Privātskolotājs. Kad tiešām vajag, un kad ne?

Sniegums skolā jeb novērtējums atzīmju vai procentu veidā jāuztver kā indikators tam, cik lielā mērā bērns ir apguvis mācību vielu un cik viņš ir gatavs virzīties tālāk mācību procesā. Ir ārkārtīgi svarīgi, ka bērns spēj apgūt mācību vielu pietiekami labā līmenī, lai tiktu līdzi mācību procesam. Pētījumi rāda – ja veidojas zināšanu plaisa, salīdzinot ar vienaudžiem, tad pastāv risks, ka ar laiku tā kļūs aizvien lielāka. [1] Bet, ja zināšanu plaisa ir liela un papildus ir arī citas grūtības, piemēram, saistītas ar uzvedību, ir lielāka varbūtība nepabeigt skolu vispār. [2]

Tāpēc, ja bērns ilgāku periodu saņem zemu vērtējumu, vispirms jāsāk meklēt cēlonis, kāpēc tā notiek. Skolēna sniegumam jāsaskan ar viņa reālo potenciālu.

Kas veido mācību sasniegumus? 

Lai gan bieži šķiet, ka akadēmiskie sasniegumi ir tieši saistīti tikai ar zināšanām, ko bērns apgūst skolā, patiesībā tie ir rādītājs tam, ka bērnam ir vesela virkne prasmju – gan akadēmisku, gan neakadēmisku un tostarp arī pietiekamas priekšzināšanas, lai skolā realizētu savu potenciālu. Vēl svarīgi ir arī labvēlīgi apstākļi gan skolā, gan mājās, lai bērns spētu mācīties atbilstoši savām spējām.

Priekšzināšanas. Vecākam varētu šķist netaisnīgi, ka skolā tiek prasītas jau kaut kādas priekšzināšanas, taču tās lielā mērā veido viņi. Piemēram, valodas attīstība bērnam. Vecākiem ir ļoti liela ietekme šajā jomā, tāpēc, sākot skolas gaitas, bērna vārdu krājums starp vienaudžiem var atšķirties pat trīs reizes. Protams, bērni ar plašāku vārdu krājumu ir dzirdējuši trīs reizes vairāk savus vecākus runājam, lasām priekšā, uzslavējot, izskaidrojot un atspoguļojot notiekošo. Tie bērni, kuri dzird vairāk apkārtējos lietojam valodu (sarunājoties, lasot priekšā, iesaistoties dialogā, dialoģiskā lasīšanā), arī paši runā vairāk. [3, 4] Turklāt – jo bērnam ir plašāks vārdu krājums, jo labākas sociālās prasmes: spēja paprasīt palīdzību, izstāstīt, ko nesaprot, draudzēties, pastāvēt par sevi. Un bērnam ar plašāku vārdu krājumu arī iemācīties lasīt ir vieglāk, jo daudzi vārdi viņam jau ir pazīstami. 

Akadēmiskās prasmes. Piemēram, rakstīšana, lasīšana, rēķināšana, analizēšana un tostarp arī kognitīvās jeb prāta spējas (atmiņa, domāšana). 

Neakadēmiskās prasmes. Tās ir vienlīdz svarīgas kā pieminētās akadēmiskās prasmes, un būtiska neakadēmiskajā kategorijā ir pašvadīta mācīšanās jeb spēja plānot savu darbu, spēja gana sevi motivēt mācīties, spēja izvērtēt savu mācību procesu un progresu, spēja savākties mācību darbam, lai gan apkārt ir arī citi interesi piesaistoši stimuli. [5] Tāpat šajā kategorijā būtiskas ir sociāli emocionālās prasmes jeb sevis izpratne, spēja tikt galā ar savām emocijām un spēja sadarboties ar citiem – ar skolotājiem un klases biedriem. [6]

Ir praktiski neiespējami gūt labu sniegumu mācībās, ja paralēli veicamajam uzdevumam ir “troksnis galvā” – domas, kuras rada dažādas negatīvas emocijas, piemēram, “man nekas nesanāk”, “citi noteikti saprata, bet es ne”, “esmu neveiksminieks”. 

Šīs neakadēmiskās prasmes tāpat kā akadēmiskās ir jāmācās un jātrenē gan skolā, gan mājās. 

Ārēji apstākļi. Skolas un ģimenes vide, piemēram, vai mājās ir sava vieta, kur mācīties, vai ir skaidrs, kad mācīties un vai ir pieejams vecāku atbalsts, ja tas nepieciešams. Tikpat svarīga ir arī sadarbība ar skolu – vai bērnam ir labas attiecības ar skolotājiem un klases biedriem. 

Visas minētās prasmes (ne tikai akadēmiskās, kā ierasts domāt) ir vienlīdz svarīgas, lai bērns veiksmīgi adaptētos skolā, būtu sekmīgs un nepamestu skolu agrīni. 

