Sapnis par meitiņu mums ar vīru ir jau kopš pirmā dēla piedzimšanas. Dēliņš bija gaidīts un nešaubīgi zināju, ka pirmais būs puika. Mums ar vīru bija tāds kā plāniņš - gribam trīs bērnus un vienai vajadzētu būt meitiņai, būtu ideāli, ja jaunākā! Vecākie bērni bija plānoti ar nelielu vecuma starpību un trešais ''pēc tam''.

Skaitījām dienas un rēķinājām pēc asinīm, vārdu sakot - noticējām visādiem pigoriem, lai ģimenē ienāktu mūsu ilgi lolotā meita. Tomēr jau grūtniecības laikā jutu, ka kļūšu par trīs tēvadēlu mammu! Esmu priecīga un laimīga par saviem trīs dēliem, visus viņus ļoti mīlu, bet sapni par meitiņu neesam atmetuši.

Un kādu dienu runājoties, izteicu vīram ideju meitiņu adoptēt, jo nav nekādas garantijas, ka ceturtais bērniņš mums arī puika nesanāktu! Vīrs idejai piekrita - būtu visiem labi - gan kādam bērniņam mājas un ģimene, gan mūsu sapnis tiktu piepildīts.

Skaitījām dienas un rēķinājām pēc asinīm, vārdu sakot - noticējām visādiem pigoriem, lai ģimenē ienāktu mūsu ilgi lolotā meita. 

Bet... ir viens liels bet! Mūsu jaunākajam dēliņam ir tikai pieci mēneši, baroju pati ar krūti, tāpēc gribētu arī savu meitiņu barot! Tātad mums vajadzētu pieņemt bērniņu apmēram tādā pašā vecumā, bet likumi un normatīvi to neļauj, jo ir jāiztur pusgadu ilgs ''pārbaudes laiks''... Tas nozīmē, ka mana meitiņa jau uz to vecumu dipinās kājiņām un krūti vairs neēdīs!

Šis fakts, protams, neattur mūs no domas adoptēt, bet bērniņam tiek liegts, manuprāt, ļoti svarīgs un svētīgs dzīves posms -  zīdīšana... Es ticu, ka ir zīdainīši, kas palikuši bez īstajiem vecākiem, un ticu, ka izdarītu labu darbu, pieņemot kādu pie savas sirds un savas krūts :)
Ar šo gribēju tikai izteikt savu viedokli un varbūt ierosināt diskusiju par adopcijas termiņiem un ''papīru būšanām'', kas reizēm tomēr apgrūtina šo procesu un nenāk par labu ne adoptētājam, ne adoptējamajam... Vai tiešām nebūtu iespējams izņēmums attiecībā uz tik maziem bērniņiem?

Kā notiek adopcija Latvijā un kādas formalitātes jākārto, lasi sadaļā Ģimene -> Adopcija

Materiāls publicēts sadarbībā ar "Fondu Mammām un tētiem"

Autore: Iveta Ivetiņa
Raksts publicēts 7. jan 08:25

• 07.01.2012 08:33

  Inga Akmentiņa-Smildziņa teica:

  Tava iecere par adoptētās meitiņas barošanu ar krūti ir ļoti skaista un pareiza. Ja jūs jau tagad ietu pieteikties par potenciālajiem adoptētājiem, tad pēc pus gada jums ļautu izskatīt tobrīd pieejamos zīdainīšus. Parēķini - varbūt tobrīd vēl tomēr barosi savu puisēnu ar krūti

• ---

• 07.01.2012 16:38

  Sindija Pīrante teica:

  Pārbaudes laikā Tu jau ar vari barot mazo meitiņu ar krūti!!! Un nav 100% garantija, ka meitenīte kas jau pamēģinājusi pudelīti ņems pretī krūi. Lai jums veicas!!!

• ---

• 11.01.2012 08:30

  Inese Fetzer teica:

  Adopcijai ir pieejami TIKAI juridiski brīvi bērni. Ja vēlas mazu zīdaiņu meitenīti, tad jārēķinās ar 6 mēnešiem līdz statusa pie šķiršanai un pēc tam gandrīz gadu gaidot rindā (puikām mazāk).
  
  Juridiski nebrīvus bērnus var ņemt aizbildnībā vai audžuģimenē, jo likumā noteikts, ka iestādē bērnu var ievietot tikai tad, ja nav iespējams atrast aizbildni vai audžuģimeni. Tāpēc viena no iespējām ir apzvanīt bāriņtiesas un piedāvāt sevi kā potenciālo aizbildni, jo daudzas bāriņtiesas, izņemot bērnu no ģimenes izmisīgi meklē ģimenes, kurās ievietot. Ŗīgas b/t gan neatbalsta aizbildnību neradiniekiem. Un jārēķinās, ka juridiski nebrīvu bērnu var atgriezt bioģimenē  (vecākiem vai kādam atrastam radiniekam), tas gan diemžēl notiek reti.
  
  Par barošanu ar krūti - pie mums par to maz runā, bet piem. ASV ar krūti baro arī nedzemdējušas sievietes, jo piens rodas stimulējot un noskaņojoties uz barošanu.
  

• ---

• 29.04.2012 23:28

  Iveta Ivetiņa teica:

  ar prieku varu paziņot,ka statusu esam nokārtojuši un gaidām rindā,mums priekšā patreiz ir 27  ģimenes...kaut gan-man jau liekas,ka tik maziem bērniņiem to procesu vajadzētu paātrināt,jo pirmais gads un mammas rūpes ir tik svarīgs dzīves posms,bet birokrātijas mašīna to nepieļauj....Labklājības Ministrijā teica,ka uz meitiņu var nakties gaidīt gadu un pat ilgāk,bet vai tiešām tas ir bērna interesēs?vai tiešām kads ministrijā cer,ka īstajai mammai atnāks saprāts un viņa paņems bērniņu atpakaļ?manuprāt-ir vērts šo sistēmu kaut kā pārkārtot,lai nebūtu tik ilgs laiks jāgaida ne bērnam,ne potenciālajiem vecākiem,jo valsts amatpersonas skumji stāsta,ka kārtējie statistikas ati rāda,ka valsts iestādēs ir ievietoti tik un tik bērni,bet tai pašā laikā apstipriinātā sistēma nepieļauj bērniņa adopciju agrāk par gada ilgu gaidīšanas posmu,ja vien bioloģiskie vecāki nav parakstījuši piekrišanu adopcijai...bet kuri no narkomānu vai alkoholiķi,vai vienkārši nelabvēīgām ģimenēm nakušie pārstāvji tam labprātīgi piekritīs?nezinu,kas viņiem par loģiku,bet tādu piekrišanu neparaksta un viss!kaut labi zina,ka to bērnu nekad neaudzinās un nebaros...skumji,bet fakts...un mēsd(adoptētāji)tur neko nevaram ietekmēt,ali kā gribētu...
  

• ---