AR DABAS DVAŠU... Oskaram Kalējam – 110

Izstādē eksponētas gleznas no Akurateru ģimenes kolekcijas, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja, Tukuma muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja un privātkolekcijām, kā arī arheoloģijas priekšmeti no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja.

Izstādes atklāšanā 24. aprīlī plkst. 18.00 piedalās mākslas zinātniece Ingrīda Burāne, Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolas audzēkņi, Kultūras centra „Iļģuciems” teātra studija „Rampa” (režisore – Ināra Čakste).

Oskars Kalējs (1902–1993) – gleznotājs, Latvijas senvēstures, folkloras un tautas mākslas vācējs un pētnieks – pieder pie tiem ilgstoši un apzināti noklusētajiem māksliniekiem, kuru darbība un loma Latvijas kultūras ainā vēl nav īsti apzināta.
Ainavu glezniecībā Oskaru Kalēju dēvē par gleznotāju ar dabas dvašu dvēselē. Viņš izkopis tonāli smalku, pelēkzaļi klusinātā zemes toņu gammā ieturētu izteiksmi. Gleznojis galvenokārt Latgales ainavas.

Mākslinieka mūžs cieši savijies ar daudzām izcilām personībām un notikumiem Latvijas mākslas un kultūras vēsturē, tostarp ar dzejnieku Jāni Akurateru. Savās atmiņās Oskars Kalējs raksta:
„Studiju gados (..) daudz gleznoju Cesvainē. Turienes daba bija mana pirmā, ko iemīlēju. Otrā vieta bija Koknesē pie Saldava. Viesojos arī pie Ubāna Pērses krastā. Ap 1926. gadu bija mans augstākais lidojums. Manus darbus gan no izstādes Akadēmijā, gan arī vēlāk cilvēki iegādājās.
Ap to laiku nāca iepazīšanās un tuvināšanās ar rakstnieka Akuratera ģimeni. Koknesē, dodoties apciemot Ubānu, mēs ar Saldavu sastapām Akuratera kundzi. Viņa Saldavu un arī mani uzaicināja apmesties viņu dzīvokļa brīvajās istabās. Tas bija skaists posms manā dzīvē. Viņi turēja mani kā audžudēlu. Varēju apmeklēt visus koncertus, teātra izrādes. Pie Akurateriem viesojās Anna Brigadere, Kārlis Skalbe, Kārlis Krūza, daudzi gleznotāji, komponists Jānis Zālītis, aktieri Eduards Smiļģis, Felicita Ertnere. Gājām arī kopā uz Preses balli. Biju klāt, kad Akurateri izvēlējās vietu mājai Pārdaugavā.”
Istabu Akurateru ģimenes dzīvoklī Blaumaņa ielā Oskars Kalējs īrēja no 1926. gada līdz studiju beigām 1931. gadā. Arī vēlāk, kad mākslinieks iegriežas Rīgā, viņš ir biežs viesis Akurateru mājās.

1930. gadā Jānis Akuraters mazā piezīmju blociņā ierakstījis to gleznotāju vārdus, kuru darbi ir viņa kolekcijā. – pavisam septiņpadsmit mākslinieku darbi, tai skaitā desmit Oskara Kalēja ainavas.

Oskars Kalējs dzimis 1902. gada 24. aprīlī Rēzeknes apriņķa Bērzgalē. Pirmā pasaules kara laikā kopā ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Krieviju. 1920. gadā Maskavā iestājies Augstākajās mākslinieciski tehniskajās darbnīcās, kur sastapies ar Gustavu Kluci, Aleksandru Drēviņu, iepazinies ar krievu gleznotāju Konstantinu Korovinu. Pēc atgriešanās Latvijā studējis Latvijas Mākslas akadēmijā, kur beidzis Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu.
Jau studiju gados aizrāvies ar Latvijas senvēsturi un kopā ar Ernestu Brastiņu piedalījies Zemgales pilskalnu uzmērīšanā. Pēc LMA beigšanas atgriezies Latgalē, kur strādājis par zīmēšanas skolotāju un vadījis paša izveidoto Valsts Vēsturiskā muzeja Daugavpils nodaļu. 1940. gadā piedalījies arī Latgales dziesmu svētku sarīkošanā. 1941. gadā Oskars Kalējs tika arestēts un izsūtīts. 1958. gadā mākslinieks atgriezās dzimtenē, bet viņa darbus šeit izstādīt nedrīkstēja. Oskara Kalēja gleznas izstādēs parādās tikai no 1970. gada, par Mākslinieku savienības biedru viņš kļūst mūža nogalē 1991. gadā.