Iemesli, kāpēc bērni pamet skolu

Latvijā veiktajā pētījumā noskaidrots, ka 9,7% skolēnu pieder riska grupai, kas var pamest skolu pāragri, nepabeidzot mācības. [7, 8] 

Vainīgi galvenokārt ir četri faktori: 

1) mācīšanās grūtības, 

2) uzvedības regulācijas grūtības, 

3) ģimenes atbalsta trūkums, 

4) sociāli emocionālās problēmas. [9]

Vispirms jāsaprot, kāpēc ir grūtības

Lai saprastu, vai vajadzīga tieši privātskolotāja palīdzība, jātiek skaidrībā, kurā no minētajiem mācību sasniegumu aspektiem radušās grūtības. 

Ja tās saistītas ar priekšzināšanu trūkumu, palīdzību var sniegt papildu atbalsts un darbs ar skolēnu. Dažkārt pietiek ar vecāku papildu iesaisti. Piemēram, valodas izpratnes jautājumā varētu pietikt ar to, ka vecāki regulāri iesaistās dialogā ar bērnu, viens otru papildinot, pārfrāzējot, atspoguļojot to, ko otrs teicis. Palīdzoša ir arī kopīga lasīšana, var veidot vārdnīcu ar apgūstamajiem terminiem. 

Ja vecākam nav iespējas iesaistīties, tad, protams, var palīdzēt privātskolotājs. 

Ja šķiet, ka bērna smadzeņu darbība varētu būt iemesls zemajiem sasniegumiem, piemēram, skolotājs stāsta, ka bērns strādā lēnām, vai tieši pretēji – nespēj nosēdēt mierīgi, nespēj sagaidīt jautājuma beigas, kad jau saka atbildi, bieži aizsapņojas, palaiž garām daļu uzdevuma nosacījumu, bērnam ir grūti koncentrēties uz vienu lietu, burti jūk vietām utt., tad palīdzību var meklēt pie skolas psihologa. Viņš jau precīzāk palīdzēs noskaidrot, kā strādā bērna prāts. Tas ir būtisks faktors, kas jāņem vērā mācību procesā, lai atbalsta pasākumus pielāgotu šā bērna smadzeņu darbības īpatnībām. Piemēram, ja bērns strādā ievērojami lēnāk nekā citi, tad piemērots atbalsta pasākums būtu mācību apjoma samazināšana vai papildu laika došana uzdevuma izpildei. 

Privātskolotāja iesaiste te maz līdzētu bez atbalstošu pasākumu ieviešanas skolā. 

Ja bērns ilgāku periodu saņem zemu vērtējumu, vispirms jāsāk meklēt cēlonis, kāpēc tā notiek. Skolēna sniegumam jāsaskan ar viņa reālo potenciālu.

Ja grūtības radušās akadēmiskajās prasmēs, var kā atbalstu izmēģināt skolās pieejamās konsultācijas. Tur gan parasti skolotāja uzmanība ir dalīta uz vairākiem bērniem, bet, iespējams, bērnam pietiks ar mazu stimulu no skolotāja puses, lai jau uzlabotu savu mācību sniegumu. Ja konsultācijas skolā nedod vēlamo rezultātu, bērns stāsta, ka tomēr netiek galā un no malas iesaiste ir nepieciešama lielākā apmērā, tad privātskolotājs varētu būt risinājums. 

Ja grūtības saistītas ar neakadēmiskajām prasmēm, kas dažkārt no malas izskatās kā nekoncentrēšanās, bet skolas psihologs ziņo, ka bērnam uzmanības grūtību nav, tad vecāka uzdevums būtu pavērot, kā bērns mācās pats. Pavērot bērna prasmes tikt galā ar mācību uzdevumu no tā izlasīšanas brīža līdz pat uzdevuma izpildīšanai. Tādējādi var saprast, kurā brīdī bērns “atslēdzas”, nespēj vairs uzdevumu izpildīt. Tas savukārt vecākam dos informāciju par to, kuras prasmes bērnam trūkst. Varbūt viņš nesaprot uzdevuma vairākpakāpju nosacījumus, izlaiž daļu instrukcijas. Varbūt bērns nesadala uzdevumus mazākos, izpildāmos apakšuzdevumos un zaudē motivāciju izpildīt to līdz galam. Varbūt bērnam vispār nav skaidrs, no kura gala ķerties klāt uzdevumam. Šajā gadījumā kāds pieaugušais, piemēram, privātskolotājs vai vecāks, kurš nedalīti pievērš uzmanību bērna mācīšanās procesam, var iemācīt trūkstošo prasmi, lai bērns spētu izpildīt uzdevumu līdz galam. Būtībā palīdz bērnam iemācīties mācīties. 

