Latvijas jaunie, topošie zinātnieki sacentīsies ar 37 valstu pārstāvjiem Eiropas prestižākajā skolēnu zinātnes konkursā

Šogad Latviju konkursā pārstāvēs trīs darbi šādās nozarēs – bioloģija, ķīmija un inženierzinātne. 

• Bioloģija. Evita Mārtinsone, Siguldas Valsts ģimnāzija: Dabīgo augu eļļu efektivitāte ultravioletā starojuma absorbcijā;
• Ķīmija. Rolands Eisāns, Daugavpils Valsts ģimnāzija: Cinka nanovadu sintēze, īpašību pētīšana un to pielietojums baterijas elektroda modifikācijā;
• Inženierzinātnes. Francis Roops un Aleksis Veide, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija: Melnais ledus un tā noteikšana ar gaismu.

Evita Mārtinsone no Siguldas Valsts ģimnāzijas izpētījusi, cik efektīvi dabīgie augu eļļu savienojumi spēj pasargāt mūs no kaitīgā ultravioletā starojuma. “Pārstāvēt Latviju Eiropas Savienības Jauno zinātnieku konkursā man ir milzīgs pagodinājums, jo tā ir iespēja ne tikai demonstrēt oriģinālu zinātnisko ideju Eiropas mērogā, bet arī darīt to tepat, Rīgā, esot daļai no tik vērienīga un Latvijai nozīmīga pasākuma. Lai arī konkursa nedēļa izklausās nopietna un piepildīta, visvairāk gaidu iespēju iepazīt citu valstu pārstāvjus un viņu izstrādātos projektus,” atzīst Evita, uzsverot, ka šis ir tikai pirmais solis viņas ceļā starptautiskajā zinātnes vidē.

Rolands Eisāns no Daugavpils Valsts ģimnāzijas ielūkojies nanotehnoloģiju pasaulē – viņš sintezējis un pētījis cinka nanovadus, lai saprastu, kā tos varētu izmantot jaudīgākās baterijās. Tas ir darbs, kas varētu nest praktisku pienesumu enerģētikas tehnoloģijās.
 

Francis Roops un Aleksis Veide no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas pievērsušies izplatītai parādībai ziemā, kas var nopietni apdraudēt drošību uz ceļa – melnajam ledum. Viņu projektā pētīts, kā to iespējams noteikt ar gaismu, tādējādi padarot braukšanu drošāku.

“Pašlaik esmu iestājies HZ lietišķo zinātņu universitātē (Nīderlandē), un studēšu civilo inženieriju. Izvēlējos studēt lietišķās zinātnes, tādēļ ka mani īpaši nepiesaista pētnieciskie darbi, man vairāk patīk pielietot savas zināšanas praktiski. Esmu ļoti pateicīgs, ka skolā izvēlējos padziļināto fizikas novirzienu, jo ar katru jauno tēmu ko iemācījos sapratu ar vien vairāk par to kā viss pasaulē strādā. Mani patiešām fascinēja tas, cik bieži aizdomājos “Kā tas strādā?”, “Kas nosaka, ka tam tā jābūt?” un tamlīdzīgi jautājumi radās, un man ļoti patika tā sajūta, kad spēju pats sev paskaidrot, kāpēc tam tā jābūt,” stāsta Francis, atklājot, ka šī pieredze viņu aizvedusi pie praktiskām inženierijas studijām.
 

Latvijas jaunie zinātnieki Eiropas Savienības Jauno zinātnieku konkursā piedalās kopš 1999. gada un regulāri gūst panākumus – no specbalvām līdz medaļām. Piemēram, 2023. gada Eiropas Savienības jauno zinātnieku konkursā Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēns par savu darbu "Halkopirītu režģa parametru empīriska prognozēšana no ietverto elementu ķīmiskajām īpašībām" ieguva pētniecības centra ESRF (European Synchrotron Radiation Facility) specbalvu, taču 2022. gadā skolēns no RTU inženierzinātņu vidusskolas par darbu "Meža postījumu – mizgraužu identifikācija ar tālizpētes palīdzību Latvijas teritorijā" ieguva NBC (Naturalis Bioversity Center) specbalvu. 

Plašāka informācija ŠEIT.