14. jūnijā skanēs Jura Kulakova kantāte "Sarkanais vilciens"

To atskaņos solisti Ieva Akurātere un Ivars Cinkuss kopā ar Rīgas Doma kora skolas meiteņu kori, sieviešu koriem „Dzintars” (Rīga) un „Rasa” (Ogre), rokgrupu „Pērkons” un kamerorķestri. Atskaņojumā piedalīsies arī mācītājs Juris Cālītis, koncerta režisors Uģis Brikmanis.

Kantātes pirmās redakcijas pirmatskaņojums notika 2005. gadā. Komponēt latviešu rekviēmu deportāciju upuriem komponistu Juri Kulakovu rosināja trimdas latviešu dzejnieka Pētera Aigara dēls Pēteris Tērmanis. Pēteris Aigars, kristītajā vārdā Herberts Tērmanis, pirms kara bija viens no redzamākajiem dzejniekiem Latvijā, laikraksta „Jaunākās Ziņas” literārais redaktors. Viņš ir desmit dzejas grāmatu, astoņu stāstu un romānu, bērnu grāmatu, Latvijas un trimdas periodikā publicētu rakstu autors. Imants Auziņš grāmatas „Sarkanais vilciens” pēcvārdā raksta: „Poēma "Sarkanais vilciens" (1941- 1947) ir "latviešu rekviēms" deportāciju upuriem. Tā ir gadsimta, laikmeta antitēze Raiņa poēmai "Ave sol". Pētera Aigara veikums pieder pie nozīmīgākajiem latviešu dzejas sasniegumiem divdesmitajā gadsimtā.”

Juris Kulakovs ar „Sarkano vilcienu” ir trāpījis ārkārtīgi dziļi cilvēku sirdīs, viņam ir izdevies uzrakstīt darbu ar „kailiem nerviem” un asiņu garšu.

Komponists Juris Kulakovs pirms kantātes „Sarkanais vilciens” pirmatskaņojuma stāstīja: „Bija grūti atrast atslēgu tam visam. Tāpēc, ka tēma ir ārkārtīgi skarba un sāpīga, viena no vistraģiskākajām lappusēm latviešu tautas vēsturē. Un arī poēma rakstīta vienādā pantmērā, dialogu praktiski nav, tikai kādi divi monologi, un viss tādā stāstošā formā. Vajadzēja atrast veidu, kā to šausmu stāstu izstāstīt. Savā ziņā tas ir rekviēms deportāciju upuriem, un kaut kādā ziņā šis darbs sasaucas ar Lūcijas Garūtas „Dievs, Tava zeme deg!””
Diriģente, iestudējuma mākslinieciskā vadītāja Aira Birziņa piebilst: „Juris Kulakovs ar „Sarkano vilcienu” ir trāpījis ārkārtīgi dziļi cilvēku sirdīs, viņam ir izdevies uzrakstīt darbu ar „kailiem nerviem” un asiņu garšu. Katrai tautai un valstij ir jāatceras savas vēsturiskās krustceles, ar pašcieņu un sirds gudrību veidojot nākotni. Man un koru dziedātājām šis skaņdarbs atstājis vislielāko emocionālo pārdzīvojumu pēc atskaņojumiem 2006. un 2007. gadā. Caur manas vecmāmiņas ģimenes izklīšanu pasaulē pēc Otrā pasaules kara un traģēdiju 1949. gadā es šo kantāti uztveru absolūti personīgi. Caur dziļām un patiesām emocijām šajā mūzikā man ir iespēja pasauli padarīt labāku, atgādinot jauniem cilvēkiem Doma skolā, koros, klausītājos par to, ka mūsu katra pienākums ir novērtēt dzīvi un dzīvību, Latvijas brīvību un demokrātiju, ikviena cilvēka kā personības nozīmi cilvēcības un labākas pasaules radīšanā.”

Bezmaksas ielūgumus var saņemt „Biļešu Paradīzes” kasēs.
Koncerta tiešraide skanēs Latvijas Radio 3 Klasika.
Koncertu organizē Rīgas Doma kora skola, pateicoties par atbalstu Rīgas Domei, „Latvijas dzelzceļam”, kompānijai „BT1”, SIA „RJK”, „Zaķumuižas ūdens”, „Ziedu balss”, tipogrāfijai „Adverts” un „Biļešu paradīzei”.