Valdība tā arī nepieņem lēmumu par jauno bērnu vērtēšanas sistēmu skolās

Vēl jaunā mācību gada priekšvakarā koalīcijas partneriem bija atšķirīgi viedokļi par IZM sagatavotajiem grozījumiem izglītības standartos. Kamēr Nacionālā apvienība atbalsta reformu ieviešanu no 2026./2027. mācību gada, "Jaunā vienotība" un Zaļo un zemnieku savienība aicinājušas attiecīgos lēmumus atlikt, paužot bažas par nepietiekamu sagatavošanos izmaiņām.

Pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA) kritizēja koalīcijas partneru nevēlēšanos atbalstīt rosinātās izmaiņas skolēnu vērtēšanas sistēmā. Politiķe brīdināja, ka reformas atlikšana uz gadu varētu liegt daļai jauniešu iespēju turpināt izglītību un palielināt to skolēnu skaitu, kuriem pēc 9. klases nebūs iespējams saņemt pamatizglītības apliecību nepietiekama rezultāta dēļ centralizētajos eksāmenos.

Vienlaikus Indriksone pauda cerību, ka koalīcija atbalstīs citas IZM rosinātās izmaiņas, tostarp plašākas iespējas skolēniem uzlabot pārbaudes darbu vērtējumus. Viņa norādīja, ka ministrija turpinās meklēt kompromisu un pie jautājuma varētu atgriezties tuvākajā laikā.

Kā vēstīts, grozījumi, ko IZM nodeva saskaņošanai augusta sākumā, paredz izmaiņas gan vērtējuma uzlabošanas kārtībā, gan centralizēto eksāmenu vērtēšanas kārtībā. Grozījumu projekti sagatavoti steidzamības kārtā, lai noteiktajā termiņā īstenotu valdības apņemšanos sakārtot mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.

Piedāvājums izpelnījās gan koalīcijas partneru, gan nozares organizāciju kritiku, aicinot reformu vispirms izdiskutēt.

Mēneša laikā IZM savu piedāvājumu ir mainījusi. Sākotnēji tika rosināts atteikties no minimālā vērtējuma sliekšņa centralizētajos eksāmenos kā nosacījuma pamatizglītības apliecības saņemšanai, savukārt jaunākajā priekšlikumā paredzēts saglabāt 20% slieksni latviešu valodas un matemātikas centralizētajos eksāmenos kā nosacījumu uzņemšanai 10. klasē.

Pārbaudījumu labošanas iespēja aizvien nav skaidra

Tas nozīmētu, ka pamatizglītības apliecību varētu saņemt arī skolēns, kurš, piemēram, matemātikas eksāmenā ieguvis 12%, ja viņš visos mācību priekšmetos ir sekmīgs un gada vērtējums katrā priekšmetā ir vismaz četras balles. Savukārt ar šādu eksāmena rezultātu skolēns nevarētu tikt uzņemts 10. klasē.

Izmaiņas skārušas arī priekšlikumus par summatīvo vērtējumu uzlabošanu. Sākotnējā redakcija neparedzēja atšķirīgu kārtību dažādām klašu grupām - tajā bija noteikts, ka katrā mācību priekšmetā skolēniem jānodrošina vismaz viena iespēja uzlabot summatīvo vērtējumu mācību gada laikā. Savukārt jaunākajā redakcijā paredzēti atšķirīgi nosacījumi dažādu klašu skolēniem.

Vēl pirmdienas rītā projektā bija paredzēts, ka 7.-9. klašu skolēni varēs uzlabot vismaz vienu, bet ne vairāk kā pusi summatīvo vērtējumu. Taču dienas laikā redakcija mainījās, un 4.-9. klašu skolēniem paredzēts ļaut uzlabot ne vairāk kā trešdaļu no attiecīgajā mācību priekšmetā iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem. Katru uzlabošanai paredzēto vērtējumu varēs uzlabot vienu reizi.

Savukārt 1.-3. klašu skolēniem paredzēta iespēja mācību gada laikā uzlabot katru mācību priekšmetā iegūto summatīvo vērtējumu, katru no tiem - vienu reizi.

Uz nedēļu atlikts arī jautājums par valsts pārbaudes darbu norises datumiem šajā mācību gadā.