Sievietes krūšu veselība grūtniecības un zīdīšanas laikā

Sievietes ķermenis, lai tajā spētu veidoties jauna dzīvība, patiesībā ir veidots kā ārkārtīgi sarežģīts mehānisms, kas, iestājoties grūtniecībai, pilda brīnumainas funkcijas. Tas ir gatavs piedzīvot milzu pārmaiņas, lai būtu par drošu un veselīgu mājvietu mazulim grūtniecības laikā un vēlāk spētu pabarot mazuli ar vērtīgo mātes pienu. Sievietes ķermenis ir radīts, lai iznēsātu, laistu pasaulē un pabarotu bērnu.
  • Liāna Kažmere

    Liāna Kažmere

  • Vija Danga

    Vija Danga

    Dermatoveneroloģe

  • Eva Barkāne

    Eva Barkāne

    Ginekoloģe, endokrinoloģe

FOTO: Shutterstock.com

Sievietes krūts dziedzeru attīstība notiek trīs galvenajās fāzēs: meitenītei vēl esot mātes dzemdē pirms dzimšanas, pubertātes periodā un grūtniecības laikā.

Sievietes krūts dziedzeru attīstība

Sievietes krūts dziedzeru attīstība notiek trīs galvenajās fāzēs: meitenītei vēl esot mātes dzemdē pirms dzimšanas, pubertātes periodā un grūtniecības laikā. 

 

Pirmais periods sākas, kad meitene tiek gaidīta, – 5.–6. grūtniecības nedēļā –, un šajā procesā piedalās divas dažādu šūnu grupas: ektodermālās un mezenhimālās. Dr. Eva Barkāne skaidro, ka no mezenhimālām šūnām attīstās saistaudu sakopojumi, kas pakāpeniski rada krūts dziedzera pamatstruktūru un taukaudus, kuru kopums vēlāk veido krūts formu. Savukārt ektodermālās šūnas pakāpeniski infiltrējas jeb iesūcas mezenhimālo šūnu slānī un veido pamatu “pāra sabiezējumam”, kur dzīves laikā pakāpeniski attīstās “piena producēšanas līnija”. Šī krūts dziedzera daļa piedalās piena radīšanā un plūsmā, kad pienāk laiks mazuļa barošanai.    

 

Jāpievērš uzmanība, ja pēkšņi parādās lokāls jūtīgums, tiek konstatēts neierasts veidojums, izmainās ādas krāsa kādā krūts daļā, veidojas apsārtums vai “ievelkas” krūtsgals.

 

Reizēm pēc piedzimšanas meitenītēm var izdalīties kāds piliens iedzeltena šķidruma no krūtīm, kas ir normāli. Līdz pubertātes vecumam, kas vidēji sākas 10–11 gadu vecumā, ir hormonāla miera periods, kurā krūšu dziedzeru attīstība ir minimāla. Aptuveni 16–18 gadu vecumā krūts dziedzeraudi ir palielinājušies vairāk nekā desmit reižu, izveidojušies un gatavi pildīt savu fizioloģisko funkciju.  

 

No menstruāciju sākšanās laika būtiska loma krūts attīstībā ir hormonam estrogēnam, kas nodrošina piena dziedzeru audu veidošanos, krūts alveolu un saistaudu asinsvadu attīstību. Tikpat svarīga ietekme ir hormonam progesteronam, kas piedalās krūts dziedzera taukaudu attīstībā, palielina alveolu un piena daivu skaitu. Tauku šūnas ir hormonu – progesterona, estrogēna un arī androgēnu – glabātava. Katra ķermeņa uzbūvei un dažādu ietekmējošo attīstības faktoru ietekmei ir ārkārtīgi daudz variāciju, tāpēc arī krūšu dziedzeri vizuāli izskatās tik dažādi, turklāt dzīves laikā maina savu formu.  

 

 

Izmaiņas sievietes krūtīs grūtniecības laikā

No reproduktīvā viedokļa, sievietes krūts galvenā funkcija ir laktācija jeb mātes piena sekrēcija. Mātes piens ir bagātīgs uztura avots. Tas satur dažādus piena proteīnus, ieskaitot kazeīnu un laktalbumīnu, brīvās taukskābes un piena cukuru – laktozi.  

Grūtniecības laikā krūšu dziedzeru sagatavošanai laktācijai galvenā loma ir dzimumhormoniem – estradiolam, progesteronam, prolaktīnam un placentāram laktogēnam.  

