ir viens - tēti mums ir vajadzīgi naudas pelnīšanai, jo lēmums par uzturlīdzekļu piedziņu tika lemts uzreiz, bet saskarsmes tiesības netiek īstenotas...”

 

 

Šie ir tikai trīs no daudzajiem jautājumiem, kā tētiem aizstāvēt savas tiesības tikties ar bērnu un piedalīties visās dzīves norisēs, kas saistītas ar atvases audzināšanu, izglītību, veselību un cietiem ikdienišķiem jautājumiem. Skaidro juriste Inese Freivalde.

 

Šķirtiem vecākiem ir vienādas tiesības un pienākumi pret bērnu

Reklāma
Reklāma

Civillikums nosaka, ka kopā dzīvojoši vecāki aizgādību pār bērnu īsteno kopīgi. Tieši tāpat tas notiek arī tad, ja vecāki dzīvo šķirti – vecāku kopīga aizgādība turpinās. Vienīgi šādā gadījumā bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Ja vecāki paši netiek galā, parasti domstarpības izšķir bāriņtiesa vai tiesa. Vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, kad, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, tiek nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība. Kamēr šādas vecāku vienošanās vai tiesas lēmuma nav, aizgādību nevar uzskatīt par atsevišķu. Tas nozīmē tikai vienu – mamma nevar paziņot, ka tēvam nav tiesības tikties ar bērnu. 

 

Tikšanās ar bērnu nedrīkst būt privilēģija, ko mamma šad un tad kā balvu pasniedz tēvam.

Tētim ir tiesības tikties ar bērnu bez mātes klātbūtnes

Kas attiecas uz saskarsmes (tikšanās utt.) tiesībām, Civillikums nosaka, ka bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (juridiski tā ir definēta kā saskarsmes tiesība). Savukārt gan mammai, gan tētim ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem, tas nozīmē, ka tikšanās ar bērnu nedrīkst būt privilēģija, ko mamma šad un tad kā balvu pasniedz tēvam. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem. Svarīgi zināt, ka jebkurai personai ir pienākums atturēties no tādām darbībām vai izteikumiem, kas varētu negatīvi iespaidot bērna attiecības ar kādu no vecākiem, citiem vārdiem sakot, piemēram, mammas nedrīkst bērniem stāstīt sliktu par tēviem ar mērķi nomelnot.

 

Kā rīkoties, ja vecāki nespēj vienoties?

Ja vecāki nespēj vienoties, kā iekārtot ikdienu pēc šķiršanās, kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesību, nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu. Nosakot saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, tiesa var noteikt, ka zināmu laika periodu (nedēļas nogales, brīvdienas skolā, vecāku atvaļinājuma laiku utml.) bērns pavada pie tā vecāka, pie kura viņš nedzīvo, vai arī viņu tikšanās laiku. 

Dažkārt tiesa saskarsmes tiesības var ierobežot, turklāt, ja nepieciešams, var noteikt, ka ar bērnu drīkst tikties tikai trešās personas klātbūtnē vai noteiktā vietā, ciktāl tas atbilst bērna interesēm. Tiesa var uz laiku atņemt saskarsmes tiesību, ja saskarsme kaitē bērna interesēm un kaitējums citādi nav novēršams.

Jebkurā gadījumā, ja vecāki nevar paši vienoties par to kā organizējama saskarsmes tiesību izmantošana ar kādu no vecākiem, jebkuram no vecākiem ir tiesības vērsties tiesā, lūdzot noteikt saskarsmes tiesības (tai skaitā to noteikumus) ar bērnu. Ir vēl kāds variants – ja vecāki vēlas rast visiem (tai skaitā bērnam vai bērniem) labāko risinājumu, viņi var meklēt mediatora palīdzību konfliktu risināšanā.