Izvirzi mērķi – ko vēlies panākt ar privātskolotāja palīdzību

Sākotnēji jāsaprot, vai mērķis ir kāds īstermiņa sasniegums, konkrēts rezultāts (piemēram, gatavošanās nākamajam kontroldarbam), vai tas ir ilgtermiņa mērķis (apgūt kādu mācību priekšmetu, daudzpusīgas prasmes). 

Lielākoties privātskolotāja palīdzība sniedz labvēlīgu ietekmi, bet ir arī pētījumi, kas apliecina, ka ilgstoša privātskolotāja algošana var radīt pretēju efektu un bērns bez papildu palīdzības vairs netiek galā. 

Protams, vecākiem būtiski ir abi mērķi – gan labs rezultāts kontroldarbā, gan arī prasmju un kopējās izpratnes veidošana, bet patiesībā tieši iemācīšanās mācīties, vispārējās kompetences celšana ir būtiskāks mērķis, jo tas sniegs ilgtermiņa labumu bērnam. Ja uzsvaru liek tikai uz konkrēta kontroldarba nokārtošanu vai priekšmeta apgūšanu, tad pēc šā uzdevuma izpildes, kad privātskolotājs vairs nebūs pieejams,iespējams, bērns vēl netiks pats galā ar turpmāko mācību vielu. [10]

Mērķis pat varētu būt vēl tālejošāks: nevis tikai apgūt mācību priekšmetu, piemēram, matemātiku vai ekonomiku, bet paralēli uzdevumu pildīšanai skolas vajadzībām iemācīties arī dzīves prasmes – kā rīkoties ar naudu, kā veidot iekrājumus, kā attiekties pret finansēm kopumā.

Negaidi izcilu rezultātu! 

Nav teikts, ka, algojot privātskolotāju, bērnam būs ļoti labi rezultāti skolā. Pētījumi par to, cik efektīva ir privātskolotāja palīdzība, ir visai pretrunīgi, jo rezultātu ietekmē vairāki faktori. Piemēram, cik motivēts ir skolēns vai – kas notiek laikā, kad privātskolotājs nav pieejams? Vai tad viņam pieejama kāda cita palīdzība, vecāku atbalsts? Lielākoties privātskolotāja palīdzība sniedz labvēlīgu ietekmi [11], bet ir arī pētījumi, kas apliecina, ka ilgstoša privātskolotāja algošana var radīt pretēju efektu un bērns bez papildu palīdzības vairs netiek galā. [12]

Ieteikumi vecākiem 

Algojot privātskolotāju, būtu labi vienoties, ko tad vecāki un skolēns vēlas – vai tikai iemācīties konkrētu tehniku konkrēta uzdevuma atrisināšanai, vai tomēr spēt jaunās prasmes lietot dažādos līdzīgos vai mazāk līdzīgos jautājumos. 

Var pavērot, vai privātskolotājs uzdod papildu jautājumus, lai pārliecinātos par bērna izpratni, vai skolotājs paskaidro šā uzdevuma sakarību ar citām šķietami nesaistītām prasmēm, vai veido mācīšanās attieksmi, vai māca bērnam prasmes, kuras vēlāk viņam palīdzēs patstāvīgi mācīties. Būtu svarīgi, ka privātskolotājs parāda veidus, kā tikt galā ar neskaidrībām, kā palīdzēt bērnam sekot līdzi savam darbam, pašam saprast, kur pieļāvis kļūdu. Labs privātskolotājs atļauj audzēknim pieļaut kļūdu un māca, kā to pamanīt un izlabot. Šādas prasmes apguve palīdzēs bērnam tikt galā ar uzdevumiem pat tad, kad privātskolotājs nebūs pieejams. Privātstundas laikā skolēnam jābūt aktīvam un lielākais darbs jāveic pašam. Privātskolotājs ir tikai mentors, kurš palīdz organizēt darbu. 

Savukārt, ja saprotat, ka privātskolotājs jums tomēr ir par dārgu, apdomājiet, kādas ir alternatīvas atbalsta iespējas, jo bērnu nedrīkst atstāt bez palīdzības, ja tāda nepieciešama. Dažādas apmācības iespējas pieejamas pat interneta vietnēs – gan skolotāju lekcijas videoformātā, gan online mācības. Varbūt kāds vecāks brālis vai māsa var palīdzēt bērnam apgūt prasmi mācīties? Varbūt ir iespēja sarunāt, ka tavs bērns pilda mājasdarbus kopā ar klases biedru, kuram priekšmets gana labi padodas? 

Bērni ļoti labi spēj apgūt mācību vielu, ja viņiem liek paskaidrot, kā viņi saprot uzdevumu un kā viņi to varētu izskaidrot vecākiem. 