 

Jāpiebilst, ka katram hormonam ir sava īpaša funkcija šajā procesā. Grūtniecības laikā krūts dziedzeris saņem laktogēno hormonu aktīvu stimulāciju. Prolaktīna līmenis asinīs grūtniecības laikā pieaug vairāk nekā 15 reižu. Galvenā prolaktīna fizioloģiskā funkcija sievietēm ir laktācijas stimulēšana un uzturēšana. Laktogēno hormonu stimulācija veicina krūts dziedzera augšanu un sagatavo alveolas laktācijai. Ja grūtniecības laikā progesteronam ir būtiska nozīme embrija implantācijas procesā, placentas veidošanā, dzemdes relaksācijā, tad ietekme uz krūts dziedzeri ir pavisam cita: augstais progesterona līmenis bloķē laktoģenēzi. Vienkāršos vārdos varam teikt, ka progesterons “piebremzē” laktāciju, kamēr mazulis vēl nav piedzimis. Pēc dzemdībām, pēc placentas atdalīšanās, aptuveni 2–5 dienu laikā pakāpeniski no organisma izvadās hormoni estradiols un progesterons, bet prolaktīna līmenis paliek augsts. Progesterons kā “bremzējošais” faktors nedarbojas, un pamazām, kas parasti ir trešā diena pēc dzemdībām, sāk parādīties laktācija. Daba par visu ir padomājusi.  

 

Prolaktīna līmenis asinīs grūtniecības laikā pieaug vairāk nekā 15 reižu. Galvenā prolaktīna fizioloģiskā funkcija sievietēm ir laktācijas stimulēšana un uzturēšana.

 

Pirmpiens izdalās no krūts dziedzeriem īsi pirms un pēc dzemdībām, ir ar zemāku tauku, bet augstu olbaltumvielu, fermentu un augšanas faktoru saturu. Pirmpienam ir laksatīvs efekts, kas veicina mazuļa zarnu kustību un pirmo vēdera izeju. Svarīgi atcerēties, ka pirmpiens satur daudz dažādu antivielu, tāpēc pat daži pilieni dod aizsardzību pret slimībām agrīnā zīdaiņa periodā.  

 

Svarīga nozīme laktācijas un zīdīšanas procesā ir arī pašam mazulim. Zīšanas process rada sensoros signālus, kas sākas krūts galā un tālāk pa noteiktiem krūškurvja nerviem ceļo uz centrālo nervu sistēmu. Kad zīšanas signāls sasniedz attiecīgos kodolus, tiek stimulēta oksitocīna izdale. Tālāk tiek ierosināta prolaktīna sintēze, kas savukārt aktivizē laktāciju.  

 

Oksitocīna izdalīšanās laktācijas laikā iedarbojas uz piena vadiņiem un daiviņām, ierosinot piena plūsmu. “Ne tikai pats zīšanas process, bet arī vizuāla un audiāla stimulācija, kad māmiņa skatās un ieklausās savā mazulī, veicina oksitocīna izdalīšanos,” akcentē Dr. Eva Barkāne.

 

 

  • Krūšu izskata pārmaiņas grūtniecības laikā

Iestājoties grūtniecībai, krūtīs novērojamas šādas pārmaiņas:

Reklāma
Reklāma

• krūšu piebriešana, palielināšanās un pastiprinātais jutīgums hormonu ietekmē (viena no visagrīnākajām grūtniecības pazīmēm);

• izteiktāks vēnu dzīslojums;  

• krūšu gali un areola ap tiem kļūst izteiktāka;  

• var parādīties strijas.

 

Ādas kopšana grūtniecības laikā

Kā uzsver dermatoveneroloģe Dr. Vija Danga, ādas kopšana grūtniecības laikā ietver regulāras profilaktiskas rūpes. Turpmāk aprakstīti četri galvenie ārstes ieteikumi, kā parūpēties par krūšu veselību grūtniecības laikā.

 

ĀDAS MITRINĀŠANA. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, ka, palielinoties krūšu apjomam, pastāv iespēja veidoties paliekošām piemiņas zīmēm uz krūtīm – strijām. Visu grūtniecības laiku ir ieteicams izmantot pretstriju krēmus vai eļļas, kas paredzētas lietošanai grūtniecības un zīdīšanas periodā. Visa pamatā, lai izvairītos no strijām, ir pastiprināta ādas mitrināšana, lai āda kļūtu elastīgāka. Grūtniecības laikā vislabāk būtu lietot dabiskus produktus, piemēram, savu mīļāko aromātu eļļas – kokosa, mandeļu, avokado, olīveļļu vai citas. Lai, lietojot pretstriju krēmus, iegūtu efektīvus rezultātus, svarīgi pievērst uzmanību, ka to sastāvā ir hialuronskābe, kolagēns, A un E vitamīni, augu ekstrakti.

 

FIZISKĀS AKTIVITĀTES. Lai uzturētu ķermeni tvirtu un vingru, nevajadzētu aizmirst arī par fiziskajām aktivitātēm grūtniecības laikā. Intensīvus treniņus svaru zālē un sprinta skrējienus ieteicams uz šo periodu pārtraukt, bet došanās garās pastaigās svaigā gaisā, mērena vingrošana, staipīšanās vai nodarbošanās ar ūdens aerobiku (diemžēl Covid-19 laikā šai un vairākām citām sporta nodarbēm ir ierobežojumi) ir īpaši ieteicamas. Tas ļaus grūtniecei neiedzīvoties stīvumā un pārāk lielā svara pieaugumā grūtniecības laikā, kas izteikti var dot lieku slodzi uz kājām un muguru.

 

Grūtniecības laikā krūšu audi iestiepjas, veidojas piena vadi un līdz ar to aprises kļūst izteiktākas. Ierastais krūštura lielums vidēji pieaug par 1–2 izmēriem.

 

SABALANSĒTS UZTURS. Tā kā ķermenis veic lielu darbu un tērē papildu enerģijas resursus, ir būtiski ieviest veselīgu un sabalansētu uzturu, lai nodrošinātu organismu ar nepieciešamo enerģiju, olbaltumvielu, ogļhidrātu, tauku, vitamīnu un minerālvielu daudzumu, uzņemot tos ar pārtikas produktiem. Ieteicams ēst regulāri un ik dienu dažādot savu uzturu, ēdienkartē iekļaujot sezonālus produktus no visām pārtikas produktu grupām. Tāpat grūtniecības laikā ieteicams dienas laikā izdzert 1,5–2,5 litrus tīra ūdens.

 

PIEMĒROTA APAKŠVEĻA. Grūtniecības laikā krūšu audi iestiepjas, veidojas piena vadi un līdz ar to aprises kļūst izteiktākas. Ierastais krūštura lielums vidēji pieaug par 1–2 izmēriem. Ieteicams sekot līdzi izmaiņām pa mēnešiem un attiecīgi izvēlēties ērtu krūšturi, kas krūtis nespiež par ciešu. Iespējams piemeklēt arī speciālo veļu, kas grūtniecības laikā ne vien samazina slodzi mugurkaulam, bet arī pasargā krūtis no traumām un strijām, to valkājot gan pa dienu, gan naktīs, lai dotu nepieciešamo atbalstu.

 

  • Uzmanību!

Būtiski katrai jaunajai māmiņai apzinātie, ka tieši krūts barošana ir viens no svarīgākajiem krūts audzēja profilakses pasākumiem.

 

Krūšu pašpārbaude

Atbildot uz jautājumu, vai arī grūtniecības laikā mammai regulāri jāveic krūšu pārbaude vēža profilaksei, Dr. E. Barkāne apstiprina, ka tas būtu ieteicams, jo arī grūtniecības un laktācijas periodā pastāv krūts audzēja risks. 


Ar grūtniecību saistīts krūts audzējs (angliski PABC) ir audzējs, kas diagnosticēts grūtniecības laikā, 12 mēnešus pēc dzemdībām vai laktācijas periodā, kas, kā zināms, reizēm ilgst pat vairākus gadus. Šī tipa audzējs tieks uzskatīts par retu, ar sastopamību aptuveni 1 gadījums uz 3000 grūtniecēm. Nedaudz uzmanīgākām jābūt sievietēm 25 – 29 gadu periodā, jo šajā vecumā piektā daļa diagnosticēto audzēju ir tieši PABC. 

Grūtniecības laikā hormonu izmaiņu rezultātā  krūšu dziedzeri palielinās, piebriest, kļūst jutīgāki, tāpēc tos ir grūti  pareizi izmeklēt un konstatēt veidojumus. Nav izstrādātas speciālas/oficiālas vadlīnijas krūšu izmeklēšanai grūtniecības laikā krūts audzēja profilaksei, bet ir rekomentācijas pašpārbaudei.

 

Parasti krūšu izmeklēšanu (palpāciju un, ja nepieciešams, arī krūšu ultrasonogrāfiju) ārsts veic pirms grūtniecības vai pašā tās sākumā, kad dziedzeri vēl nav būtiski izmainījušies.

 

Ja šajā pārbaudē nekas aizdomīgs netiek konstatēts, parasti satraukumam grūtniecības laikā nav pamata, tomēr vienmēr var būt izņēmumi, tāpēc sievietei rekomendējam veikt krūšu pašpārbaudi aptuveni reizi mēnesī. 

 

Noteikti jāpievērš uzmanība, ja pēkšņi parādās lokāls jutīgums, tiek konstatēts neierasts veidojums, izmainās ādas krāsa kādā krūts daļā, veidojas apsārtums vai “ievelkas” krūtsgals. Par šādām aizdomām jāinformē ārsts/vecmāte, kas veic atbilstošu apskati un var noteikt papildu izmeklējumus: krūšu USG un, ja nepieciešams, arī mamogrāfiju, MR un mamologa konsultāciju.