Tāpat bērnam var būt noderīgs jūsu kā vecāku mācīšanās piemērs. Veltiet savu laiku tam, lai mācītu bērnam, kā tikt galā ar skolas uzdevumiem. Pat, ja jums, pieaugušajiem, nav skaidrs, kāds ir risinājums, padalieties ar veidiem, kā var tikt galā, ja ir neskaidrības. Piemēram, kā atrast mācību vielu interneta resursos. Vai aprunājieties ar kādu klases biedru, kurš vielu saprot, un tad to paskaidrojiet bērnam. Varbūt ir iespējams sazināties ar skolotāju un pajautāt, kā tikt galā ar uzdevumu. Vecākiem bieži vien traucē tas, ka viņi nezina risinājumu, nejūtas kompetenti palīdzēt, taču pats risinājums ir mazāk būtisks, kā iemācīties rast izeju no situācijas. Pētījumi rāda – ja vecāks ir satraukts par pareizo atbildi, tad bērns var labāk saprast mācību vielu, jo gan vecāks, gan bērns aktīvi pieslēdzas uzdevumam un mēģina viens otram izskaidrot savu domu gaitu. Bērni ļoti labi spēj apgūt mācību vielu, ja viņiem liek paskaidrot, kā viņi saprot uzdevumu un kā viņi to varētu izskaidrot vecākiem. 

Un nobeigumā – kopīgi mācoties ar bērnu, centieties šo procesu padarīt patīkamu, baudāmu. Piemēram, sadaliet uzdevumu mazākās daļās un atļaujiet sev un bērnam papriecāties par katra posma izpildīšanu, nevis koncentrējieties uz visa lielā uzdevuma atrisināšanu. Gūstiet prieku arī no maziem panākumiem!

Atsauces:

1. Durlak, J. A. (1995). Developmental clinical psychology and psychiatry, Vol. 34. School-based prevention programs for children and adolescents. Sage Publications, Inc. https://doi.org/10.4135/9781483327396

2. Richman,J. M., Bowen, G. L., & Woolley, M. E. (2004). School failure: Woolley, An ecological-interactional-developmenptearlspective. In: M. W. Fraser (Ed.), Risk and resilience in childhood A:necologicapl perspective (2nd. ed., p. 133–160).Washington, DC:NASWPres

3. Hart, B., & Risley, T. R. (1995). Meaningful differences in the everyday experience of young American children. Baltimore, MD: Paul H. Brookes Publishing Company.

4. Risley, T. R., & Hart, B. (2006). Promoting Early Language Development. In N. F. Watt, C. Ayoub, R. H. Bradley, J. E. Puma, & W. A. LeBoeuf (Eds.), Child psychology and mental health. The crisis in youth mental health: Critical issues and effective programs, Vol. 4. Early intervention programs and policies (p. 83–88). Praeger Publishers/Greenwood Publishing Group.

5. https://www.skola2030.lv/lv/jaunumi/blogs/pasvadita-macisanas-kas-tas-ir

6. https://casel.org

7. Nīmante, D., Daniela, L., Raževa, A., Raščevska, M., Tūbele, S., Berķe, A., Kraģe, 

G. Koncepcija “Iekļaujošās izglītības un sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu 

atbalsta sistēmas izveides un tās darbībai nepieciešamā personāla sagatavošanas un 

kvalitātes uzlabošanas koncepcija”, 2009. Pieejams: http://www.ppf.lu.lv/v.3/eduinf/

files/2009/ESF_koncepcija.pdf

8. Krage, G. & Ivanova, I. (2018). ATBALSTA SISTĒMAS PILNVEIDE UN VADĪBA PRIEKŠLAICĪGU MĀCĪBU PĀRTRAUKŠANAI. https://epale.ec.europa.eu/sites/default/files/krage_ivanova-atbalsta_sistemas_pilnveide_un_vadiba.pdf

9. Raščevska, M., Raževa, A., Martinsone, B, Tūbele, S., Vucenlazdāns, P., Vazne, Ž. (2012) Skolotāju aptaujas par skolēnu mācīšanās darbību un uzvedību (SASMDU) ticamība un validitātes. Latvijas Universitāte ISBN978-9984-45-560-0 http://www.atbalsts.lu.lv/uploads/f/20120824185915223.pdf

10. https://theconversation.com/5-things-to-consider-before-you-hire-a-tutor-for-your-child-113323

11. Cohen PA, Kulik JA, Kulik C-LC. Educational Outcomes of Tutoring: A Meta-analysis of Findings. In: American Educational Research Journal. 1982;19(2):237–248. doi:10.3102/00028312019002237

12. Shanahan, T (1998). On the effectivenes and limitations of tutoring in reading. Review of research of education, 23, 217–234. 

Hock, M. F., Pulvers, K. A., Deshler, D. D., & Schumaker, J. B. (2001). The Effects of an After-School Tutoring Program on the Academic Performance of At-Risk Students and Students with LD. Remedial and Special Education, 22(3), 172–186.